-
Vidusdaugavas reģions, Augļu dārzi, 01.12.2009.
Ābelēm nobirušas lapas , tikai vietvietām atsevišķiem kokiem neliels skaits lapu vainagā, pieturoties mitram un samērā siltam laikam ar gaisa temperatūru +4- +6 C , turpinās koku veselo audu neaizdzijušo brūču vietās infekcija ar lapu koku parasto vēzi , it sevišķi vecākiem kokiem novērojamas iepriekšējo gadu augļu vai lapu atraušanās vietās inficētās brūces, kas pamatā maz pamanāmas, bet apskatot ar lupu - tās ir saskatāmas, augļzariņos turpinās parastās augļu puves bojājumi tās inficēšanas vietās, atsevišķus kokus pārbaudes vietā bojājis melnais vēzis/ augļu koku mizas iežuve/ . Randomizētā veidā , ievācot zariņu paraugus , lai noteiktu kaitēkļu ziemojošās stadijas / olas/ , tika konstatēti sekojoši rezultāti: ābeļu lapu blusiņas olas vidēji 22 gab. uz 10 cm zariņa / amplitūda 6-37 olas/, laputu olas vidēji 0,7 gab. uz 10 cm zariņa/ amplitūda 0-5 gab./, sarkanās tīklērces olas vidēji 0,8 gab. uz 10 cm zariņa/ amplitūda 0-8 olas/.
-
Latgales reģions, Augļu dārzi, 09.11.2009.
Augļu dārzos sūcējkaitēkļi turpina dēt olas. Augļu kokiem lapas jau nobirušas, vēlams tās savākt un aizvākt no dārza, lai nākamajā pavasarī samazinātu ābeļu kraupja izplatību, bet ķiršiem ķiršu lapbires izplatību. Lielos dārzos, kur lapas nav iespējams savākt vēlams rudenī tās apstrādāt ar 5% karbomīda šķīdumu, kas veicinās ātrāku lapu sadalīšanos.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Augļu dārzi, 28.10.2009.
Pēc ražas novākšanas salasāmi arī sapuvušie augļi un no ābeļu un bumbieru vainagiem izvācami mumificējušies. Tas palīdzēs izvairīties no augļu puvēm nākošā gadā. Izzāģējami, nokaltušie, aizlauztie zari, tas darāms sausā laikā un brūces tūliņ apstrādājamas ar aizsarglīdzekli pret augļu koku vēža sporu iekļūšanu brūcēs. Savācamas nobirušās lapas, vai arī iestājoties stabilai temperatūrai zem 10 grādiem apstrādāt tās ar karbamīda šķīdumu, lai ātrāk sadalītos un neizplatītos kraupja ierosinātājas sporas pavasarī. Mazos dārzos uzrokot apdobes tiks traucēta kaitēkļu ziemošana – ābolu un plūmju tinēja, ķiršu mušas, zāģlapseņu. Appļaujama zāle, lai pie kociņu stumbriem mazāk uzturētos peļveidīgie grauzēji. Uz veciem kokiem izveidojušos sūnu ieteicams nokasīt ar asu birsti, jo arī tur ziemo kaitēkļi, protams, tā jāsavāc un jāsadedzina. Vēlāk rudenī kociņus ieteicams kaļķot, lai pasargātu no pirmajiem saules apdegumiem pavasarī.
-
Dienvidkurzemes reģions, Augļu dārzi, 28.10.2009.
Pēc ražas novākšanas salasāmi arī sapuvušie augļi un no ābeļu un bumbieru vainagiem izvācami mumificējušies. Tas palīdzēs izvairīties no augļu puvēm nākošā gadā. Izzāģējami, nokaltušie, aizlauztie zari, tas darāms sausā laikā un brūces tūliņ apstrādājamas ar aizsarglīdzekli pret augļu koku vēža sporu iekļūšanu brūcēs. Mazos dārzos uzrokot apdobes tiks traucēta kaitēkļu ziemošana – ābolu un plūmju tinēja, ķiršu mušas, zāģlapseņu. Uz veciem kokiem izveidojušos sūnu ieteicams nokasīt ar asu birsti, jo arī tur ziemo kaitēkļi, protams, tā jāsavāc un jāsadedzina.
-
Latgales reģions, Augļu dārzi, 21.10.2009.
Augļu kokiem iestājās veģetācijas beigu periods (AS 90-93). Ziemošanas vietas uzmeklē ābeļu ziedu smecernieka vaboles, mazā salnas sprīžmeša taureņi u.c., turpina dēt olas laputis, lapu blusiņas, augļu koku tīklēsces. Lai nākamajā gadā mazinātu puvju un kaitēkļu daudzumu- no dārza jāizvāc visi slimību un kaitēkļu bojātie augļi un jāiznīcina.
-
Vidusdaugavas reģions, Augļu dārzi, 14.10.2009.
Ābeles (AS 95) lapu biršanas stadijā, nenovāktos augļus skārusi salna , vietvietām gaisa temperatūra nokritās līdz - 4 C , atsevišķos dārzos konstatētas parastā vēža infekcija 0,02 % kokiem, lapkriša laikā temperatūrai esot virs +5 C un pie ilgstošiem nokrišņiem notiek vēža infekcija lapu atraušanās vietās - brūcītēs līdz to sadzīšanai, nepieciešama koku vainagu apstrāde ar piemērotu fungicīdu , slimo koku ārstēšana vai iznīcināšana, uzmanība jāveltī lapkoku veselības stāvoklim vēja aizsargjoslās.
-
Latgales reģions, Augļu dārzi, 14.10.2009.
Augļu dārzos ziemošanas vietas sāk uzmeklēt ābeļu ziedu smecernieka vaboles un mazā salnas sprīžmeša taureņi, turpina dēt olas lapu blusiņas, laputis, augļu koku tīklērces. Lai mazinātu nākamajā gadā slimību un kaitēkļu izplatību, no dārza jāizvāc un jāiznīcina puvju un kaitēkļu bojātie augļi.
-
Vidzemes reģions, Augļu dārzi, 14.10.2009.
Ābeles, bumbieres AS 95. Slapjās sniega segas un nenovākto ābolu smagumu neizturējuši, vietām vecākiem kokiem nolūzuši zari. Nobirušās lapas, bojātie un mumificētie augļi no dārza jāizvāc, lai mazinātu slimību izplatību nākošajā gadā.
-
Vidusdaugavas reģions, Augļu dārzi, 07.10.2009.
Augļu dārzos turpinās ražas vākšana, nenovāktajos kokos 30 % ābolu pēc vēja brāzmām nokrituši, ar rūgto puvi bojāti 0,2 % ābolu, jāņem vērā , ka inficēti āboli ar šo slimību ir krietni vairāk- latentā stāvoklī , kura noliktavās turpinās bojāt augļus. Pēc ražas vākšanas lapkritī nepieciešams smidzinājums pie gaisa temperatūras zemākas par +10 C ar 5 % karbamīda šķīdumu ūdenī lapu ātrākai sadalīšanai ar mērķi likvidēt kraupja infekcijas perēkļus lapās.Būtiski ir veikt vainagu smidzinājumu ar piemērotu fungicīdu pēc lapu nokrišanas slimību perēkļu ierobežošanai . Jāplāno bojāto un slimo zaru izgriešana koku vainagos.
-
Vidzemes reģions, Augļu dārzi, 07.10.2009.
Augļu dārzos kaitēkļu ziemojošo stadiju iznīcināšanai vēlama augsnes irdināšana zem koku vainagiem, kā arī nobirušo lapu ierakšana augsnē. Lai mazinātu dažādu puvju izplatību, no dārza jāsavāc un jāiznīcina mumificētos augļus. Ogulājiem izgriež un sadedzina bojātos zarus.