Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36/38, Rīga,.LV-1006, tālr. 67027098, 67027406 E-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 57 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 Nākošā Pēdējā

Talis, 30.04.2015. 15:26:04
Labdien! Lūgums pēc skaidrojuma! Vēlos noskaidrot par produktu ,,Mangāna sulfāta monohidrāts! Vai iepriekšminētais produkts ir vai tomēr nav pieskaitāms pie augu aizsardzības līdzekļiem? Paldies! Ar cieņu, Tālis Pakalns

Atbilde:

Šobrīd Latvijā nav reģistrēts neviens augu aizsardzības līdzeklis ar minēto darbīgo vielu „mangāna sulfāta monohidrāts”. Līdz ar to produktu ar šādu darbīgo vielu kā augu aizsardzības līdzekli lietot nav atļauts.
Didzis, 26.04.2015. 12:36:20
Ko darīt ja uz Japāņu kļavām sametušies kaut kādi mazi melni kukainīšī- kas tas ir?Kādus insekticīdus lietot, lai nekaitētu kokiem???

Atbilde:

No jautājuma nav saprotams, vai minētie melnie kukaiņi uz kļavām uzmetušies šobrīd vai tas ir noticis pagājušā gada vasarā. Tas ir būtiski, jo no tā ir atkarīgi veicamie ierobežošanas pasākumi. Lai ieteiktu konkrētus ierobežošanas pasākumus, lūgums atsūtīt precizētu informāciju un, ja iespējams, kaitēkļu foto uz e-pastu
Dace, 23.04.2015. 10:16:39
Labdien,ar ko būtu jānosmidzina upeņu, jāņogu krūmi, saldie ķirši un ābeles, ja pēc ziedēšanas zaru galos sametas kaut kādi kukaiņi- lapas sačervelējas, tur iekšā ir baltas oliņas un vēlāk nokalst viss zara gals?

Atbilde:

Pēc apraksta spriežot, minētie kaitēkļi varētu būt laputis, kuras iepriekšējā gada sezonā bija ļoti izplatīts kaitēklis Latvijas dārzos. Ja dārzā laputis ir nedaudz, tad var pielietot mehānisku ierobežošanas metodi – zaru galus kopā ar laputīm nogriezt un iznīcināt. Bet, ja laputis savairojas lielā daudzumā, kas jau ietekmē kultūraugu – gan tā veselību, gan ražu, tad to ierobežošanai var izvēlēties kādu no reģistrētajiem ķīmiskajiem insekticīdiem. Plašāku informāciju par Latvijā reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem un to lietošanu varat atrast Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā „Augu aizsardzība” atrodamajās datu bāzēs: http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba.aspx Lietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, obligāti jāizlasa to instrukcija. Īpaši stingri jāievēro instrukcijā norādītais nogaidīšanas laiks no smidzinājuma līdz ražas novākšanai.
Iveta, 17.04.2015. 14:47:25
Dārzā uz dobēm atkal ir savairojusies sūna. Ar kapli to nokasīju pat no narcišu stādījuma. Sūna arī zālājā. Kā ar to cīnīties?

Atbilde:

Dārzkopības preču veikalos pieejams minerālmēslojums zālājiem, kura lietošana rada nelabvēlīgus apstākļus sūnām. To izkaisa uz zālājā augošām sūnām un pēc dažām dienām sūnas zaudē savu zaļo krāsu un no zālāja ar grābekļa palīdzību tās viegli var izvākt. Sīkāka informācija un norādījumi atrodami uz pieminētā minerālmēslojuma iepakojuma. Pēc pieredzes, efekts saglabājas vienu sezonu, taču nākamajā gadā sūna sāk atkal parādīties un nepieciešams šo procedūru atkārtot.
Ginta, 25.03.2015. 10:22:03
Labdien! 1. Upeņu krūms pavasaros plaukst un skaisti zied, bet tad pamazām viss tiek it kā izsūkts, lapas sačokurojas, ogas pavisam maz. Nupat nogriezu tam zaru un serde bija melna 1mm diametrā. Vai tur var kaut ko darīt vai krūms jārok ārā? Tas pats jāņogai. 2. Ābelēm daudzas lapas kā ar rūsu un apvilktas ar smalku tīkliņu. Vai var paspēt kaut ko uzsmidzināt? Nekad neesmu neko miglojusi. Paldies!

Atbilde:

1. Pēc aprakstītajām pazīmēm spriežot, tas varētu būt jāņogu stiklspārnis. Gadā attīstās viena paaudze. Ziemo dažāda vecuma (visbiežāk otrā un trešā auguma) kāpuri zaru serdes daļā pie krūmu pamata. Pavasarī tie turpina grauzt serdi, bet maija beigās vai jūnijā bojājuma vietā iekūņojas. Tauriņi izlido jūnija otrajā pusē un jūlijā. Sevišķi aktīvi tie ir saulainā un siltā laikā. Olas dēj pa vienai pie ogulāja pumpuriem. Viena mātīte izdēj 40 - 60 olu. Embrionālā attīstība ilgst 10 - 16 dienas. Izšķīlušies kāpuri iegraužas zaru serdē, kur arī ziemo. Ierobežošana: Sistemātiski (ne tikai pavasarī, bet arī vasarā un rudenī) jāizgriež visi bojātie, nokaltušie zari un kopā ar kāpuriem vai kūniņām jāsadedzina. 2. Pēc apraksta spriežot, tie varētu būt ābeļu lapu pasviļņa (Simaethis pariana) bojājumi. Šis kaitēklis invadē ābeles, bumbieres, pīlādžus u.c. lapu kokus. Kāpuri skeletē lapas, kas vēlāk kļūst brūnas (it kā apdedzinātas). Lapu malas nedaudz savilktas ar zīda pavedieniem. Masveidā tie savairojas periodiski, bet pēdējos gados reti. Kaitēkļa kūniņas ziemo zem mizas vai zem nobirušām lapām. Tādēļ viens no ierobežošanas pasākumiem ir nobirušo lapu savākšana un iznīcināšana. Šobrīd pret šo kaitēkli smidzināt nav nekādas vajadzības.
Toms, 19.03.2015. 9:19:15
Labien! Vai Latvijā ir atļauta sēklām šāda kodne "CHLO ETHYL THIRAME"?

Atbilde:

Kodne ar šādām darbīgajām vielām Latvijā nav reģistrēta, tātad tās lietošana nav atļauta. Minētā darbīgā viela „tirāms” atrodama divu Latvijā reģistrētu kodņu sastāvā – „Vitavakss 200 FF s.k.” un „Kemikars T s.k.”.
Ieva, 10.03.2015. 12:24:01
Kura šķirne latvijā izmirs

Atbilde:

Lūgums precizēt jautājumu.
Rolands , 22.02.2015. 11:02:05
Labdien, vēlētos zināt aprakstu par fungacīdiem Switch 62,5 WG un Score 250 EC, ko viņi apkaro sīpolu un seleriju stādījumos.

Atbilde:

Labdien! Jums nepieciešams ieiet sadaļās "Reģistri un Saraksti" tad "Augu aizsardzība" un "Augu aizsardzības līdzekļu saraksts". Aile "augu aizsardzības līdzekļa nosaukums ieraktiet Jums interesējošā līdzekļa nosaukumu, pēc tam sadaļā "Marķējums" Jums jāspiež uz līdzekļa nosaukuma, tad, atverot PDF formas dokumentu, varēsiet izlasīt marķējumu/lietošanas aprakstu.
Iveta, 10.10.2014. 11:17:21
Kļavu lapas šogad ar melniem lieliem punktiem. Arī citu koku lapām arī lakstaugiem (peonijām) ir melni apaļi plankumi uz lapām. Kas tas ir? Vai kāda slimība? Kas notiks ar augiem nākamgad?

Atbilde:

Melnie plankumi uz kļavu lapām ir pēdējos gados izplatītās kļavu melnkreves pazīmes. Slimība inficē tikai kļavas. Nav novērots, ka melnkreves infekcija ietekmētu kļavu dzīvotspēju. Ja šobrīd uz peoniju lapām ir plankumi, tad tie visticamāk ir radušies dabiskas novecošanās procesā.
Violeta, 09.10.2014. 15:49:03
Labdien! Ir aizdomas, ka istabas augi, konkrēti orhidejas phalaenopsis inficētas ar fuzariozi. Kādus fungicīdus lietot apkarošanai vai vismaz profilaksei?

Atbilde:

Fuzarioze pēdējā laikā ir kļuvusi par izplatītu slimību vairākās valstīs, no kurām pie mums ieved orhidejas (phalaenopšus). Tā ir slimība, kas augu pēc inficēšanas nenobeidz ātri, bet to dara pakāpeniski vairāku mēnešu garumā. Ārzemju literatūrā pret fuzariozi iesaka darbīgo vielu – iprodions - saturošus fungicīdus. Latvijā ir viens fungicīds ar šādu darbīgo vielu, bet tas nav paredzēts orhidejām un nav informācijas par tā ietekmi uz šo augu un slimību. Turklāt tas pieejams tikai profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem. Dažos informācijas avotos, ar fuzariozi inficētu orhideju iesaka likvidēt. Ņemiet vērā, ka aizdomas par to, vai tiešām Jūsu orhideja ir inficējusies ar fuzariozi, var apstiprināt tikai laboratorijas analīze.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: