Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) vēlas informēt un brīdināt stādu audzētājus un iedzīvotājus par sevišķi bīstamu dažādu augu slimību ierosinātāju – mikroskopisku organismu Phytophthora spp., kas spēj radīt lokālus, augsta līmeņa postījumus, izraisot milzīgu ekonomisko kaitējumu svarīgām kultūraugu un dekoratīvo augu sugām.

Šīs ģints sugas (88 augu patogēni) izraisa gan lapotnes, gan sakņu slimības un pašreizējie laikapstākļi ir ļoti labi piemēroti šo organismu attīstībai.

Pastāv vairāki iemesli, kādēļ šos mikroskopiskos organismus ir grūti noteikt līdz sugai - tiem ir mainīgas morfoloģiskās pazīmes, to skaits ir ierobežots. Pazīmes mēdz pārklāties un laboratorijās var konstatēt netipiskus izolātus.

Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācija (EAAO) sevišķi bīstamo organismu sarakstā (Alert list) ir iekļāvusi P.ramorum, P.pinifolia un P.kernoviae. Šī saraksta uzdevums ir laicīgi brīdināt un pievērst EAAO dalībvalstu uzmanību noteiktiem kaitīgajiem organismiem. EPPO ir starpvaldību organizācija, kas atbildīga par sadarbību augu aizsardzības jomā Eiropas un Vidusjūras reģionā. EAAO izstrādātie dokumenti ir pamatā izmaiņām Eiropas Savienības likumdošanā augu aizsardzības jomā.

VAAD jau ilgstoši veic Latvijā izaudzēto un ievesto augu pārbaudes bīstamo organismu atklāšanai. No VAAD inspektoru iesūtītajiem aizdomīgajiem paraugiem uz P.ramorum, Nacionālā fitosanitārās laboratorijas speciālisti patogēnu līdz šim ir atklājuši tikai uz rododendriem. 2007.gadā VAAD pirmo reizi Latvijā konstatēja P.ramorum no Polijas un Vācijas ievestajos rododendros. Patogēns konstatēts arī 2008.gadā. Un 2010.gada maijā P.ramorum ir konstatēts Nīderlandes izcelsmes rododendrā.

Raksturīgie P.ramorum simptomi sevī ietver lapas kātiņa nomelnēšanu un    nekrozes izplatīšanos pa vidusdzīslu uz lapas galiņu (1.attēls). Zaru bojājumi var novest pie dzinumu vīšanas. Šādā gadījumā lapas paliek piestiprinājušās pie stumbra un nekādi bojājumi tālāk var arī neattīstīties. Minerālmēslu, pesticīdu apdegumi, sausuma stress, sala bojājumi un saules apdegumi var izskatīties līdzīgi P.ramorum infekcijai dažādos saimniekaugos. Precīzai patogēna diagnostikai ir nepieciešami laboratoriski izmeklējumi. Ja tiek konstatēta kāda no šīm pazīmēm, par to ir nekavējoties jāziņo VAAD inspektoriem.

Augu patogēns P.ramorum izplatās pa gaisu, ar ūdens šļakatām un stādāmo materiālu. Tas galvenokārt inficē augu virszemes daļas, t.sk. lapas, dzinumus, koksnainos stumbrus un mizu. Bojājumi var attīstīties līdz pat 20 m virs zemes, bet saknes netiek bojātas. Lielbritānijā P.ramorum tika apstiprināts 2002.gadā, kopš tā laika inficētajās vietās patogēns ir atklāts augu atliekās, virszemes ūdeņos un zemē, pat 15 cm dziļumā. P.ramorum ir aukstumizturīgs organisms ar optimālo augšanas temperatūru 20ºC, minimālā augšanas temperatūra ir 2ºC un maksimālā 30ºC. Tas spēj izdzīvot augu atliekās vismaz divas ziemas pēc kārtas.

P.ramorum sēnei ir plaša saimniekaugu virkne, ieskaitot kokus, krūmus un koksnainus daudzgadīgus zālaugus. Līdz 2009.gadam ir konstatētas 39 uzņēmīgas augu dzimtas un šis saraksts ar katru gadu kļūst arvien lielāks. Ir ziņas, ka stādaudzētavās virši, pirakantas un fotīnijas ir P.ramorum dabīgie saimniekaugi. Visplašāk pārstāvēti saimniekaugi ir viršu dzimtā, piemēram, rododendriem uzņēmīgas ir vismaz 30 šķirnes. Pārstāvētas ir arī kaprifoliju, dižskābaržu, magnoliju, rožu, īvju, olīvu, kamēliju, burvjulazdu, lauru, kļavu, kizilu un zirgkastaņu dzimtas. Saimniekaugu uzņēmība var mainīties atkarībā no gadalaika, ģenētiskajām īpašībām un laikapstākļiem (temperatūra un mitrums), kad augi tiek vai netiek ievainoti.

Izplatīšanās iespēja no stādaudzētavām uz dārziem un no dārziem uz saimniekaugiem apkārtējā vidē jau ir pierādījusies ASV, kur patogēns ir izplatījies lielās mežu platībās un iznīcina galvenokārt ozolus. ASV šī sēne tiek dēvēta kā „ozolu pēkšņā nāve”(sudden oak death). Tomēr jāpiebilst, ka Eiropā P.ramorum ietekme ir mazāk smaga un ļoti ierobežota. P.ramorum galvenokārt ir atrasts dekoratīvo augu stādaudzētavās un dārzos vairākās Eiropas valstīs, t.sk. Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Spānijā, Zviedrijā, Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Serbijā, Lietuvā, Igaunijā un arī Latvijā.

P.ramorum pastāv divi vairošanās tipi: A2 (Amerikā) un A1 (Eiropā). Vairošanās tipi atšķiras ģenētiski un daļēji morfoloģiski, kā arī ar adaptācijas mehānismu. Eiropas izolāti ir daudz agresīvāki attiecībā uz koka mizas infekciju. Šīs atšķirības starp abām populācijām radās pielāgojoties atšķirīgam klimatam. Pēc zinātnieku domām pastāv iespēja, ka krustošanās starp A1 un A2 celmiem varētu izveidot vēl agresīvākus vai pielāgoties spējīgākus patogēna celmus. Šī iemesla dēļ ir svarīgi kontrolēt P.ramorum izplatību.

Lielākais risks ievazāt šo slimību ir ar augiem, kas paredzēti stādīšanai. Tomēr šo risku iespējams samazināt, iegādājoties pārbaudītus augus, ko apliecina tiem pievienotā augu pase.

 

Informāciju sagatavoja:

Elīna Brice

VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas molekulārais biologs

e-pasts: elina.brice@vaad.gov.lv