Kaitēkļu ziemojošo stadiju pavasara novērojumi

Ir veikta ievu-auzu laputs un augļu koku kaitēkļu ziemojošo stadiju pavasara uzskaite un drīzumā sagaidāma ziemojošo olu šķilšanās.Vidēji Latvijā konstatētas 53 (no 1 – 415 atkarībā no novērojuma vietas) ievu - auzu laputs olas uz 200 graudaugu lauku tuvumā augošu ievu pumpuriem un 30% novērojumu konstatētais olu skaits pārsniedz vidējos rādītājus Latvijā. Salīdzinājumam, tādos pašos novērojumos 2011. gada rudenī konstatētas vidēji 45 (1-495) olas. Kā redzams, vidējais konstatēto ievu – auzu laputs olu skaits šopavasar ir nedaudz palielinājies. To var izskaidrot ar neparasti silto un ieilgušo pagājušo rudeni un, lai gan pieminētie rudens novērojumi tika veikti novembra beigās līdz decembra otrajai nedēļai, arī pēc tam vietām ir turpinājusies laputu olu dēšana. Var secināt, ka arī ziemošanas apstākļi bijuši labvēlīgi.

Lielais intervāls starp uzskaitē iegūtajiem rezultātiem liecina par to, ka katrā vietā, kur tikuši veikti novērojumi, ir bijuši atšķirīgi apstākļi, kas ietekmējuši laputu olu dēšanas un pārziemošanas procesu. Ir vietas, kur laputu olu skaits palielinājies salīdzinājumā ar rudens uzskaiti, bet ir vietas, kur ziemošanas procesā ir gājušas bojā pat 30% no rudenī konstatētajām laputu olām. Spriežot pēc novērojumu datiem, mazākais pārziemojošo un lielākais ziemošanas periodā bojā gājušo ievu - auzu laputu olu skaits konstatēts Latgales pusē – Ludzas, Ciblas un Rēzeknes novados. Neliels laputu olu skaits konstatēts arī citur Latvijā – atsevišķās novērojumu vietās Talsu, Strenču, Gulbenes un Pārgaujas novados. Lielākais pārziemojošo olu skaits konstatēts uz atsevišķu graudaugu lauku malās augošu ievu pumpuriem Ventspils, Saldus, Kuldīgas un Smiltenes novados.

Vietās, kur konstatēts nozīmīgs pārziemojušo ievu – auzu laputs olu skaits (virs 50 – pēc literatūrā atrodamas informācijas), ja šķilšanās laikā būs labvēlīgi laika apstākļi (silts, bez nokrišņiem un krasām temperatūras svārstībām), iespējama šo laputu pirmo paaudžu masveida savairošanās. Ievu – auzu laputs savairošanos graudaugu sējumos ietekmēs laika apstākļi šo kaitēkļu migrācijas laikā no ievām uz barības augiem.

Novērotajos augļu dārzos vidēji uz 10 cm gara augļu zariņa konstatētas 1-22 (pagājušā gada rudenī 1-45) pārziemojušas ābeļu lapu blusiņas olas, atsevišķos dārzos novērots neliels pārziemojušo sarkano augļu koku tīklērču, laputu un bruņutu olu skaits. Pārziemojušas lielākā daļa no augļu koku kaitēkļu olām, kas pierāda to, ka tās ir izturīgas pret laika apstākļiem ziemā. Pieminēto kaitēkļu turpmākā attīstība un savairošanās iespēja augļu dārzos būs atkarīga no laika apstākļiem olu šķilšanās laikā un kaitēkļu attīstības sākumā. Bumbieru stādījumos aprīļa otrajā pusē konstatēts, ka ziemošanu pārtraukušas pieaugušās bumbieru lapu blusiņas. Plaukstot pirmajām bumbieru lapām, tās uzsāks olu dēšanu uz jaunajām lapiņām un notiks savairošanās. Ja iepriekšējos gados bumbieru dārzā ir novēroti nozīmīgi bumbieru lapu blusiņas bojājumi, ir svarīgi nepieļaut pirmos olu dējumus, kas veicinās daudzskaitlīgākas nākamās paaudzes attīstību.

Attēlā: Bruņuts bruņa uz ābeles augļzariņa. I.Bēmes foto.

Informāciju sagatavoja

Inta Jakobija

VAAD Augu aizsardzības departamenta

Integrētās augu aizsardzības daļas

Vecākā referente