-
Ziemeļkurzemes reģions, Augļu dārzi, 28.10.2009.
Pēc ražas novākšanas salasāmi arī sapuvušie augļi un no ābeļu un bumbieru vainagiem izvācami mumificējušies. Tas palīdzēs izvairīties no augļu puvēm nākošā gadā. Izzāģējami, nokaltušie, aizlauztie zari, tas darāms sausā laikā un brūces tūliņ apstrādājamas ar aizsarglīdzekli pret augļu koku vēža sporu iekļūšanu brūcēs. Savācamas nobirušās lapas, vai arī iestājoties stabilai temperatūrai zem 10 grādiem apstrādāt tās ar karbamīda šķīdumu, lai ātrāk sadalītos un neizplatītos kraupja ierosinātājas sporas pavasarī. Mazos dārzos uzrokot apdobes tiks traucēta kaitēkļu ziemošana – ābolu un plūmju tinēja, ķiršu mušas, zāģlapseņu. Appļaujama zāle, lai pie kociņu stumbriem mazāk uzturētos peļveidīgie grauzēji. Uz veciem kokiem izveidojušos sūnu ieteicams nokasīt ar asu birsti, jo arī tur ziemo kaitēkļi, protams, tā jāsavāc un jāsadedzina. Vēlāk rudenī kociņus ieteicams kaļķot, lai pasargātu no pirmajiem saules apdegumiem pavasarī.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Ziemāji, 28.10.2009.
Atkarībā no sējas termiņa sasnieguši vienas lapas attīstības stadiju vai cero AS 11-25. Slimību vai kaitēkļu bojājumi, kuri bīstami apdraudētu nākamā gada ražu nav novēroti. Kā katru rudeni saknes bojā sprakšķu jeb drātstārpu kāpuri un melnās stiebrmušas kāpuri. Ziemas miežu laukos līdz 10% tīklplankumainības bojātu augu , ziemas kviešu laukos konstatēta kviešu lapu pelēkplankumainība līdz 6%. Visās ziemāju kultūrās novērotas pirmās graudzāļu miltrasas pazīmes, ziemas miežos līdz 20%. Līdz 4% augu bojā sakņu puves. Lauki daudzās vietās kļūst pārāk slapji, kas veicinās puvju attīstību, arī augu dzeltēšanu pie nepiemērotas agrotehnikas. Dažos laukos bagātīgi sadīgušas nezāles, kuras turpina augt un atņemt ziemājiem domātās barības vielas.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Rapsis, 28.10.2009.
Astoņu lapu attīstība. Uz lapām vairākos laukos novērojama ļoti bagātīga krustziežu sausplankumainības infekcija līdz 100%, dažos laukos bojātas apakšējās lapas līdz 20%. Sausās fomozās puves pazīmes uz lapām līdz 2%, atsevišķos laukos uz lapām rapšu neīstās miltrasas pazīmes. Krustziežu alotājmušas kāpuru izalotas galvenokārt apakšējās lapas, bet kaitēklis mazsastopams. Apakšējās lapas sāk dzeltēt un lēnām atmirst, vietām uz lapām izpaužas barības vielu trūkums No lauku malām augu lapas nedaudz bojā kailgliemeži, bet apsekotos laukos nav konstatēti būtiski bojājumi. Ja iespējams no laukiem novadāms liekais ūdens, jo pēc pēdējiem nokrišņiem lauki pārmitri.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Kartupeļi, 30.09.2009.
Kartupeļu platības pārsvarā novāktas. Uzmanība pievēršama vākuma pāršķirošanai, ventilēšanai, pārtikai un lopbarībai paredzētie kartupeļi sargājami no tiešas gaismas piekļuves. Aizkavējušamies kartupeļu vācējiem jāņem vērā, ka vēsā laikā vāktie bumbuļi ir jūtīgāki pret pārbēršanu, mitrā augsnē var būt attīstījusies lakstu un slapjā puve uz bumbuļiem.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Ziemāji, 30.09.2009.
Pārsvarā trešās lapas attīstības stadija AS13, atsevišķos laukos sākusies cerošana AS 21. Sakņu puve ar minimālu attīstības pakāpi bojājusi līdz 4% augu. Dažos laukos konstatētas pirmās miltrasas pazīmes 2%, pirmās kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes 2%. Labību spradži bojājuši dažus augus lauka malās. Vairākos laukos novēroti sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu bojāti kviešu dīgsti. Melnās stiebrmušas kāpuri bojājuši līdz 10% augu.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Rapsis, 30.09.2009.
Ziemas rapsim attīstības fāzes AS 15-18. Krustziežu sausplankumainība uz lapām izplatīta gandrīz visos laukos 2-40% apjomā ar attīstību līdz 10%. Dažviet 4% apjomā sausās puves pazīmes. Neīstās miltrasas bojājumi palikuši uz apakšējām lapām, attīstība nepārsniedz 1%. Visos laukos lapas izalojuši krustziežu alotājmušas kāpuri 10-20% apjomā.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Rapsis, 23.09.2009.
Ziemas rapša sējumi sasnieguši attīstības stadiju AS 13-15. Uz lapām vērojama neīstās miltrasas attīstība 4% ar infekcijas pakāpi 10%. Sausplankumainība konstatēta uz 4% lapu ar infekcijas pakāpi 1%, sausās fomozās puves pazīmes uz 2-10% lapu ar 1% infekcijas pakāpi. Slimību pazīmes, arī uz dīgļlapām. Krustziežu alotājmušas kāpuri bojājuši 2% augu, vienam augam bojājot 1 lapu.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Kāposti, 23.09.2009.
Galviņu veidošanās un ražas vākšana, atkarībā no šķirnes, AS 49. Turpina baroties kāpostu balteņa otrā paaudzes kāpuri. Lielās platībās bojāti 2%, palielinās kāpuru izdarīto bojājumu pakāpe. Laputu koloniju skaits nepalielinās invadēti līdz 4% augu, kolonijas mazas. Turpina attīstīties sausplankumainība līdz 100%, ar infekcijas pakāpi 50%. Līdz 6% galviņu atsevišķos laukos klāti ar pelēko puvi. Dažas galviņas bojājusi baltā puve, uz augiem izveidojušies sklerociji, kuri pēc novākšanas saglabāsies augsnē.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Kartupeļi, 23.09.2009.
Turpinās kartupeļu vākšana, darbam labvēlīgos laika apstākļos. No dažiem laukiem ievākto ražu stipri bojājuši drātstārpi, arī pūcīšu un maijvaboļu kāpuru bojājumi. Vākumu pēc aptuveni mēneša ieteicams pāršķirot, lai atlasītu lakstu un citu puvju bojātos, mehāniski traumētos bumbuļus. Atsevišķu šķirņu kartupeļiem neilgi pēc novākšanas vērojama pastiprināta bojāšanās.
-
Ziemeļkurzemes reģions, Ziemāji, 23.09.2009.
Turpinās ziemāju sēja, augi sasnieguši AS 11-12. Sēta galvenokārt tiek sēta kodināts sēklas materiāls, tādēļ slimību pazīmes vēl nav konstatētas. Dažu lauku malās labību spradža nenozīmīgi bojājumi. Līdz 6% vietām konstatēti sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu bojāti augi. Dīgst nezāles, sevišķi laukos, kuri bija stipri piesārņoti ar rudzusmilgu, lietderīgi rudenī lietot herbicīdus.