Lietosim augu aizsardzības līdzekļus pareizi!

Lai objektīvi izvērtētu augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanas nepieciešamību, aktīvās veģetācijas periodā ieteicams ne retāk kā reizi nedēļā veikt apsekojumus laukos un dārzos, lai novērotu nezāļu, kaitēkļu vai slimību esamību un to izplatības dinamiku. VAAD reģionos veic regulāru iknedēļas sējumu un dārzu apsekojumu monitoringu. Apsekojumu rezultātus var atrast VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv.

• Drīkst lietot tikai Latvijā reģistrētus AAL, kuriem visa nepieciešamā informācija uz iepakojuma ir latviešu valodā. AAL jāiegādājas tikai licencētās tirdzniecības vietās - to adreses un Latvijā reģistrēto AAL saraksta 2009. gadam elektronisko versiju arī var atrast VAAD mājas lapā.
• Pēc AAL iegādes tā īpašnieks jau ir administratīvi atbildīgs par AAL pareizu uzglabāšanu un lietošanu.
• Neatkarīgi no tā, kad AAL ir paredzēts izlietot, saimniecībā tas jāuzglabā aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas un lopbarības. AAL nevar glabāt dzīvojamās telpās. Par šiem noteikumiem tiek stāstīts arī mācībās augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvei apliecības iegūšanai, ko VAAD katru gadu rīko AAL lietotājiem. Taču VAAD veiktajās pārbaudēs tiek konstatēti dažādi AAL glabāšanas pārkāpumi, piemēram, malkas šķūnītī tējām ievāktie augi žāvējas virs nopirktajām AAL kanniņām, vai AAL kanniņas atrodas virtuvē zem galda vai pagrabā blakus kartupeļiem.
• Pirms darbu uzsākšanas ir obligāti jāizlasa visa uz AAL iepakojuma atrodamā informācija par AAL bīstamību un klāt pievienotā lietošanas instrukcija.
• Vietās, kur notiek darbības ar AAL, t.i., darba šķīduma sagatavošana vai smidzināšana, nedrīkst atrasties nepiederošas personas. Nav pieļaujams atstāt bez uzraudzības sagatavotos darba šķīdumus, kā arī atlikušos, neizmantotos AAL. Ļoti jāuzmana bērni.
• Pirms darbu uzsākšanas jāpārbauda smidzinātāju stāvoklis. Smidzinātājam jānodrošina kvalitatīvs apstrādājamās virsmas pārklājums. Ar tīru ūdeni jāpārliecinās par sūkņa, filtru, savienojuma vietu un sprauslu stāvokli. Arī nepieciešamo šķidruma patēriņu uz platības vienību var noteikt tikai praktiski to izmēģinot, t.i., izsmidzinot ūdeni un pēc tam izmērot, cik faktiski izlietots.
• Darba šķidrumu gatavošanai vēlams iekārtot speciālu, tikai šim nolūkam paredzētu laukumu. To var darīt arī apstrādājamā lauka malā, taču ne pie ūdenskrātuvēm. Ja ūdeni ņem no ūdenskrātuvēm, nedrīkst pieļaut ūdens piesārņošanu, tāpēc jālieto speciāli ūdens ņemšanai paredzēta, ar filtru aprīkota uzsūkšanas caurule.
• AAL jālieto tikai tiem kultūraugiem un tajā kultūrauga un nezāļu, kaitēkļu vai slimību attīstības fāzē, kā tas norādīts AAL marķējuma tekstā. Nepareizi lietoti AAL nesīs ekonomiskus zaudējumus. Nav atļauts arī pašiem jaukt un kombinēt dažādus AAL, ja tas marķējuma tekstā nav paredzēts.
• Stingri jāievēro marķējuma tekstā ieteiktā AAL deva, kā arī atļautais kultūraugu apstrāžu skaits sezonā. Lietojot AAL vairāk kā paredzēts, tas var uzkrāties augos un augu produktos cilvēkiem un dzīvniekiem nepieļaujamā, kaitīgā daudzumā, vai arī kaitīgajiem organismiem var izstrādāties noturība pret konkrēto līdzekli. Gadījumā, ja augos vai augu produktos atklāj ķīmisko vielu daudzumus, kas pārsniedz pieļaujamās normas, atbildīgās iestādes ražu var aizliegt izplatīt vai pat likt iznīcināt.
• Smidzināšanai jāizvēlas laiks, kad vēja ātrums nepārsniedz 4 m/s. Ikviens lauks robežojas ar citiem. Blakus esošajā laukā ne vienmēr aug tā pati kultūra un tas ne vienmēr pieder vienam un tam pašam īpašniekam. Lai nenodarītu kaitējumu, jāseko, lai AAL nokļūtu tikai tam paredzētajā vietā, sevišķi uzmanoties lauku malās un uz īpašumu robežām. Vispiemērotākais laiks sējumu apstrādei ir rīta pusē un vakaros, kad gaisa temperatūra nav augstāka par 15⁰C, izvairoties no smidzināšanas dienas vidū.
• Laba lauksaimniecības prakse nepieļauj AAL lietošanu pa ziedošiem augiem. 08.05.2009. stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 463 „Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi”. Tie paredz, ka, „ja persona lieto AAL, kura marķējumā ir norāde „Toksisks bitēm” vai ķīmiskās vielas darbības raksturojums R57, tā trīs dienas pirms sējumu vai stādījumu apstrādes brīdina tos bišu saimju tiesiskos valdītājus, kuru bišu dravas (vai stropi) atrodas divu kilometru rādiusā no apstrādājamās vietas un kuru bišu saimes ir reģistrētas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā”. Tāpat grozījumi arī paredz, ka AAL lietotājam jāievēro arī citas frāzes, kas var būt iekļautas marķējuma tekstā attiecībā uz bitēm un citu apputeksnētāju aizsardzību (kā – nesmidzināt ziedošus augus bišu lidošanas laikā; ja nepieciešams smidzināt ziedošu rapsi, zirņus u.c., apstrādi drīkst veikt pēc bišu ikdienas lidojuma beigām (no plkst. 22.00 līdz 5.00). Šeit vajadzētu ar sapratni izturēties vienam pret otru - kā AAL lietotājam, tā bišu saimju īpašniekam. Vairumā gadījumu ieguvums ir atkarīgs no abpusējas sadarbības. Lietojot AAL, jāievēro konkrētā AAL marķējuma tekstā un valstī noteiktās aizsargjoslas, ko nosaka Aizsargjoslu likums. Līdz visām ūdenskrātuvēm un ūdenstecēm jāievēro 10 metru josla, kurā nevar lietot ne AAL, ne minerālmēslus. Bet ir vairāki AAL, kurus lietojot, jāievēro 20 metru aizsargjosla. Ja aizsargjoslas platums nav noteikts AAL marķējuma tekstā, tad jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības. Likuma 37. pantā noteikts, ka līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm jāievēro 10 metru plata josla, kurā nevar lietot ne AAL, ne minerālmēslus.
• Tāpat jāizvairās no AAL lietošanas apdzīvotās vietās, māju tiešā tuvumā; aku tuvumā, kuru ūdeni izmanto pārtikai.
• Lai darbojoties ar ķimikālijām to lietotājs nenodarītu kaitējumu savai veselībai, ir jāiegādājas un arī jālieto AAL marķējuma tekstā norādītie individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL). Tie var būt - aizsargtērps, aizsargbrilles, respiratori ar filtriem, ķīmiski necaurlaidīgi cimdi, slēgti apavi vai zābaki utt. Jo videi draudzīgāks AAL, jo prasības pret IAL ir mazākas. IAL jālieto kā sagatavojot darba šķīdumu, tā arī smidzinot, ja nav speciāli aprīkota traktora kabīne, kas aiztur AAL kaitīgo ietekmi. Lai novērstu saindēšanās iespējas, darbojoties ar AAL nedrīkst ēst, dzert un smēķēt;
• Lai būtu mazāk stresa, ja tomēr notiek nelaime, redzamā vietā izlikt uzrakstu ar glābšanas dienesta un saindēšanās informācijas centra tālruņu numuriem (atrodami AAL marķējuma tekstā); tuvākajiem cilvēkiem jāzina, kāds AAL tiek izmantots. Strādājot ar konkrēto AAL, ikvienam jāiegaumē, kas rakstīts par pirmo palīdzību un nekļūdīgi jāzina kā ātri rīkoties, lai stāvoklis nepasliktinātos. Saindēšanās gadījumā ārstam uzrādīt AAL etiķeti, lai optimāli ātrāk un pareizāk varētu sniegt pirmo palīdzību.

Informāciju sagatavoja: Olita Vigule, VAAD Ziemeļkuzemes reģionālās nodaļas vadītāja