-
Dienvidkurzemes reģions, Augļu dārzi, 28.10.2009.
Pēc ražas novākšanas salasāmi arī sapuvušie augļi un no ābeļu un bumbieru vainagiem izvācami mumificējušies. Tas palīdzēs izvairīties no augļu puvēm nākošā gadā. Izzāģējami, nokaltušie, aizlauztie zari, tas darāms sausā laikā un brūces tūliņ apstrādājamas ar aizsarglīdzekli pret augļu koku vēža sporu iekļūšanu brūcēs. Mazos dārzos uzrokot apdobes tiks traucēta kaitēkļu ziemošana – ābolu un plūmju tinēja, ķiršu mušas, zāģlapseņu. Uz veciem kokiem izveidojušos sūnu ieteicams nokasīt ar asu birsti, jo arī tur ziemo kaitēkļi, protams, tā jāsavāc un jāsadedzina.
-
Dienvidkurzemes reģions, Rapsis, 28.10.2009.
Atsevišķos laukos sācis veidoties stublājs, kas apgrūtinās augu pārziemošanu. Laukos, kuros laicīgi lietots augšanas regulators lapu rozete palikusi tuvāk augsnei, augi nav izstīdzējuši. Uz lapām tikai dažos laukos novērojama ļoti bagātīga krustziežu sausplankumainības infekcija līdz 100%, lielākā daļā lauku, tā bojā nedaudz apakšējās lapas. Sausās fomozās puves pazīmes uz lapām līdz 4%. Arī krustziežu alotājmušas kāpuru izalotas ir galvenokārt apakšējās lapas, pašlaik apakšējās lapas sāk dzeltēt un lēnām atmirst. No lauku malām augu lapas nedaudz bojā kailgliemeži. Ja iespējams no laukiem novadāms liekais ūdens, jo pēc pēdējiem nokrišņiem daudzviet izveidojušies dīķi.
-
Dienvidkurzemes reģions, Ziemāji, 28.10.2009.
Atkarībā no sējas termiņa augi sasnieguši divu lapu attīstības stadiju vai sāk cerot AS 12-21. Slimību vai kaitēkļu bojājumi, kuri bīstami apdraudētu nākamā gada ražu nav novēroti. Kā katru rudeni saknes bojā sprakšķu jeb drātstārpu kāpuri un melnās stiebrmušas kāpuri. Ja stiebrmuša bojā cerot sākušos augus, tad parasti aiziet bojā galvenais vai kāds no sāndzinumiem, ja tikko sadīgušos sējums izretojas.Slimību pazīmes ar atsevišķiem izņēmumiem novērotas maz. Visvairāk tīklplankumainības bojātu augu ziemas miežu laukos, ziemas kviešu laukos kviešu lapu pelēkplankumainība. Visās ziemāju kultūrās novērotas pirmās graudzāļu miltrasas pazīmes. Līdz 4% augu bojā sakņu puves, lauki daudzās vietās kļūst pārāk slapji, kas veicinās puvju attīstību, arī augu dzeltēšanu. Dažos laukos bagātīgi sadīgušas nezāles, kuras turpina augt un atņemt ziemājiem domātās barības vielas.
-
Dienvidkurzemes reģions, Tritikāles, 14.10.2009.
Vienas līdz divu lapu attīstība AS 11-12. Dažviet sprakšķu kāpuru bojāti augi līdz 2%. Slimību pazīmes izņemot maznozīmīgus sakņu puvju bojājumus nav konstatētas.
-
Dienvidkurzemes reģions, Mieži, 14.10.2009.
Visos apsekotos laukos ziemas mieži sākuši cerot, dažviet jau cerošanas beigas AS 21-29. Diezgan plaši izplatīta tīklplankumainība no 10-100% apjomā, vairāk spēcīgi sacerojušos, atsējā sētos laukos. Salīdzinot ar pārējiem ziemāju laukiem ziemas miežos visvairāk miltrasas, bojāti līdz 10% augu. Atsevišķās vietās pirmās gredzenplankumainības pazīmes.
-
Dienvidkurzemes reģions, Rudzi, 14.10.2009.
Augiem pirmās, otrās lapas attīstības stadija AS 11-12. Maznozīmīgi sakņu puvju bojājumi. Nozīmīgā daudzumā lapu slimības nav konstatētas, pirmās miltrasas pazīmes. Sprakšķu kāpuri bojājuši līdz 2% augu.
-
Dienvidkurzemes reģions, Kvieši, 14.10.2009.
Augu attīstības stadijas no vienas lapas līdz cerošanas sākumam AS 11-21. Augus turpina bojāt melnās stiebrmušas un sprakšķu kāpuri, pirmie bojā tikai auga daļu, otrie iznīcina pilnībā. Dažos laukos atrastas pirmās miltrasas pazīmes uz atsevišķiem augiem. Uz augiem, kuri attīstījušies no nekodinātas sēklas jau plaši sastopama kviešu lapu pelēkplankumainība. Dažos laukos minimāli novēroti ar sakņu puvi bojāti augi. Pašlaik uz laukiem strauji palielinās liekā ūdens daudzums, kas rada labvēlīgu vidi sakņu puvju attīstībai.
-
Dienvidkurzemes reģions, Rapsis, 14.10.2009.
Augiem izveidojusies liela lapu masa, atsevišķos laukos veidojas stublājs AS 15-30. Krustziežu sausplankumainības, neīstās miltrasas, sausās puves bojātas pārsvarā ir apakšējās lapas, dažos laukos tās sāk dzeltēt un atmirt. Arī krustziežu alotājmušas kāpuru bojājumi vairāk vērojami uz apakšējām lapām. Atsevišķu lauku malās joprojām barojās kailgliemeži, tie neizraisa nopietnus bojājumus, jo apsekotajos laukos ir liela lapu masa, un gliemeži sastopami ne tālāk par 2 metriem no lauka malas.
-
Dienvidkurzemes reģions, Kvieši, 07.10.2009.
Augu attīstības stadijas AS11-13, atsevišķos laukos sākusies cerošana AS 21. Sakņu puve ar minimālo attīstības pakāpi bojājusi līdz 6% augu. Dažos laukos konstatētas pirmās miltrasas pazīmes 2%, pirmās kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes 2%. Labību spradži bojājuši dažus augus lauka malās. Vairākos laukos novēroti sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu bojāti kviešu dīgsti. Melnās stiebrmušas kāpuri bojājuši līdz 10% augu. Uz dažiem augiem barojās mazas laputu kolonijas.
-
Dienvidkurzemes reģions, Mieži, 07.10.2009.
Ziemas miežiem attīstības fāzes no divu lapu attīstības līdz cerošanas sākumam AS 12-21. Laukos, kuros izsēta nekodināta sēkla attīstās tīklplankumainība, līdz 50%, un gredzenplankumainība līdz 30% augu, citos laukos pirmās nenozīmīgās slimību pazīmes. Sprakšķu kāpuru, labību spradžu un melno stiebrmušu bojājumi maznozīmīgi.