Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36/38, Rīga,.LV-1006, tālr. 67027098, 67027406 E-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 56 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 Nākošā Pēdējā

Gunta, 26.08.2014. 18:03:44
Vatrānes pagastā bumbierītei un vienai ābelei nokalta un nobira ziedi, tādi sačervelējušies. Vēlāk zaru galiņos ābelei tādi kā tīkli, savilktas, sakropļotas lapas, arī ābolīši sīki un neveselīgi. Izskatās kā kāds kaitēklis būtu. Kad un ar ko vajadzētu miglot, lai no tā tiktu vaļā nākamgad?

Atbilde:


Inga, 21.08.2014. 18:07:42
Labdien! Gribēju noskaidrot vai ir kāds veids kā cīnīties ar ūdensžurkām ķiršu dārzā. Pie ļoti daudziem kokiem ir alas, un daudzi ķirši ir gandrīz nonīkuši un ar ļoti maz lapām, bet nekādi kaitēkļi uz lapām nav bijuši.

Atbilde:

Ierobežošanas galvenie noteikumi – sistemātiskums, pacietība un dažādu ierobežošanas pasākumu komplekss. Nav tādu līdzekļu, kas pilnībā un uzreiz atbrīvotu Jūsu dārzu no ūdensžurkām. Ierobežošana līdzīga kā kurmjiem. Iespējamie ierobežošanas pasākumi: augsnes virskārtas apvēršana rudenī, irdināšana veģetācijas periodā, virskārtā redzamo augsnes uzbērumu izjaukšana, nezāļu ierobežošana, ražas atlieku savākšana; ūdensžurku mitināšanās vietās neierīkot augļu dārzu un neaudzēt apdraudētos kultūraugus; nevajadzīga mitruma uzkrāšanās vietu likvidēšana, kur tas iespējams; slazdu izlikšana - labākās ēsmas - kartupelis, burkāns, kalmes; atbaidīšanas ierīču izmantošana; ķīmiska ierobežošana. Latvijā ūdensžurku ierobežošanai zālājos, zālienos, lauksaimniecības un dekoratīvo kultūraugu platībās ir reģistrēts viens augu aizsardzības līdzeklis – rodenticīds Polytanol. Šis līdzeklis paredzēts tikai profesionālai lietošanai, tas nozīmē, ka to var iegādāties un lietot personas, kam Valsts augu aizsardzības dienests izsniedzis apliecību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi. Polytanol lietošanai nepieciešama speciāla ierīce preparāta ievietošanai alas vai ejas atverē. Tas, ka šobrīd ķiršiem daļa lapu nobirušas, varētu būt arī ķiršu lapbires rezultāts. Aplūkojiet slimības pazīmju attēlu datu bāzē Kaitīgie organismi adresē http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx?id=1152 un salīdziniet ar krītošajām un vēl kokā esošajām ķirša lapām. Ķiršu lapbires ierobežošanai pēc ķiršu ražas novākšanas, kad parādījušās slimības pirmās pazīmes, var lietot fungicīdu Topas 100 EC. Noteikti jāsavāc un jālikvidē nokritušās lapas.
janis, 09.08.2014. 21:17:48
Kas notiek ar Bordo un Lerānu?

Atbilde:

Abu AAL Lerāns š.k. un Bordo maisījums (reģistrācija īpašnieks SIA Karaleks) reģistrācija ir anulēta, jo 2014.gada 21.jūnijā beidzās to reģistrācijas termiņš. Esošos AAL krājumus atļauts izplatīt līdz 2014.gada 20.decembrim un izlietot līdz 2015.gada 20.decembrim. Reģistrā vēl palicis reģistrācijas īpašnieka SIA “Ceļarāji” Bordo maisījums (reģ. Nr. 0257), kura reģistrācija beigsies 2015.gada 6.jūlijā.
Mareks, 04.08.2014. 17:04:34
Labdien! Mauriņā parādās dzelteni pleķi, uz lapas saskatāmas rūsganas putošas pūtītes. Ar kādiem līdzekļiem šī slimība apkarojama?

Atbilde:

Ja mauriņā ir dzelteni pleķi, varētu būt vainīgi dārza vaboles kāpuri, kas atrodas augsnē aptuveni 3 cm dziļumā un grauž augu saknes. Tādā gadījumā sakaltušie augi viegli nāk ārā no augsnes. Parušinot augsni, var atrast šos kāpuriņus, kas aizskaršanas gadījumā saliecas C burta formā. Ja augi kalst no tā, ka uz lapiņām ir tās rūsganās putošās pūtītes, tad tā varētu būt ļoti reti sastopama sēņu slimība zālājos – rūsa jeb sarkanā puve. Tad pūtītēm ir jābūt vēl arī uz zaļajām lapiņām. Tomēr, ja pūtītes parādās tikai tad, kad augi jau nokaltuši, tad tā varētu būt arī kāda cita sēne, kas nav saistīta ar augu bojāeju. Lai noteiktu precīzi, kas tā par slimību, Jums pašam jāpaņem paraugs, jāatved uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju Lielvārdes ielā 36/38, Rīgā, iepriekš piezvanot pa tālruni 67550950.
Signe, 02.08.2014. 13:08:06
Labdien! Brokoļus un rukolu apsēdušas mazas melnas vabolītes, pareizāk to sakot ziedus, tās ir arī uz daudzgadīgajām puķēm, bet nedauds, arī ķirbju ziedos, kuros jau redzami caurumi. Vaboles apmēram 2mm garas. Vai tie varētu būt spradži vai kas cits. Kā apkarot?

Atbilde:

Ja tie ir spradži, tad, pieskaroties šai vabolītei, tā aizlec. Drīzāk tas varētu būt krustziežu spīdulis, kas šogad bieži sastopams. Vabole melna, bet ir saredzams zils vai zaļgans atspīdums. Vaboles grauž zieda iekšējās daļas, kā rezultātā neveidojas sēklas. Var arī izgrauzt lapās mazus caurumiņus. Vabole bīstama krustziežu sēkliniekiem, t.i., ja paredzēts iegūt sēklu no šiem augiem. Apkarošana ar augu aizsardzības līdzekļiem pieminētajos kultūraugos nav paredzēta. Var mēģināt nelielās platībās agri no rīta vai vakara stundās tās sakratīt kādā tīkliņā vai piltuvē. Ja tas ir spradzis, tad lieliem augiem lielus postījumus šinī periodā kaitēklis nevar izdarīt. Spradzis bīstams pavasarī.
Maija, 29.07.2014. 12:12:57
Labdien ! Zemenēs blakus labības laukam masveidā ieviesušies spradži, ko darīt !

Atbilde:

Ja tie ir spradži, zemenēm neko ļaunu tie nenodarīs. Labību spradži dzīvo uz labībām un stiebrzālēm, krustziežu spradži uz krustziežiem un biešu spradzis uz bietēm, rabarberiem, griķiem un skābenēm.
valdis, 21.07.2014. 12:03:11
Labdien! Jaunās ābelītes (3 gadi) noziedēja un tad nobira lapas, jaunajai plūmītei jūlijā nodzeltēja lapas ( lapotne bija kupla) nokalta vecs ķirsis un liela veca kaukāza plūme (palika dažas dzeltenas lapas galotnē) Laputis ir ļoti maz. Dārzs atrodas Vecāķos. Vai tas nav vīruss? Ar cieņu Valdis 29545598

Atbilde:

Iespējamais bojājuma variants visiem kokiem varētu būt kopīgs – spēcīga apsalšana ziemā. Šis gads ir raksturīgs ar to, ka aprakstītās pazīmes ir vērojamas visā Latvijā daudzām kokaugu sugām. To var izskaidrot ar ieilgušo silto rudeni, kad koki savlaicīgi nenobrieda un neiegāja miera periodā. Šobrīd vērīgi jāapskata šie koki. Ja koki tiešām ir nokaltuši, t.i., tiem miza un koksne ir brūna, tad tie jāzāģē nost. Iespējams, ja nosalis ir tikai stumbrs, bet saknes ir dzīvas, tad koks var izdzīt jaunas atvases, no kurām dažu gadu laikā iespējams izaudzēt jaunu koku.
Iveta Šmugā, 16.07.2014. 15:13:11
Kāpēc ķIRŠIEM DZELTĒ UN BIRST DZELTENĀS lapas kā rudenī, kaut ir jūlija vidus? Kāpēc ērkķogu krūms palicis bez lapām, ir tikai ogas?

Atbilde:

Par ķiršiem skatīties iepriekšējā jautājuma atbildi. Ērkšķogas bez lapām var palikt vairāku iemeslu dēļ. Ja lapu kātiņi un dzīslas ir palikušas pie krūma, tad vainīgi būs bijuši zāģlapseņu kāpuri. Ja lapas vienkārši nobirst un ogas paliek, tad vainīgi kādi nelabvēlīgi augšanas apstākļi – pietrūcis mitrums vai kāda no barības vielām. Varbūt vienkārši ogu krūms ir novecojis – tam nav izgriezti vecākie dzinumi. Ogas vajadzētu novākt, ja tās nogatavosies un nesavītīs. Tālāk, ja pamana kādu nokaltušu zaru, izgriež.
Iveta, 11.07.2014. 12:35:59
Labdien, man jautajums par kirsi. Vai saldajam kirsim ir kaut kada slimiba, ja krit lapas, kaut vel tak tikai ir vasara, nevis rudens. Nekadi kukaini uz lapam nav, bet lapas vienkarsi krit nost no koka. Ja ir slimiba-ko lietot? Miglot ar kaut ko?

Atbilde:

Neredzot ķirsi, precīzi nevar pateikt, kāpēc krīt lapas. Iespējams, ka krīt tās lapas, kas augušas ķiršu vainaga iekšpusē un ir bijušas noēnotas vai kā savādāk bojātas. Ja pirms tam ievērojāt, ka lapas dzeltē un uz tām redzami zaļi plankumiņi, tad iespējams, ka tā ir kauleņkoku lapbire. Aplūkot slimības pazīmju attēlu datu bāzē Kaitīgie organismi adresē http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx?id=1152 un salīdziniet ar krītošajām un vēl kokā esošajām ķirša lapām. Ķiršu lapbires ierobežošanai pēc ķiršu ražas novākšanas, kad parādījušās slimības pirmās pazīmes, var lietot fungicīdu Topas 100 EC. Noteikti jāsavāc un jālikvidē nokritušās lapas.
Toms, 05.07.2014. 18:34:11
Sveicināti! Mazdārziņā Bauskas novadā, Gailīšu pag. pavasarī sastādītām ābeles, bumbieres un saldo ķirsi un ir skudras apsēdušas stumbrus un kaut kādi melni kukaiņi kas liek lapām tākā saritināties/savilkties, un bumbierei ir netikai skudras bet uz lapām ir sarkani plankumiņi. Lūdzu palīdziet, tikko sastādīti, ar ko smidzināt vai laistīt, cik daudz un kad (vakaros, rītos, saulē, tumsā, lietū)? Reģistrā jau skatījos bet tur nekas tāds nav minēts, skudras un tādi melni kukainīši ļoti ļoti sīki! Lūdzu palīdziet, ko darīt? Paldies!

Atbilde:

Skudras uz augļu kokiem ir tāpēc, ka uz to lapām barojas laputis. Lapu ritināšanos izraisa laputu bojājumi. Uzmanīgi aplūkojiet vai laputis vēl dzīvas – ķiršos melnas, plūmēs, bumbierēs zaļas, ābelēs zaļas vai pelēkas. Laputis un to kustēšanos var saredzēt ar neapbruņotu aci, tās mitinās lapu apakšpusē. Ja dzīvas un tās atrodamas uz vēl zaļām lapām, var lietot kādu no atļautajiem insekticīdiem. Visos pieminētajos augļu kokos laputu ierobežošanai var lietot šādus neprofesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem paredzētus insekticīdus: Decis 2.5 (ābolus un bumbierus var ēst 30, ķiršus un plūmes 20 dienas pēc smidzinājuma); Fastac 50 (nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai 14 dienas), Karate Zeon 5 CS (nogaidīšanas laiks 28 dienas); ābelēs un bumbierēs arī Decis Mega (nogaidīšanas laiks 30 dienas). Bumbierēm savukārt uz lapām parādās bumbieru – kadiķu rūsas plankumi. Vēlams inficētās lapas savākt un likvidēt. Šogad rudenī vajadzētu savākt un sadedzināt inficētās lapas. Pēc lapu nobiršanas šoruden vai agri pavasarī pirms pumpuru briešanas, bumbieres var apsmidzināt ar Dzelzs vitriolu. Nākampavasar bumbieru lapu plaukšanas sākumā veikt smidzinājumu ar kādu no turpmāk minētajiem fungicīdiem it īpaši, ja šajā laikā ir lietains un mitrs laiks. Jāņem vērā, ka slimības izplatīšanās, tātad periods, kurā būtu bumbiere jāsargā no inficēšanās ilgst apmēram 3 mēnešus, tātad vēl būtu nepieciešama arī jūnijā. Dithane NT pirmo reizi lieto bumbieru lapu plaukšanas laikā, atkārtoti ik pēc 14 dienām, pēdējais smidzinājums pieļaujams ne vēlāk kā 28 dienas pirms ražas novākšanas. Effector lieto lapu plaukšanas sākumā, ziedēšanas beigās un pārējos nepieciešamos smidzinājumus veic ar 8-14 dienu starplaiku, smidzinājumi jābeidz ne vēlāk kā 21 dienu pirms ražas novākšanas. Topas smidzināt profilaktiski, slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, pumpuru plaukšanas laikā. Var lietot 1 reizi sezonā. Score 250 EC smidzināt profilaktiski slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos lapu plaukšanas laikā. Nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai 21 diena. Smidzināšanu ar augu aizsardzības līdzekļiem vislabāk veikt, kad ir mērena gaisa temperatūra ap +20oC un tuvākajās stundās nav gaidāms lietus.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: