-
Latgales reģions, Ziemāji, 04.12.2009.
Ziemāju labību sējumi sacerojuši, tikai vēlu sētajos laukos tie atrodas trešās lapas attīstības stadijā. Sējumos zemākās vietās ir uzkrājies liekais ūdens - jāceņšas to novadīt. Ziemas kviešu lapas nedaudz inficē graudzāļu miltrasa un lapu pelēkplankumainība. Rudzu un tritikāles sējumos nedaudz palielinājusies graudzāļu miltrasas izplatība. Pārbaudot ievu- auzu laputu ziemojošo olu daudzumu uz 200 ievu pumpuriem, konstatētas 6 -32 laputu olas, bojā gājušas 2-7 olas. Ar ievu - auzu laputu olām invadēti līdz 10% ievu pumpuru.
-
Latgales reģions, Rapsis, 04.12.2009.
Siltie laika apstākļi veicina kultūraugu augšanu un barības vielu izmantošanu, daudzviet ziemas rapsis ir pāraudzis. Ziemas rapša laukos, kur tika lietots augšanas regulators augi nav pārauguši, tiem ir lapu rozetes attīstības stadija, bet laukos, kur netika lietots augšanas regulators augiem jau attīstās stublājs un sāndzinumi. Augu lapas inficē krustziežu sausplankumainība un neīstā miltrasa, infekcija vairāk atrodās uz augu apakšējām lapām, inficēti līdz 10% augu, slimības attīstības pakāpe zema.
-
Latgales reģions, Augļu dārzi, 09.11.2009.
Augļu dārzos sūcējkaitēkļi turpina dēt olas. Augļu kokiem lapas jau nobirušas, vēlams tās savākt un aizvākt no dārza, lai nākamajā pavasarī samazinātu ābeļu kraupja izplatību, bet ķiršiem ķiršu lapbires izplatību. Lielos dārzos, kur lapas nav iespējams savākt vēlams rudenī tās apstrādāt ar 5% karbomīda šķīdumu, kas veicinās ātrāku lapu sadalīšanos.
-
Latgales reģions, Burkāni, 09.11.2009.
Burkānu mušas kāpuri savu attīstību turpina glabātavās. Vietās, kur bija veikta burkānu mušas ierobežošana, bojāti 0,5-2% sakņu, bet nemiglotos laukos un īpaši mazdārziņos burkānu mušas kāpuri invadējuši 4-14% sakņu. Uz saknēm, kuras bojājuši mušas kāpuri attīstās baltā un pelēkā puve, kā rezultātā burkāni bojājas - pūst. Puves inficējušas 0,5-4% sakņu. Glabātavās sāk attīstīties čemurziežu melnā puve, inficēti 0,5% burkānu. Vēlams atlasīt un uzreiz izvākt no glabātavām puvju un burkānu mušas kāpuru bojātās saknes.
-
Latgales reģions, Sīpoli, 09.11.2009.
Sīpolu glabātavās lielāka vērība jāvelta vēlu vāktajiem - no pārlieku mitrajām augsnēm un neizžuvušiem sīpoliem, jo šādas sīpolu galviņas bojā sīpolu kakla puve, tā sabojās arī blakus esošos- veselos sīpolus.
-
Latgales reģions, Ziemāji, 28.10.2009.
Atkarībā no sējas laika ziemāju labības atrodas no dīgstu stadijas līdz cerošanas vidum (AS 11-25). Ziemas kviešus inficē graudzāļu miltrasa un lapu pelēkplankumainība, inficēti 0,1-2% augu. Ziemāju labību saknes inficē sakņu puves, inficēti 1-8% augu, bojājumu pakāpe 5-25%. Sakņu puvju izplatība palielināsies, jo lauki ir pārlieku slapji. Melnās stiebrmušas kāpuri bojājuši 0,5-2% augu. Daudzviet ziemāju sējumos vēlama nezāļu ierobežošana.
-
Latgales reģions, Augļu dārzi, 21.10.2009.
Augļu kokiem iestājās veģetācijas beigu periods (AS 90-93). Ziemošanas vietas uzmeklē ābeļu ziedu smecernieka vaboles, mazā salnas sprīžmeša taureņi u.c., turpina dēt olas laputis, lapu blusiņas, augļu koku tīklēsces. Lai nākamajā gadā mazinātu puvju un kaitēkļu daudzumu- no dārza jāizvāc visi slimību un kaitēkļu bojātie augļi un jāiznīcina.
-
Latgales reģions, Rapsis, 21.10.2009.
Ziemas rapsim lapu rozetes attīstība (AS 18-20). Augu lapas inficē neīstā miltrasa, inficēti 0,5-2% augu. Krustziežu sausplankumainība inficējusi 8-12% augu un slimības attīstības pakāpe vāja. Alotājmušas kāpuri bojājuši 2-6% augu un krustziežu zāģlapseņu kāpuri bojājuši 0,1-2 augu. Augi sāk pāraugt, nepieciešms smidzinājums ar augšanas regulatoru.
-
Latgales reģions, Ziemāji, 21.10.2009.
Ziemas kvieši, tritikāle un rudzi atrodas dīgstu un cerošanas sākuma stadijās (AS 11-21). Augu saknes inficē sakņu puves, inficēti 0,5-10% augu. Sakņu puvju izplatība strauji palielināsies Kārsavas novada Malnavas pagastā, jo upes un grāvji ir izgājuši no krastiem un blakus esošie lauki ir applūduši. Ziemas kviešu sējumos atsevišķus augus inficē lapu pelēkplankumainība un graudzāļu miltrasa, inficēti 0,1% augu. Rudzu sējumos uz dažiem augiem konstatētas pirmās gredzenplankumainības pazīmes. Augus nedaudz bojā melnās stiebrmušas kāpuri, bojāti 0,1-2% augu, labību laputu invāzija maznozīmīga.
-
Latgales reģions, Augļu dārzi, 14.10.2009.
Augļu dārzos ziemošanas vietas sāk uzmeklēt ābeļu ziedu smecernieka vaboles un mazā salnas sprīžmeša taureņi, turpina dēt olas lapu blusiņas, laputis, augļu koku tīklērces. Lai mazinātu nākamajā gadā slimību un kaitēkļu izplatību, no dārza jāizvāc un jāiznīcina puvju un kaitēkļu bojātie augļi.