VAAD - Jautājumi un atbildes

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augu slimības un augu aizsardzības līdzekļi

Rādīt vispirms jaunākos: vispirms vecākos:

Lapa 1 no 37

Inga, 2012.02.02. 9:03:40
Labdien! Man ir apliecība bet,jaunājos noteikumos Nr.950 43.punktā ir rakstīts, ka tikai līdz 2013.gada 1.janvārim varēšu iegādāties augu aizsardzības līdzekļus. Vai pēc 2013.gada 1.janvāra būs derīga mana apliecība?

Atbilde:

īdz 2012.gada 1.jūlijam paredzēts izdot jaunus MK noteikumus par personu apmācību. Noteikumu Nr. 950 citētais 43.punkts ir pamatojums tam, lai līdz 2013.gada 1.janvārim VAAD varētu turpināt izdot apliecības saskaņā ar veco procedūru. 2012.gadā 1.jūlijā, kad paredzēta jauno apmācību noteikumu pieņemšana, paredzēts noteikt, ka apliecības, kas izdotas līdz šiem noteikumiem, būs derīgas līdz tajā norādītajam datumam- tātad 5 gadus. Līdz ar to arī 2012.gada apliecībām derīguma termiņš nebūs 1 gads, bet 5 gadi, savukārt to apliecību, kuras būs izdotas pēc jaunajiem noteikumiem, derīguma termiņš būs noteikts jaunajos noteikumos, bet šo jautājumu vēl lems darba grupa, kas strādās pie noteikumiem.

Ieva, 2012.01.27. 13:22:37
Labdien! Man martā beidzas derīguma termiņš AAL apliecībai. Atgādiniet, lūdzu, kādi dokumenti nepieciešami pagarināšanai. Vai atkal no jauna jākopē visi izglītības dokumenti? Kad un kur notiks apmācība Rīgas rajonā?Paldies!

Atbilde:

Labdien! Lai pagarinātu derīguma termiņu apliecībai par augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu, persona divus mēnešus pirms derīguma termiņa beigām iesniedz dienestā iesniegumu. Iesnieguma veidlapa atrodama mājas lapas sadaļā Veidlapas > Augu aizsardzība >Iesniegums augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvei. Iesniegumam pievieno: - pārskatu par savu profesionālo darbību augu aizsardzības jomā apliecības derīguma termiņa laikā (piemēram, AAL uzskaites žurnāla kopija par iepriekšējiem 3-5 darbības gadiem); - fotogrāfiju (3x4); - personas apliecinoša dokumenta kopiju, ja apliecības derīguma termiņa laikā ir bijušas kādas izmaiņas. Dienests izskata iesniegumu, izvērtē iesniedzēja līdzšinējās profesionālās darbības atbilstību augu aizsardzības līdzekļu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem un mēneša laikā rakstiski informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu: - ja profesionālā darbība ir atbilstoša, apliecības derīguma termiņš tiek pagarināts bez iesniedzēja papildus pārbaudes un 10 darba dienu laikā tiek izsniegta jauna apliecība; - ja profesionālā darbība ir neatbilstoša, iesniedzējs kārto eksāmenu. Tuvākās apmācības Rīgas reģionā plānotas martā, taču šī informācija vēl tiks precizēta. Informāciju par konkrētākiem apmācību laikiem un citiem ar apmācībām interesējošiem jautājumiem, iespējams iegūt zvanot (67324506, 26337129) vai rakstot ()Rīgas reģionālās un vispārējās uzraudzības nodaļas vadītājas vietniecei Baibai Lagzdiņai.

Anita, 2012.01.24. 11:53:36
Labdien! Manam mandarin kokam apkart stumbram un lapinam metas tads ka zirneklu timeklis,lidz ar to ari lapinas paliek balakas un krit nost, gribetos zinat ka var cinities pret to un kas tas varetu but?

Atbilde:

Iespējams, ka uz mandarīna savairojušās parastās tīklērces (Tetranyshus urticae). Tīklērces galvenokārt barojas auga lapu apakšpusē, kur tās izsūc šūnsulu. Augu šūnās sairst hloroplasti un bojājuma vietās parādās dzelteni punkti. Ja tīklērču daudz, visas bojātās lapas kļūst dzeltenīgas līdz dzeltenīgi brūnas un nobirst. Augu lapas, ziedi un dzinumi tiek satīkloti. Tīklērces strauji savairojas, ja gaisa temperatūra ir 22-30o C, bet relatīvais gaisa mitrums zemāks par 55 %. Apkarošana: 1) Paaugstināt gaisa mitrumu, smidzināt lapas, īpaši rūpīgi to darot lapu apakšpusē, jo tīklērcēm ļoti nepatīk ūdens. 2) Pavasarī, kad ārā laiks kļūs siltāks, tīklērču apkarošanai var izmantot Latvijā reģistrētu insekticīdu-akaricīdu Nīmazals e.k., pirms tam podiņu ar mandarīnu iznesot ārā vai vismaz uz balkona. Izmanto 0.4-0.5% darba šķidrumu (4-5 ml preparāta uz 1 l ūdens). Maksimālais apstrāžu skaits sezonā - 2, intervāls starp apstrādēm 5-7 dienas.

janis, 2012.01.05. 11:31:40
Kādas būs būtiskas izmaiņas AAL sarakstā 2012.gadam sakarā ar zonālo reģistrāciju?

Atbilde:

Jolanta, 2011.12.26. 10:38:14
kāpēc orhidejām nokalst neizplaukušie ziedi? Gaismas pietiek , stav uz palodzes, taisno saules staru nav :(

Atbilde:

Iemesli var būt vairāki: 1) Strauja orhidejas dzīves apstākļu maiņa – temperatūra, mitrums, laistīšana, apgaismojums u.c. Tas notiek, ja augu pārvieto no vienas vietas uz citu, kas samērā krasi atšķiras no iepriekšējās. 2) Augs „dabūjis” caurvēju, ko orhidejas necieš. Jānovērš šī iespēja, tad pārējie pumpuri necietīs. 3) Pārāk zems gaisa mitrums. Pašas orhidejas rasināt nav vēlams, lai neveicinātu slimību rašanos, tādēļ jādomā kā paaugstināt telpā gaisa mitrumu ar citiem paņēmieniem. 4) Trūkst gaismas. Falenopši spēj iztikt ar salīdzinoši nelielu gaismas daudzumu, taču ziedēšanas ierosināšanas un ziedēšanas laikā būtu vēlams tos pārvietot uz gaišāku vietu. 5) Telpas klimats ir par aukstu orhidejām. 6) Pārāk sauss substrāts. Labākais orhideju laistīšanas veids ir izmērcēšana – podiņa iegremdēšana ūdenī, kamēr substrāts ir mitrs. Nākamo mērcēšanas reizi veikt tikai tad, kad substrāts ir kļuvis sauss. Vēlams regulāri kontrolēt podiņā esošo sakņu stāvokli, tādējādi laicīgi piefiksējot, kad ir sākusies sakņu pūšana un ātri novēršot to. Jo, ja daļa sakņu nopūst, tad atlikušās nespēj augu pietiekami padzirdīt un tas pamazām kalst nost. Šajā gadījumā jācenšas augu glābt, atbrīvojoties no visa nokaltušā un sapuvušā, un pārstādot to jaunā substrātā. Skatoties no apstākļiem, ja augs ir pamatīgi novājināts, labāk ziedkātu nogriezt nost, lai augam ir vairāk spēka atjaunoties. 7) Augs pārstādīts ziedēšanas laikā.

Ieva, 2011.12.13. 15:23:27
VAAD iesaka vēlu rudenī nobirušās augļu koku lapas apsmidzināt ar karbamīda šķīdumu. Kāds konkrēti periods rudenī ir domāts? Jo lapas nobirst, aptuveni, pēc 5-10.oktobra un tajā laikā gaisa temperatūra ir knapi +5 grādi. Vai šādā temperatūrā notiek lapu sadalīšanās? Praksē neesmu novērojusi. Kur var atrast informāciju par masveida kraupja izlidošanu? Jūsu mājas lapā ir tik vispārīga, ka nekāda nopietna smidzināšanas plānošana nav iespējama. Rimpro programma ir pārāk dārga, lai to varētu katrs nopirkt. Radio ziņo tad, kad kraupis sen jau ir uz lapām.Ko iesākt?

Atbilde:

Apstrādi ar karbamīdu var sākt veikt, sākoties lapkritim. Jāievēro, ka, ja vidējā diennakts gaisa temperatūra ir virs +10oC, tad šo apstrādi veikt nedrīkst, jo karbamīds iedarbosies kā slāpekļa mēslojums. Karbamīda galvenie darbības principi: veidojot sārmainu vidi, samazinās kraupja sēnes pseidotēciju skaits, tiek veicināta lapu sadalīšanās ar slieku palīdzību un stimulēta antagonistisko mikroorganismu savairošanās. VAAD mājas lapā par slimību izplatību var atrast informāciju, kura raksturo vispārējo situāciju Latvijā par kraupja izplatības sākumu un tālākajām attīstības tendencēm. Par pamatu kraupja apkarošanas plānošanai ir jāņem situācija konkrētajā dārzā – kraupja izplatība iepriekšējā gadā, iepriekšējā gada nobirušo lapu – kraupja infekcijas avota - daudzums dārzā pavasarī, nokrišņu daudzums un intensitāte pavasarī (aprīlī – maijā), kad iespējama asku sporu izlidošana, arī pieejamie fungicīdi, to lietošanas shēma, lai izvairītos no iespējamās rezistences izveidošanās. Tādējādi pašam dārza kopējam, kas vislabāk pārzina situāciju savā dārzā, ir jābūt pietiekami dziļām zināšanām par šo slimību, tās izplatību un apkarošanas iespējām, lai varētu pieņemt pareizo lēmumu, kad sākt smidzināt. Neviena institūcija nevar pateikt precīzu laiku, kad izlidos asku sporas, jo Latvijas reģionos šie laiki var stipri atšķirties. Visprecīzāk to var noteikt pieminētā RIMpro datorprogramma, kuras iegāde, protams, ir par dārgu vienam zemniekam, taču saistībā ar šo programmu konsultācijas un ieteikumus kraupja apkarošanā sniedz Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs, tālrunis uzziņām 67553764.

Jana, 2011.12.06. 15:50:36
Audzēju krūmmellenes. Sakņu vēzim lietoju Signumu (pavasarī un pēc ziedēšanas.Čempionu - pavasarī kaut ir rakstīts, ka tikai 1 reizi un rudenī. Kāpēc es nedrīktu smidzināt Čempionu pavasarī.

Atbilde:

Lietojot augu aizsardzības līdzekļus, strikti jāvadās pēc Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksta, kurā atrodama informācija par visiem Latvijā reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem: to atļautajām devām, apstrādājamiem kultūraugiem, kaitīgiem organismiem, lietošanas un nogaidīšanas laikiem, maksimālo apstrāžu skaitu sezonā. Reģistrā redzamie dati ir ilgstošas katra produkta iesniegtās dokumentācijas izvērtēšanas galarezultāts, kas balstās uz akreditētās pētniecības institūcijās veiktiem ilggadīgiem pētījumiem vairākās sadaļās – vide, ekotoksiskums, operatoru drošība, toksiskums, atliekas apstrādātajos produktos, risks patērētājiem, efektivitāte. Lietojot produktu pēc marķējumā un reģistrā rakstītajām norādnēm, lietotājs var būt drošs, ka netiks nodarīts kaitējums ne videi, ne pašam lietotājam, ne apstrādātās produkcijas patērētājam. Tātad, ja reģistrā Čempions 50 p.s. atļauts lietot krūmmellenēm tikai vienu reizi vēlu rudenī, tad lietojums pavasarī uzskatāms kā pārkāpums.

Ieva, 2011.11.29. 13:22:59
Aprakstiet, lūdzu, precīzu kraupja attīstības ciklu uz augļu kokiem. Cik reizes sezonā atjaunojas kraupja izplatība? Kā kraupis uzvedās, kad to apsmidzina 1)ar pieskares fungicīdu;2) ar sistēmas fungicīdu? Detalizētā veidā šī informācija nekur nav pieejama. Pati cīnos ar kraupi jau daudzus gadus, bet sajūta tāda, ka mums piegādā nekvalitatīvus fungicīdus, kuri nespēj apkarot kraupi.Piekopju integrēto audzēšanu, daru visu rūpīgi.

Atbilde:

Ābeļu un bumbieru parastais kraupis ir viena no izplatītākajām un postīgākajām sēkleņu slimībām visos to audzēšanas rajonos, arī Latvijā. Slimība bojā lapas, augļus un bumbierēm arī dzinumus. Slimības rezultātā samazinās fotosintēze, kā rezultātā pasliktinās barības vielu asimilācija, samazinās dzinumu pieaugums, palielinās ieņēmība pret citām slimībām, ievērojami samazinās raža un stipri cieš tās kvalitāte – āboli un bumbieri kļūst plankumaini, kroplīgi, plaisā, slikti glabājas. Pirmās kraupja pazīmes parādās uz lapām. Sākumā parādās dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi. Dzīvās ābeļu lapās sēņotne attīstās tikai starp epidermu un kutikulu. Izveidojoties konīdijnesējiem, kutikula nolobās, tādēļ šajos audos notiek strauja transpirācija un tie atmirst. Tajā pašā laikā sēņotne koncentriski plešas platumā un izveido plankumus ar nelīdzenām malām. Plankuma centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Plankumu lielums un daudzums ir atkarīgs no šķirnes ieņēmības un inficēšanās laika. Ja inficēšanās notiek pavasarī (primārā infekcija), tad plankumi ir lielāki, bet, ja vēlāk vasarā (sekundārā infekcija) – sīkāki. Ābeļu lapām plankumus labāk redz virspusē, bumbierēm – apakšpusē. Stipras infekcijas rezultātā arī uz augļiem ir ar korķa kārtu pārklāti plankumi. Ja augļu inficēšanās notiek ļoti vēlu (vēla vasara-rudens), uz tiem novērojami ļoti sīki plankumi, kas ir gandrīz nemanāmi, taču attīstību turpina glabātuvē. Bumbierēm kraupis inficē arī dzinumus, uz kuriem vispirms parādās mizas uzbriedumi, kas vēlāk pārtrūkst, bet miza pārklājas ar sīkām plaisiņām. Dzinumi slikti aug un var atmirt. Kraupi uz lapām un augļiem ierosina asku sēnes Venturia inaequalis (Cooke) Wint. Anamorfa Fusicladium dendriticum (Wallr.) Fuck. ābelēm; Venturia pirina Aderh. un Fusicladium pirinum (Lib.) Fuck. uz bumbierēm. Abas šīs sēnes morfoloģiski ir ļoti līdzīgas, arī to attīstības cikli ir līdzīgi, taču tās ir šauri specializētas. Veģetācijas laikā anamorfajā stadijā Fusicladium dendriticum patogēns ir obligātais parazīts, taču nobirušjās lapās sēne pāriet uz saprotrofu dzīves veidu – sēņotne sāk izplatīties visos virzienos un veido asku stromas. Patogēns ziemo galvenokārt asku stromu veidā. Pavasarī nobriedušie augļķermeņi iznāk lapas ārpusē (gan lapas apakšpusē, gan virspusē) sīku melnu izciļņu veidā. Katrā pseudotēcijā ir 120-200 caurspīdīgas asku somiņas, kurās katrā ir astoņas divšūnu asku sporas. Pseudotēciji atveras tajā lapas pusē, kas pavērsta pret gaismu. Asku stromu attīstībai labvēlīgākā temperatūra ir 8-12 oC, bet asku sporu nobriešanai 16-18 oC. Nogatavojušās asku sporas ir bāli dzeltenas. Uz vienas lapas augļķermeņi nogatavojas nevienmērīgi, tādēļ asku sporu izmešana notiek ilgu laika periodu. Asku sporas var izlidot jau pirmajās siltajās pavasara dienās, taču tikai tad, kad ir bijis lietus un lapas ir uzbriedušas. Intensīvu asku sporu izlidošanu veicina ilgstošs vai arī īss, bet stiprs lietus, lietus ūdens iztvaikošana no lapu virsmas un gaismas periodiskums. Sporas no somiņām tiek izmestas 30-50 mm augstumā, iekļūst gaisa plūsmās un tālāk ar vēja palīdzību nonāk augļu koku vainagā. Asku sporas parasti izplatās nelielos attālumos dārza robežās, lai gan ir novērota izplatīšanās arī vairāku simtu metru attālumā. Gaisā asku sporas izžūst. Asku sporas inficē ābeļu vai bumbieru pumpurus, lapas un ziedus. Asku sporu izplatīšanās dabā parasti notiek 6-8 nedēļas, kamēr visas iepriekšējā gada nobirušās lapas ir satrūdējušas. Asku sporas ir primārās infekcijas avots un ir galvenais faktors, kas nosaka epidēmijas izcelšanos. Epidēmija parasti izraisās tad, ja masveida asku sporu izmešana sakrīt ar ābeļu vai bumbieru ziedēšanu. Asku sporas var dīgt plašā temperatūras amplitūdā. Visātrāk sadīgšana notiek aptuveni 20 oC. Sporu dīgšanai obligāts nosacījums ir mitrums. Ja temperatūra ir optimāla, mitrumam uz lapām jāturās vismaz četras stundas. Ja temperatūra ir ievērojami augstāka vai zemāka, dīgšana palēninās un attiecīgi mitrumam uz lapām jābūt ilgāk. Asku sporas uz lapām veido dīgļstobrus un iespiežas zem kutikulas, kur veidojas sēņotne. Pēc 7-20 dienām veidojas konīdijnesēji. Sēnes konīdijas pārplēš lapas epidermu, iznāk lapas virspusē un kļūst par sekundārās infekcijas avotu. Konīdijas atbrīvojas no lietus vai rasas pilieniem klātas lapu virsmas, tālāk tās ar vēju nokļūst uz citām augu daļām un citiem kokiem. Sezonas laikā var izveidoties 8-10 konīdiju paaudzes. Latvijas apstākļos kvalitatīvus ābolus bez fungicīdu smidzinājumiem izaudzēt nav iespējams. Fungicīdu smidzināšana visefektīvākā ir tad, ja pirmais smidzinājums notiek tieši pirms asku sporu masveida izlidošanas pavasarī. Ja augļu koki ir veiksmīgi pasargāti no primārās inficēšanās (uz lapām nav izveidojušies kraupja plankumi), tad nav no kurienes izplatīties sekundārajai infekcijai vasarā un smidzinājumi vasaras otrajā pusē visbiežāk nav nepieciešami. Ja tomēr lapas un augļi pavasarī ir inficējušies, tad smidzinājumi vasarā ir jāturpina. Ļoti efektīvs līdzeklis kraupja ierobežošanai ir rudenī nokritušo lapu aizvākšana no dārza un sadedzināšana. Ar šo metodi iespējams ievērojami samazināt kraupja izplatību nākamajā gadā. Nobirušo lapu apsmidzināšana vēlā rudenī ar 5% karbamīda šķidrumu veicinās to ātrāku sadalīšanos, tādējādi arī samazinot kraupja izplatību nākamajā sezonā. Latvijā ir reģistrēti vairāki augu aizsardzības līdzekļi ābeļu kraupja ierobežošanai. Tajā skaitā gan pieskares, gan sistēmas, gan ar lokālas sistēmas iedarbību. Pieskares sistēmas fungicīdi noklāj lapas virsmu, izveidojot uz tās tādu kā aizsargplēvīti, tādējādi neļaujot uz tās nonākušām sēņu sporām dīgt un inficēt augu. Pieskares fungicīdus lieto profilaktiski, kad izveidojušies labvēlīgi apstākļi kraupja infekcijas izplatībai. Izvēloties lietot pieskares iedarbības fungicīdu augļu koku straujas augšanas laikā, īpaša uzmanība jāpievērš izvēlētā līdzekļa iedarbības laikam. Pieskares iedarbības fungicīds nodrošinās tikai uz apsmidzināšanas brīdi izaugušo auga daļu aizsardzību, taču neaizsargās pēc smidzinājuma izaugušās jaunās lapiņas un dzinumus, tādēļ nedrīkst nokavēt nākošo smidzinājumu. Ņemot vērā iepriekš teikto, koku straujas augšanas periodā, kā arī, ja ir aizdomas par inficēšanos vai pēc pirmo slimības pazīmju parādīšanās, smidzinājumu shēmā nekavējoties jāiekļauj kāds sistēmas iedarbības preparāts, kas apturēs jau notikušu (ne vecāku par 2-3 dienām) infekciju. Svarīgi atcerēties: 1) asku sporu masveida izlidošanas periodā pavasarī rūpīgi jāseko tam, lai ābeles šajā laikā nepārtraukti „sargātu” kāds no fungicīdu smidzinājumiem un nebūtu „tukšo” starpposmu, kad iespējama inficēšanās; 2) fungicīdu, īpaši pieskares, iedarbības ilgums ir atkarīgs no nokrišņu daudzuma un intensitātes to darbības laikā; 3) atkārtotiem smidzinājumiem ieteicams kombinēt fungicīdus ar atšķirīgiem iedarbības mehānismiem un darbīgajām vielām, lai neveidotos rezistence.

Iveta, 2011.11.25. 9:53:17
Labdien. Kapec man Orhidejai no auksas paliek dzeltani kati un birst lapas nost? Kads varetu but celonis?Un ko Jus man iesakat darit lai glaptu šo situaciju? Paldies.

Atbilde:

Iespējami vairāki iemesli. 1. Ja laistāmais ūdens ir iekļuvis augšanas centrā vai lapu „padusītēs” un tur kādu laiku ir stāvējis plus vēl vēsa telpa un nepietiekama gaisa ventilācija, var sākties augšanas centra puve. Šajā gadījumā lapas sāk dzeltēt un vīst, turklāt lapu nokrišana sākas ar jaunākajām lapām. Ja rūpīgi ieskatās, tad tuvu centram var saskatīt tumšus pūstošus plankumus. Augu iespējams glābt, ar dezinficētu, asu nazi izgriežot bojājumus līdz veseliem audiem. Brūces dezinficē ar aktīvo ogli. Ja puve nav skārusi saknes, tad orhideju pārstādīt nevajag. 2. Augs pārlaistīts un sākusies sakņu puve. Daļa no saknēm aizgājušas bojā, atlikušās nespēj augu padzirdīt, kā rezultātā lapas vīst. Parasti šādā gadījumā pirmās vīst vecākās lapas. Ja vēl ir palikušas kādas puves neskartas saknes, tad iespējams augu glābt. Ar dezinficētu instrumentu nogriež visas puves bojātās un nokaltušās saknes, tad 2-3 dienas augu patur ar plikām saknēm (ja tas ir falenopsis, bet citas sugas gan stāda uzreiz), lai brūces apdzīst un apkalst. Pēc tam, ja nav parādījušās puves pazīmes, stāda labi drenējošā, orhidejām piemērotā substrātā. Podiņu novieto pietiekami siltā un gaišā vietā ar piemērotu gaisa mitrumu. 3. Kaitēkļu bojājumi. Iespējams, ka pie vainas ir tīklērces. Tīklērces ir ļoti sīkas, tāpēc tās var redzēt tikai rūpīgi apskatot augu vai arī ar palielināmā stikla palīdzību. Tīklērces izsūc auga sulu, kā rezultātā lapas nodzeltē un nokrīt, dzeltēšana sākas no lapu malām un galiem. Tā kā tīklērcēm patīk silts un sauss gaiss, tad viens no apkarošanas paņēmieniem ir gaisa mitruma paaugstināšana. 4. Pastāv varbūtība, ka lapu dzeltēšanu izraisījusi nepiemērota mēslošana. Visi iepriekš minētie iemesli ir tikai pieņēmumi, jo, neredzot bojājumu dabā, grūti tikai pēc samērā nepilnīga apraksta noteikt tā cēloni. Lai to noskaidrotu precīzi, bojāto augu var nogādāt Nacionālajā Fitosanitārajā Laboratorijā Lielvārdes ielā 36/38, tālrunis uzziņām 67550950.

Liene, 2011.11.24. 12:32:54
Labdien! Vai Jūs nevarētu pateikt, kur var atrast augu aizsardzības līdzekļu cenas (herbicīdu, retardantu)? Nekur internetā nevarēju atrast. Paldies!

Atbilde:

Dienests neapkopo un neuztur informāciju par augu aizsardzības līdzekļu cenām, taču dienesta mājas lapā ir atrodams Licencēto augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietu saraksts: http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/licenceto-augu-aizsardzibas-lidzeklu-tirdzniecibas-vietu-saraksts.aspx Šajā sarakstā, izvēloties novadu, varat atrast uzņēmumus- licencētās augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas vietas šajā novadā ar kontakttālruņiem, kur zvanīt, lai saņemtu Jums nepieciešamo informāciju.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums:

© Valsts augu aizsardzības dienests Izstrādāts "Datorikas institūts DIVI" 2009	Pēdējās izmaiņas: 2012.02.03.
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts augu aizsardzības dienestu obligāta