Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 64 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 60 Nākošā Pēdējā

Sandra, 2017.07.05. 12:36:08
Labdien! Ko darīt, kad augļu kociņus (bumbieri, ābeli)ir apsēdušas skudras, kā arī kukaiņi ir izsūkuši lapas un tās veļas čokurā (iekšā ir tādi kā kāpuriņi, kā kaut kas tumšs), zariņi ir ar kaut ko ir it kā apbērti (kaut kas līdzīgs miltrasai, bet laikam tomēr nav)... Palīdziet!

Atbilde:

Šādus bojājumus ābelēm var radīt laputis Aphididae. Tās ir viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Laputis sūc augu sulu no jaunajiem dzinumiem un lapām, sūkumi izraisa lapu malu ieritināšanos, visa dzinuma nokalšanu un salcietības samazināšanos. Masveida savairošanās novērojama ik pēc trīs vai četriem gadiem. Gada laikā var attīstīties 8-12 paaudzes. Pārziemo olas uz augļu koku zariem. Uz bumbierēm šādus bojājumus var radīt bumbieru lapblusiņa Cacopsylla pyri. Kaitēkļi, sūcot sulu, bojā gan lapas, gan jaunos dzinumus, gan augļus. Bojātās lapas un dzinumi sažūst, augļu aizmetņi un augļi sažūst un priekšlaicīgi nobirst. Stipri bojātiem kokiem raža samazinās, arī nākamajā gadā. Visu vasaru uz zariem atrodamas nimfas. Lapu blusiņām barojoties, uz augiem parādās lipīga medus rasa, uz kuras veidojas kvēpsarmes sēne. Gan uz laputu, gan lapblusiņu apsēstiem dzinumiem un lapām bieži ir sastopamas skudras, kas barojas ar kaitēkļu izdalītajiem saldajiem ekskrementiem. Kaitēkļu ierobežošana augļu dārzā: Augiem jānodrošina labi augšanas apstākļi (optimāla kopšana, sabalansēts mēslojums). Regulāri un rūpīgi jāapseko savi augi. Jo agrāk tiek pamanītas pirmās laputu kolonijas, jo agrāk var tās ierobežot – tas ir lētāk, vieglāk un videi draudzīgāk. Pirmos pamanītos dzinumus ar laputīm izgriež un likvidē. Lielu daļu no laputīm dārzā iznīcina putni - zīlītes, mušķērāji, mājas strazdi. Atbilstošu putnu būrīšu uzstādīšana dārzā pievilinās putnus, kas, savus bērnus barojot, no dārza izlasīs ļoti daudz nevēlamu kukaiņu. Derīgo kukaiņu (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, laputu lapsenītes, pangodiņi, plēsīgās blaktis, jātnieciņi, spožlapsenes, tumšlapsenes, trihogrammas, zirnekļi) pievilināšana dārzam ir ļoti efektīva un videi draudzīga metode laputu ierobežošanai. Mārītes un to kāpuri barojas ar laputu, lapu blusiņu u.c. dažādu kukaiņu olām un sīkiem kāpuriem. Viena septiņpunktu mārīte dienā apēd līdz 50 laputīm. Zeltactiņas un to kāpuri barojas ar laputu, bruņutu, lapu blusiņu un citu kukaiņu kāpuriem, olām. Viena zeltactiņa dienā apēd līdz 30 laputīm. Derīgo kukaiņu pievilināšanai dārzam rudenī var izveidot un uzstādīt „kukaiņu viesnīcas/mājas”. Tas padarīs dārzu pievilcīgu derīgajiem kukaiņiem ziemošanai un jau agri pavasarī tie varēs uzsākt enerģiski rosīties tieši pa Jūsu dārzu un ierobežot kaitēkļus. Derīgo kukaiņu pievilināšanai pavasarī dārzā var izveidot arī ziedaugu joslas un tajās audzēt kurvjziežu dzimtas (pelašķi, ilzītes, dadži, rudzupuķes, kumelītes, saulgriezes, biškrēsliņi), čemurziežu dzimtas (dilles, ķimenes) un sūreņu dzimtas (griķi, sūrenes, skābenes) ziedaugus. Ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi jāizvēlas kā pēdējā kaitīgo organismu ierobežošanas metode, kad visas citas jau izmēģinātas un vēl aizvien gan raža, gan tās kvalitāte tiek apdraudēti. Laputu ierobežošanai var veikt smidzinājumu ar reģistrētajiem insekticīdiem. Tas ir jādara ļoti apdomīgi, izvērtējot visus riskus, kas var rasties no ķīmiskā augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanas, un obligāti izlasot un izpildot visas AAL lietošanas instrukcijas prasības. AAL saraksts atrodams šeit: www.vaad.gov.lv > Reģistri un saraksti > Augu aizsardzība > Augu aizsardzības līdzekļu saraksts
Jekaterina, 2017.06.27. 18:57:46
Man pavisam jaunā bumbiere apslima ar kadiķu - bumbieru rūsu. No jūsu lapas atradu preparatus, ar kuriem var cinitiem pret šo sēnīti. Bet nevaru saprast, kur es varu iegādaties šādus līdzekļus? Man gan nav setifikats. Paldies,

Atbilde:

Bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošanai Latvijā 3.reģistrācijas klasē (iegādei un lietošanai apliecība nav nepieciešama) reģistrēts fungicīds "Score 250 EC". Par tā pieejamību jājautā dārzkopības veikalos un izplatītājiem. 2.reģistrācijas klasē (iegādei un lietošanai nepieciešama speciāla apliecība) reģistrēti četri fungicīdi. Informācija par profesionālā augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecības iegūšanu ir atrodama mājaslapā: www.vaad.gov.lv > Pakalpojumi > Apmācības augu aizsardzības jomā
Olita, 2017.06.19. 19:28:41
Labdien! Mums ir mazdārziņš.Mūsu darzā ir 20ābeles un citi augļu koki.Kokos ir uzmeties Ziedu smecernieks(kukainis apēd ziedu agrā pavasarī un raža netiek ievākta.Ko darīt un kādus līdzekļus mēs varam lietot?Uz rozēm ir laputis,ar ko viņus iznīcināt? Ja iziet kursus tad kur un cik viņi maksās?Paldies!

Atbilde:

Ābeļu ziedu smecernieka Anthomonus pomorum nodarītie zaudējumi atsevišķos gados ir ļoti lieli, it īpaši gados, kad dažādu iemeslu dēļ ziedpumpuru ir maz. Smecernieka skaita ierobežošanai nākamajam gadam var izmantot līmes jostas ap ābeļu stumbriem. Tās izvieto vasaras otrajā pusē, kad vaboles sāk meklēt ziemošanas vietas (Sudrabs, 1960). Līmes jostas noņem un iznīcina kopā ar tajās esošiem smecerniekiem oktobrī vai novembrī. Ābeļu ziedu smecernieka dabiskie ienaidnieki ir putni (zīlītes, zvirbuļi, mušķērāji u.c.), to pievilināšanai dārzā var izlikt putnu būrīšus. Agri pavasarī no ziedpumpuru briešanas līdz izvirzīšanās laikam var veikt smecernieku nopurināšanu uz paklājiem divas līdz trīs reizes. Smecerniekus savāc un likvidē. Laputu ierobežošana uz rozēm: Augiem jānodrošina labi augšanas apstākļi (optimāla kopšana, sabalansēts mēslojums). Regulāri un rūpīgi jāapseko savi augus. Jo agrāk tiek pamanītas pirmās laputu kolonijas, jo agrāk var tās ierobežot – tas ir lētāk, vieglāk un videi draudzīgāk. Pirmos pamanītos dzinumus ar laputīm izgriež un likvidē. Derīgo kukaiņu (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, laputu lapsenītes, pangodiņi, plēsīgās blaktis, jātnieciņi, spožlapsenes, tumšlapsenes, trihogrammas, zirnekļi) pievilināšana dārzam ir ļoti efektīva un videi draudzīga metode laputu ierobežošanai. Mārītes un to kāpuri barojas ar laputu, lapu blusiņu u.c. dažādu kukaiņu olām un sīkiem kāpuriem. Viena septiņpunktu mārīte dienā apēd līdz 50 laputīm. Zeltactiņas un to kāpuri barojas ar laputu, bruņutu, lapu blusiņu un citu kukaiņu kāpuriem, olām. Viena zeltactiņa dienā apēd līdz 30 laputīm. Insekticīdu lieto kā pēdējā kaitīgo organismu ierobežošanas metodi - kad visas citas jau izmēģinātas. Laputu ierobežošanai šobrīd 3.klasē (iegādājoties nav nepieciešama speciāla atļauja) reģistrēti šādi insekticīdi: "NeemAzal-T/S" un "Mavrik Vita". Par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pieejamību jājautā dārzkopības veikalos un izplatītājiem. AAL jālieto apdomīgi, izvērtējot visus riskus, kas var rasties no ķīmisku preparātu lietošanas, obligāti jāizlasa un jāizpilda visas AAL lietošanas instrukcijas prasības. Informāciju par profesionālā augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecības iegūšanu ir atrodama mājaslapā: www.vaad.gov.lv > Pakalpojumi > Apmācības augu aizsardzības jomā
Ilze, 2017.06.16. 12:21:49
Labdien! Kartupeļu laukā vairākiem stādiem normāli neattīstās lapas. Apmēram sprīža garuma stādiņiem lapas ir sarāvušās, neatvērušās. Paldies.

Atbilde:

Pēc apraksta, runa varētu būt par kartupeļu vīrusslimībām. Latvijas kartupeļu stādījumos vīrusslimības ir izplatīta parādība. Pazīmes: augi atpaliek augumā, lapas ritinās, uz lapām var parādīties mozaīkas veida zīmējums. Tā kā kartupeļi tiek pavairoti veģetatīvi – ar bumbuļiem, nevis sēklām, vīrusslimību izplatība ir ļoti iespējama. Vīrusi ir ļoti sīki organismi, kuri var attīstīties tikai saimniekauga šūnās. Tie arī pāriet no vienas šūnas uz nākamo, inficējot visu augu, ieskaitot jaunos bumbuļus. Vīrusslimības izplatās ar inficētu sēklas materiālu pavasarī, bet no viena auga uz otru vīrusi nonāk ar šūnsulu – caur mehāniskiem bojājumiem, traumējot sēklas kartupeļus, asnus, lapas stādīšanas vai lauka apstrādes gaitā. Vīrusi no auga uz augu var tikt pārnesti arī ar laputu palīdzību, jo tās arī traumē augus, sūcot šūnsulu no augu lapām. Lai izvairītos no vīrusslimību radītajiem ražas zudumiem, slimie augi nekavējoši jāizrauj. No šādiem augiem nedrīkst ņemt sēklas materiālu nākamajam gadam.
Jānis, 2017.06.03. 15:03:08
Kā cīnīties ar ķiršu brūni?

Atbilde:

Pēc jautājuma var spriest, ka runa varētu būt ķiršu mēri (kauleņkoku pelēko puvi) Monilia laxa. Slimības pazīmes: uz atsevišķiem ķiršu zariem vai smagas infekcijas gadījumos – visiem zariem nobrūnē, novīst un sakalst ziedi un lapas. Vietām izdalās sveķi. Slimības attīstību veicina zema gaisa temperatūra (+5 - 15oC) un ilgstoši mitrs laiks ķiršu ziedēšanas laikā. Ierobežošana. Inficēto zaru nekavējoša izgriešana un iznīcināšana. Zari izgriežami ar daļu vizuāli nebojāto tā daļu. Inficēti, neizgriezti zari koku vainagos, nokaltušo ziedu atliekas ir infekcijas avots, ko nedrīkst atstāt dārzā. Var iegādāties un audzēt pret slimību izturīgas šķirnes. Ja nepieciešams, var veikt fungicīdu smidzinājumus pirms lapu plaukšanas.
Mārtiņš, 2017.06.03. 13:50:47
Labdien, kā tikt vaļā no ozolu mūķenes kāpuriem?Pārstādīju ozolu un nākamajā dienā ozols tāds kā puskaltis,domāju ūdens pa maz,sāku pētīt lapas,skatos kāpuri,pāris dienas palasīju nost,bet šie atkal klāt.

Atbilde:

Lai ierobežotu ozolu mūķenes Lymantria dispar kāpurus uz ozoliem, neko citu kā kāpuru mehānisku nolasīšanu un iznīcināšanu nevaram ieteikt. Savāciet pēc iespējas visus kāpurus, lai tie neiekūņojas un, lai nākamajā gadā to būtu mazāk. Neviens insekticīds šī kaitēkļa ierobežošanai Latvijā nav reģistrēts.
Gita, 2017.06.02. 22:46:28
Labdien!Esu iegādajusies augu augšanas substrātu,vēlētos uzzināt vai ir iespējams veikt substrāta analizes,no maisa izdalās nepatikami kodīga indes smaka.Paldies.

Atbilde:

Konkrētajā gadījumā jautājums ir par to, kas būtu jātestē substrātā. Nepatīkamo smaku var radīt kāda no substrāta izejvielām, ja substrāts netiek uzglabāts atbilstoši marķējumā norādītajam (piemēram, uzglabāšanas temperatūra ir par augstu). Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem substrātu testējamie rādītāji ir: reakcija, elektrovadītspēja, kalcijs, magnijs, mitrums, frakciju izmērs, smagie metāli un papildus substrātiem, kuros viena no izejvielām ir dzīvnieku izcelsmes, – slāpeklis, fosfors, kālijs, Echerecia coli, Enterococaceae un salmonellas.
Andris , 2017.05.18. 16:56:57
Labdien. Pagājušā gadā masveidā aizgāja bojā bumbieru aizmetušies augļi.Augļi bija lielu ķiršu izmērā kļuva melni sāka žut un melnēt.Atverot augli iekšā bija kāpuri ap 3 -5.Vai tā ir kaut kāda zāģlapsene? Kā ar to cīnīties. Pie mājas ir meža bumbiere arī tās augļos bija tārpi. Līdz šim tāds kaitēklis nebija novērots.

Atbilde:

Pēc bojājumu apraksta var saprast, ka runa visdrīzāk ir par bumbieru pangodiņu Contarinia pyrivora. Kaitēklis bojā tikai bumbierus. Gadā attīstās viena paaudze. Pavasarī mātītes dēj olas bumbieru ziedpumpuros, kur izšķiļas kāpuri. Vienā pumpurā var iedēt līdz 15 – 20 oliņām. Bojātie augļi sākumā aug straujāk un ir apaļāki, nekā veselie augļi. Kāpuri barojoties, bojā jaunā augļa mīkstumu, tajā veidojas dobums. Pēc pāris nedēļām bojāto augļu augšana apstājas un tie sāk palikt melni, plaisāt un rezultātā nokrīt uz augsnes. Kāpuri izlien no bojātajiem augļiem un iekūņojas augsnē 5 – 10 cm dziļumā, bet nākamajā pavasarī izlido un ir gatavi pāroties. Ierobežošana: 1. Nelielu bojājumu vai maza dārza gadījumā pangodiņu bojātus augļaizmetņus, kamēr kāpuri vēl nelien ārā no augļaizmetņiem, var nolasīt un sadedzināt vai aprakt dziļi augsnē, lai kāpuri nevarētu iekūņoties un pēc tam izlidot jaunie pangodiņi. 2. Augsnes virskārtas irdināšana var veicināt uz augsnes nokritušo pangodiņu bojāeju.
Silvija, 2017.05.16. 11:56:09
Mazdārziņā jau otro gadu iemitinājusies augsnē slimība vai sēne,kas pārvietojas un savā ceļā iznīcina visu-zāle,puķes un krūmi aiziet bojā.Tā ir balts slānis,ož pēc dezinfekcijas līdzekļa,atrodas dziļi augsnē.Zeme ap to sacietē.Arī dažos citos dārziņos tā ir.Kā ar to cīnīties?Vai kādi līdzekļi?

Atbilde:

Šo organisma pēc apraksta diemžēl nav iespējams diagnosticēt. Šī organisma paraugu būtu vēlams iesniegt noteikšanai Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā Lielvārdes ielā 36, Rīgā. Kamēr organisms nav precīzi noteikts, nav iespējams ieteikt piemērotākos tā ierobežošanas pasākumus.
Oksana, 2017.05.03. 11:21:02
Labdien! Apkurināmā siltumnīcā vairākus gadus audzēju podos puķu stādus. Šogad sastapos ar ļoti nepatīkamu lietu. Podos uz augsnes virspusē pārklājās ar pelējuma sēni (est tā domāju ka tā ir sēne, nezinu...) . Sākumā viņa ir balta,vēlāk paliek brūna un put pa gaisu pārējot uz citiem podiem pat lēnām pāriet uz apakšējām lapām. Izskats ir briesmīgs. Nezinu pat ko darīt lai likvidētu.? No kā tas varēja parādīties (aizdomas par sliktas kvalitātes supstrātu)? Ko nākamgad darīt lai neatkartojas šīs šausmas? Var būt ir kāds smidzinām līdzeklis? Ir 2.klases apliecība. Būšu ļoti pateicīga par ātrāku atbildi,jo tirdzniecība negaid.

Atbilde:

Aprakstītā sēne nav augu patogēns, bet saprofīts, kas visdrīzāk dzīvo un attīstās kūdras substrātā. Iespējams, šogad to aktivizējuši šī pavasara dīvainie laika apstākļi. Varam ieteikt nelaistīt podiņus no augšas, bet gan tikai no apakšas, nesablietēt un virskārtu turēt sausu un rušināt. Kūdru var sajaukt ar kādu neorganisku materiālu, lai substrāts labāk elpo un nesablietējas. Arī no virspuse podiņus var mulčēt ar kādu neorganisku materiālu - grants, smiltis, cits neorganisks mulčēšanas materiāls (vermikulīts, perlīts u.c.).

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: