Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 65 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 60 Nākošā Pēdējā

Iveta, 2017.10.26. 11:14:51
Kāpēc šogad vienai plūmei lapas palika pelēki sudrabainas?

Atbilde:

Vainīga varētu būt sēne – violetā klājpiepe, kura parazitē uz gandrīz visiem augļu kokiem un arī ogu krūmiem., lapu kokiem un krūmiem. Visbiežāk sastopama plūmēm. Inficēšanās notiek vēlā rudenī vai agri pavasarī. Inficē ievainotus vai novājinātus kokus,inficē koksni. Sudrabotas lapas vispirms parādās atsevišķam kokam uz kāda zara, tad pārņem koku, zaru koksne brūnē, brūnējums pāriet uz stumbru, koks var aiziet bojā. Koks var saslimt arī neparādoties sudrabainajām lapām. Uz nedzīvās koksnes parādās piepes 0,5-8 cm diametrā. To apakša ir purpurvioleta, vēlāk brūna. Šajā gadījumā koks nav ārstējams un tas nozāģējams. Ja lapas ir sudraba krāsā, bet koksne iekšā nav brūna, iespējams, ka vainīgs varētu būt auga stress, ko izraisījis pārlieku liels karstums, aukstums, sausums, slapjums, kā arī lieli kaitīgo organismu bojājumi. Šajā gadījumā jānogaida līdz nākamajai sezonai un tad jāpaskatās, kas notiek ar koku.
Ilze, 2017.10.09. 22:01:56
Labdien. Šogad bumbierei jau zaros sapuva visi bumbieri. Kas varētu būt par vainu?

Atbilde:

Tā varētu būt parastā augļu puve, kura labvēlīgos apstākļos sastopama jau maziem auglīšiem. Puves ieņēmīgām šķirnēm labvēlīgos laika apstākļos iespējams, ka vairums augļu sapūst jau kokā nenogatavojušies. Puve parasti iekļūst auglī caur kādu bojājumu. Tai raksturīga ātra izplatība. Bojātais auglis var nobrūnēt 8-10 dienu laikā. Retāk sastopama ir augļu rūgtā puve un vēršacu puve. Tās augļus vairāk bojā glabāšanas laikā. Puves ierobežo, savācot bojātos augļus no koka un zemes un aizvācot tos no dārza.
iveta, 2017.10.05. 16:11:23
UZ krūmmellenēm liekas, ka uzmetušās bruņutis. Kā ar tām cīnīties?

Atbilde:

Bruņutis var atpazīt pēc tā, ka to organismu pārklāj tāda kā vaskveida bruņa. Forma var būt apaļa vai iegarena. Bruņa ir kā aizsargvairogs, kas pasargā zem tās esošās bruņutis no jebkādas ārējās iedarbības. Ziemo bruņutis zaru mizas plaisās. Aptuveni jūnijā tās izšķiļas un sāk baroties. Ierobežot bruņutis iespējams izgriežot un sadedzinot invadētos zarus. Tas darāms pavasarī pirms jauno īpatņu izšķilšanās.
Barbara, 2017.09.23. 16:37:24
Labdien! Rozēm, jau otro gadu pēc kārtas, pirms otrās ziedēšanas deformējas jaunās lapas un deformējas pumpuri, vai arī sakals. Lapas nav sausas un nav miltrasainas, ir spīdīgas un zaļas, bet tādas saburzītas un kā ar adatu sadurstītas, malas robainas. Šādi izskatās jaunie dzinumi pēc pirmās noziedēšanas apgriešanas. Ne visām rozēm. Paldies par atbildi!

Atbilde:

Pēc apraksta nevar noteikt bojājumu cēloni, bet tā nav kāda no tradicionālajām rožu slimībām vai kaitēkļiem. Nākamajā gadā, ja bojājumi atkārtojas, ieteicams bojāto dzinumu atnest uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju Rīgā, Lielvārdes ielā 36.
elita, 19.09.2017., 2017.09.19. 15:56:40
Esmu norūpējusies par savu saldo ķirsi, kurš ir apmēram 10 gadus vecs.Sāka ziedēt ļoti bagātīgi pirms trim gadiem, bet auglīšu bija maz.Pēc aizmešanās ķirsīši sažuva un nokrita.Tagad pēdējās divās vasarās aizdomīgi sausas kļuva lapas tā kā ar rūsas punktiņiem pārņemtas ...lapas pazuda un šķiet pat zari sāka kalst...šopavasar nosmidzināju ar pašgatavotu Bordo, jo pumpuri bija, lapas plauka...bet viss sākās atkal no jauna, lapas slimas...Nopirku jaunu ķirsēnu un piestādīju blakus ,lai labāk apputeksnētos, bet ,skatos,ka lielā ķirša vaina pārmetusies arī jaunajam....

Atbilde:

Tā varētu būt kauleņkoku lapbire. Ķiršu lapu apakšpusē parādās plankumi, uz tiem sīki, cieti, sarkanīgi sporu spilventiņi. Lapas nodzeltē un nobirst. Inficēšanās notiek pavasarī no nokritušajām slimajām lapām. Ierobežo, rudenī no dārza aizvācot un sadedzinot slimās lapas un bojātos zarus, un nodezinficējot griezuma vietas.
Andris, 2017.09.17. 9:34:49
Labdien! Vēlos iestādīt ābeļdārzu. Gribēju uzzināt cik kaitīga ir pīlādžu tīklkode ābelēm? No plānotās stādīšanas vietas apmēram 300m uz dienvidaustrumu pusi ir pīlādžu lauks. Vai šis attālums ir pietiekošs, lai tīklkode neizplatītos ābeļdārzā? Paldies!

Atbilde:

Pīlādžu tīklkode masveidā savairojas ik pa četriem, sešiem vai astoņiem gadiem. Ir novērots, ka tīklkode mazāk bojā ābolus tad, kad ir liela pīlādžu raža. Šajā ziņā ir izdevīgi, ja netālu aug pīlādži. Savukārt, ābolu raža cietīs, ja tajā gadā, kad iekritīs tīklkodes masveida savairošanās, pīlādžu būs maz. Attālums, kādā tīklkode lido, literatūrā nekur konkrēti nav pieminēts. Tā kā tīklkodes kūniņas ziemo zemsedzē, uz augļu koku stumbriem vai augsnē, tad pīlādžu tuvums to izplatību nākamajā gadā maz ietekmē. Lai kaitēkli ierobežotu, no dārza vajadzētu aizvākt priekšlaicīgi nokritušos bojātos ābolus un rudenī, ja tas praktiski ir iespējams, uzirdināt apdobes.
Leonīds, 2017.08.30. 12:19:41
Labdien! 1. Sačokurotas upeņu galotņu lapas. Dažas laapas ar iedzelteniem plankumiem. Vai tas normāli, kā novērst, ko darīt? 2. Ozolu šīgada stādiem uz lapām bāli plankumi. Vai te kāda kaite, ko iesakāt darīt? Paldies.

Atbilde:

Sačokurotās upeņu galotņu lapas ir sekas laputu darbībai, kas parasti notiek vasaras sākumā. Ieraugot šādus dzinumus un sačokurotajās lapās atrodot laputis, dzinumu gali kopā ar laputīm nogriežami un iznīcināmi. Dzelteno plankumu iemesli var būt vairāki – barības vielu trūkums vai slimība. Parasti ne viens, ne otrs iemesls upenēm būtisku kaitējumu nenodara. Ozoliem visdrīzāk, bālos plankumus izraisījusi miltrasa, kas ir tradicionāla ozolu kaite, kas, pateicoties šī gada mitrajiem laika apstākļiem, īpaši izplatījusies. Izņemot estētisku defektu, tā ozolam kaitējumu nenodara.
baiba, 2017.08.07. 21:48:56
Labdien! Dzidrajai ābelei šogad visi āboli ir ar brūnu vai caurspīdīgu mīkstuma slāni zem mizas, no ārpuses smuks ābols, nevien plankumiņa, bet iekšā...

Atbilde:

Tā ir fizioloģiska kaite – stiklošanās, ko ierosina laika apstākļi – kad siltas dienas mijas ar vēsām naktīm, kas šajā vasarā nereti bija novērojams.
Aivars Stīpnieks, 2017.08.05. 20:57:24
Labdien, jau 4 gadus (kopš iestādīšanas) bumbieres augļi sāk plaisāt kamēr vēl zaļi. Protams, ka drīz vien tos grauž lapsenes u.c. un tie sapūst. Sākotnēji domājām, ka tādēļ, ka pēc sausa laika uznāk lieti, bet šo vasar daudz lika un bumbieri tāpat saplaisājuši. Būšu pateicīgs par padomu. Aivars

Atbilde:

Neredzot bumbieru augļus, grūti pateikt plaisāšanas iemeslu. Lielākā iespējamība, ka to izraisa bumbieru kraupis. Atšķirībā no ābelēm, bumbierēm tas pirmos skar mazos auglīšus, un, ja tā infekcija ir spēcīga, tad kraupja bojātās vietas sāk plaisāt un plaisas ir ideāla vieta augļu puvju attīstībai.
Sandra, 2017.07.05. 12:36:08
Labdien! Ko darīt, kad augļu kociņus (bumbieri, ābeli)ir apsēdušas skudras, kā arī kukaiņi ir izsūkuši lapas un tās veļas čokurā (iekšā ir tādi kā kāpuriņi, kā kaut kas tumšs), zariņi ir ar kaut ko ir it kā apbērti (kaut kas līdzīgs miltrasai, bet laikam tomēr nav)... Palīdziet!

Atbilde:

Šādus bojājumus ābelēm var radīt laputis Aphididae. Tās ir viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Laputis sūc augu sulu no jaunajiem dzinumiem un lapām, sūkumi izraisa lapu malu ieritināšanos, visa dzinuma nokalšanu un salcietības samazināšanos. Masveida savairošanās novērojama ik pēc trīs vai četriem gadiem. Gada laikā var attīstīties 8-12 paaudzes. Pārziemo olas uz augļu koku zariem. Uz bumbierēm šādus bojājumus var radīt bumbieru lapblusiņa Cacopsylla pyri. Kaitēkļi, sūcot sulu, bojā gan lapas, gan jaunos dzinumus, gan augļus. Bojātās lapas un dzinumi sažūst, augļu aizmetņi un augļi sažūst un priekšlaicīgi nobirst. Stipri bojātiem kokiem raža samazinās, arī nākamajā gadā. Visu vasaru uz zariem atrodamas nimfas. Lapu blusiņām barojoties, uz augiem parādās lipīga medus rasa, uz kuras veidojas kvēpsarmes sēne. Gan uz laputu, gan lapblusiņu apsēstiem dzinumiem un lapām bieži ir sastopamas skudras, kas barojas ar kaitēkļu izdalītajiem saldajiem ekskrementiem. Kaitēkļu ierobežošana augļu dārzā: Augiem jānodrošina labi augšanas apstākļi (optimāla kopšana, sabalansēts mēslojums). Regulāri un rūpīgi jāapseko savi augi. Jo agrāk tiek pamanītas pirmās laputu kolonijas, jo agrāk var tās ierobežot – tas ir lētāk, vieglāk un videi draudzīgāk. Pirmos pamanītos dzinumus ar laputīm izgriež un likvidē. Lielu daļu no laputīm dārzā iznīcina putni - zīlītes, mušķērāji, mājas strazdi. Atbilstošu putnu būrīšu uzstādīšana dārzā pievilinās putnus, kas, savus bērnus barojot, no dārza izlasīs ļoti daudz nevēlamu kukaiņu. Derīgo kukaiņu (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, laputu lapsenītes, pangodiņi, plēsīgās blaktis, jātnieciņi, spožlapsenes, tumšlapsenes, trihogrammas, zirnekļi) pievilināšana dārzam ir ļoti efektīva un videi draudzīga metode laputu ierobežošanai. Mārītes un to kāpuri barojas ar laputu, lapu blusiņu u.c. dažādu kukaiņu olām un sīkiem kāpuriem. Viena septiņpunktu mārīte dienā apēd līdz 50 laputīm. Zeltactiņas un to kāpuri barojas ar laputu, bruņutu, lapu blusiņu un citu kukaiņu kāpuriem, olām. Viena zeltactiņa dienā apēd līdz 30 laputīm. Derīgo kukaiņu pievilināšanai dārzam rudenī var izveidot un uzstādīt „kukaiņu viesnīcas/mājas”. Tas padarīs dārzu pievilcīgu derīgajiem kukaiņiem ziemošanai un jau agri pavasarī tie varēs uzsākt enerģiski rosīties tieši pa Jūsu dārzu un ierobežot kaitēkļus. Derīgo kukaiņu pievilināšanai pavasarī dārzā var izveidot arī ziedaugu joslas un tajās audzēt kurvjziežu dzimtas (pelašķi, ilzītes, dadži, rudzupuķes, kumelītes, saulgriezes, biškrēsliņi), čemurziežu dzimtas (dilles, ķimenes) un sūreņu dzimtas (griķi, sūrenes, skābenes) ziedaugus. Ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi jāizvēlas kā pēdējā kaitīgo organismu ierobežošanas metode, kad visas citas jau izmēģinātas un vēl aizvien gan raža, gan tās kvalitāte tiek apdraudēti. Laputu ierobežošanai var veikt smidzinājumu ar reģistrētajiem insekticīdiem. Tas ir jādara ļoti apdomīgi, izvērtējot visus riskus, kas var rasties no ķīmiskā augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanas, un obligāti izlasot un izpildot visas AAL lietošanas instrukcijas prasības. AAL saraksts atrodams šeit: www.vaad.gov.lv > Reģistri un saraksti > Augu aizsardzība > Augu aizsardzības līdzekļu saraksts

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: