Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Ziņas

Ziņas

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2018. gada pavasarī

VAAD īpaši jutīgajās teritorijās veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tiek ievākti 48 laukos Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Tērvetes, Krimuldas, Mārupes un Olaines novados. Šogad, ņemot vērā veģetācijas atjaunošanās tempus, augsnes paraugi ņemti laika posmā no 3. līdz 10. aprīlim, kas ir 3-4  nedēļām vēlāk  nekā pagājušo gadu.

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm dziļumā

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, augi kā slāpekļa avotu izmanto nitrātu slāpekli, kas atrodams augsnes virskārtā. Par zemu šādā dziļumā ir uzskatāms nitrātu slāpekļa daudzums, līdz 10 kg/ha un šādās augsnēs ir būtiski iespējami agri dot pirmo slāpekļa papildmēslojumu. Šī gada situācija par nitrātu slāpekļa daudzumu augsnes virskārtā (0-30 cm) redzama nākamajā tabulā.

NO3–N, kg/ha 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, %
Bauska Dobele Jelgava Mārupe Tērvete Krimulda
 līdz 10  37  12  42  23  39  45
 10 - 20  63  88  58  26  61  0
 20 - 30  0  0  0  50  0  55
 virs 30  0  0  0  0  0  0

Šajā pavasarī lielākajā daļā monitoringa lauku nitrātu slāpekļa daudzums augsnes virskārtā ir vērtējams kā vidējs un ir robežās no 10 līdz 20 kg/ha, izņemot Krimuldas un Mārupes novada laukus. Katrā novadā, kādā no laukiem konstatēts zems nitrātu daudzums līdz 10 kg/ha saturs 0-30cm augsnes slānī. Vairumā šo lauku bija viegla granulometriskā sastāva un smilšmāla augsnes.
Līdz ar to arī šajā pavasarī savlaicīgs slāpekļa papildmēslojums jādod viegla granulometriskā sastāva, kā arī smilšmāla augsnēs.

2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī

Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +11 °C tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un, labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos, amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad ir attīstījusies augu sakņu sistēma, ziemāji spēj izmantot arī 30–60 cm dziļumā esošo minerālo slāpekli, tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0-60 cm dziļumā.

Lai spriestu par augu nodrošinājumu ar minerālo slāpekli, 2018.gada monitoringa rezultāti salīdzināti ar 2017.gadu:

Bauskas novadā: Minerālais slāpeklis ir intervālā no 59 līdz 78 kg/ha, vidēji - 68 kg/ha. Salīdzinot šos rezultātus ar situāciju 2017. gada pavasarī (vidēji 49 kg/ha), šogad minerālais slāpeklis ir vidēji par 19 kg/ha vairāk.

Jelgavas novadā intervāls ir no 45 līdz 81 kg/ha, vidēji - 72 kg/ha, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu (vidēji 40 kg/ha) ir par 32 kg/ha vairāk.

Dobeles novadā minerālais slāpeklis ir intervālā no 64 līdz 88 kg/ha, vidēji – 78 kg/ha, kas salīdzinot ar 2017. gada pavasari (vidēji 48 kg/ha) ir par 30 kg/ha vairāk.

Tērvetes novadā intervāls ir no 64 līdz 113 kg/ha, vidēji - 82 kg/ha, kas, salīdzinot ar 2017. gada pavasari (vidēji - 31 kg/ha), ir par 51 kg/ha vairāk.

Krimuldas novadā intervāls bija 46 – 121 kg/ha, vidēji - 76 kg/ha, kas, salīdzinot ar 2017. gada pavasari (vidēji - 21 kg/ha), ir par 55 kg/ha vairāk.

Mārupes novadā minerālā slāpekļa intervāls bija no 39 līdz 99 kg/ha, vidēji - 68 kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2017. gada pavasari (vidēji – 70 kg/ha) ir nedaudz - par 2 kg/ha mazāk.

Olaines novadā minerālā slāpekļa daudzums ir 60  kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2017. gada pavasari (vidēji – 51 kg/ha) ir nedaudz - par 9 kg/ha vairāk.
Apkopojot monitoringa rezultātus šajā pavasarī, jāsecina, ka šogad, lai nodrošinātu ražas ieguvi iepriekšējā gada līmenī, slāpekļa papildmēslojuma normu lielākajā daļā tīrumu var samazināt par  20 kg/ha.

UZMANĪBU: ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme u.c. faktori.

2018.04.21. 15:13:00


Atpakaļ