Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36/38, Rīga,.LV-1006, tālr. 67027098, 67027406 E-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 59 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 Nākošā Pēdējā

Normunds, 31.08.2015. 12:49:52
Sakiet lūdzu, kā labāk cīnīties ar zaļajiem tārpiem, kuri noēd melno ērkšķogu krūmu lapas?

Atbilde:


arvīds, 29.08.2015. 10:55:51
Ar nākamo gadu tiek pārtraukta daudzu augu aizsardzības līdzekļu ,kā decis, raundops un citu,tirdzniecība. Sos līdzekļus ļoti plaši lietoja mazdārziņu īpašnieki.Kā būs ar to iegādi,vai būs jāiziet kādi kursi ?

Atbilde:


Jānis, 21.08.2015. 9:20:33
Kad sāks apkarot spānijas kailgliemezi Siguldā, ko ievazājuši puķkopji un stādu dārzu darboņi no eiropas pārkraujot kravas Siguldas pagasta Peltēs.

Atbilde:

Tā kā Spānijas kailgliemezis nav karantīnas kaitēklis, tad ar šo kaitēkli jācīnās vien pašu spēkiem. Ierobežošanai var izmantot 3. reģistrācijas klases (nav nepieciešama apliecība, lai iegādātos un lietotu augu aizsardzības līdzekļus) limacīdus Ferramol un Gusto. Tos lieto saskaņā ar marķējumiem.
Aiga, 20.08.2015. 16:58:27
Labdien! Ozolam (apmēram 10 gadus vecs) pagājušo gadu un šogad agrīni sāka dzeltēt lapas. Rūpīgāk apskatot lapu apakšpusi uz lapu dzīslojuma manīju nelielus bumbulīšus (1-2 mm diametrā). Internetā atradu informāciju, ka vainīgas varētu būt panglapsenes vai pangodiņi. Varu nosūtīt arī fotogrāfiju ar bojātajām lapām .

Atbilde:

Jā, tā patiešām ir ozolu panglapsene. Tās ir vairāku veidu, bet šajā gadījumā vairāk izskatās pēc ozolu olveida panglapsenes Cynips agama Htg. Tā kā pangās attīstās partenoģenētiskās mātītes, kas izraisīs bojājumus nākamajā gadā, tad bojātās lapas jāsavāc un jāsadzedzina. Citu ierobežošanas pasākumu nav.
Andris, 02.08.2015. 11:43:33
Labdien! Mans nelielais lauku īpašums (mazāks par hektāru) robežojas ar lielsaimnieka zemi, kurā nu jau otro gadu tiek audzēta kukurūza. Vasaras sākumā kukurūza tika miglota. Man ir šādi jautājumi: 1) Vai drīkst miglot vējainā laikā (miglošanas dienā pūta ļoti stiprs vējš)? 2) Vai eksistē kādas miglošanas aizsargjoslas līdz dzīvojamām ēkām? Manas ēkas pagalms faktiski robežojas ar kukurūzas lauku - dzīvojamā ēka atrodas ~30-40 metru attālumā no kukurūzas plantācijas, bet palīgēka tikai dažu metru attālumā. 3) Miglošanas laikā ķīmiju vējš pūta pagalmā un arī tur atrodošajiem cilvēkiem burtiski virsū. Vai tiešām lielsaimnieks drīkst savā teritorijā lietot ķīmiju, ignorējot blakusesošos īpašumos audzētos augus un tur mītošo cilvēku veselību? 4) Pēc ķīmijas lietošanas pat vairāk kā mēnesi saglabājās kodīga ķīmijas smaka, kas nāca no miglotā kukurūzas lauka puses. Vai tiešām tāda ir normāla miglošanas prakse? Vai nav iespējams, ka ir pārsniegtas ķīmijas koncentrācijas devas? Jau iepriekš paldies par atbildi.

Atbilde:

Lietojot augu aizsardzības līdzekļus, jāievēro MK 13.12.2011 noteikumos Nr. 950 „Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi”, kā arī Aizsargjoslu likumā minētās prasības. Tostarp lauksaimnieks ir atbildīgs, lai, apsmidzinot lauku, smidzinājums nokļūtu tikai un vienīgi uz tās virsmas (auga), kam tas ir paredzēts. Jūsu gadījumā lauksaimniekam jāievēro iepriekš minēto noteikumu 18.punktā noteiktās drošības pasākumu prasības, lietojot AAL sējumu un stādījumu apsmidzināšanai, atkarībā no vēja ātruma, t.i., augus drīkst apsmidzināt, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē. Ja smidzinātājs ir aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm (palīgiekārtām), kas mazina vēja ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot smidzinājuma nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas, augus drīkst apsmidzināt tad, ja vēja ātrums nepārsniedz astoņus metrus sekundē. Augu aizsardzības līdzekļus ir atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku, dzīvnieku un vides aizsardzību. Ja pastāv aizdomas, ka lauka apstrāde ir veikta, neievērojot likumdošanā noteiktās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības, lūdzu turpmākos gadījumos nekavējoties sazināties ar tuvāko VAAD reģionālo nodaļu vai zvanīt uz dienesta uzticības tālruni 67550944.
Ligita, 27.07.2015. 9:23:42
Sveicināti! Apmiglojām kartupeļus pret kolorado-pēc cik dienām var ēst kartupeļus? Paldies!

Atbilde:

Tas ir atkarīgs no pielietotā insekticīda. Katram augu aizsardzības līdzeklim klāt ir marķējums, kurā precīzi ir norādīts nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai, t.i., pēc cik dienām, skaitot no pēdējās apstrādes ar konkrēto preparātu, produkciju no apstrādātās platības atļauts lietot pārtikā vai izbarot dzīvniekiem.
Inga, 21.07.2015. 22:49:14
Labdien! Problēma ar ceriņiem. Pagājušā gada pavasarī iestādījām ceriņus. Šogad jūnijā vienam ceriņam pēkšņi, pamazām vien nokalta lapas. Tagad jūlijā vidū jau otrs upuris. Lapas paliek sausas, blāvi dzeltenzaļas. Rūpīgāk apskatot, uz visas lapas plātnes, var redzēt dzeltenus plankumus, kuri vietām pāriet tumši brūnos lielos pleķos.Stādījumā ir vēl citi ceriņi. Kas tā par slimību un kā rīkoties , lai pārējie ceriņi paliktu veseli?

Atbilde:

Ceriņiem nav tipisku plaši izplatītu slimību, tāpēc pēc aprakstītajām pazīmēm vien grūti identificēt slimību. Tāpēc, lai to precīzi noteiktu, lūgums atsūtīt dažas bildes uz e-pastu tad arī varēsim konkrēti ieteikt ierobežošanas pasākumus. Kā mehānisku ierobežošanas metodi šobrīd var ieteikt bojāto nokaltušo zaru izgriešanu un sadedzināšanu.
Viola, 17.07.2015. 16:38:36
Labdien! Ābelei nobrūnē lapu malas.Vai tā ir kāda vīrusslimība?

Atbilde:

Tā nav slimība, brūnās lapu malas izraisījis barības elementa kālija (K) spēcīgs trūkums. „Ātrā palīdzība” šajā gadījumā būtu K mēslojuma uzsmidzināšana uz ābeles lapām. Šim nolūkam var izmantot ūdenī šķīstošo kālija sulfātu. Ilgtermiņā koka apdobē jāiestrādā K minerālmēsli. Vēlams to darīt rudenī vai agri pavasarī (līdz atjaunojas veģetācija), lai mēslojums paspētu izšķīst un augi, atjaunojoties veģetācijai, to strauji varētu uzņemt.
janīna, 09.07.2015. 7:00:28
kā varu cīnīties ar miltu melnuli graudu klētī?

Atbilde:

Miltu melnuļa ierobežošanai graudu noliktavu dezinsekcijai šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāki insekticīdi - Actellic 50 EC, AlfaStop50 EC, Decis 2,5 e.k., Fastac 50, Golden Alpha 50 EC, Karate Zeon 5 CS, Kestac 50. Lietošanas deva 0,4 ml/m2, izņemot Decis 2,5 e.k. – 0,2 ml/m2. Jāapstrādā tukšas, iztīrītas noliktavu telpas, ar darba šķidrumu vienmērīgi noklājot visas virsmas. Lietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, obligāti jāizlasa to lietošanas instrukcija. Īpaši stingri jāievēro instrukcijā norādītais nogaidīšanas laiks no smidzinājuma līdz graudu ievietošanai noliktavā.
Liāna, 07.07.2015. 12:12:12
Labdien! Naudaskokam (stāv uz palodzes Dienvidu pusē) sāk mesties uz lapām un stumbra baltas pūkainas bumbiņas (arvien vairāk)pārmetas arī uz pārējām uz palodzes stāvošām puķēm. Ko darīt? Ar kaut ko aplaistīt? Jo ar roku notīrot "baltumus" daudz tas nelīdz:( Paldies-Liāna)

Atbilde:

Pēc aprakstītajām pazīmēm spriežot, iespējams, ka bojājumus izraisījusi piejūras pūkainā bruņuts (Pseudococcus maritimus). Tie ir aptuveni 5 mm gari, iesārti, ovāli polifāgie kaitēkļi, kas ir vienmērīgi klāti ar baltiem vaskveida izdalījumiem. Pūkainā bruņuts bojā dažādus telpaugus – kaktusus un citus sukulentus, dažas orhideju sugas, acālijas, gerberas, fikusus u.c. Uz auga pūkainās bruņutis veido kolonijas, kas atgādina vates piciņas vai baltas putas. Sākumā kaitēkļi parādās grūtāk ievērojamās vietās – lapu apakšpusē, lapu žāklēs, pie stumbra pamatnes. Vieglāk tās ir pamanīt uz telpaugiem, kam lapas izvietotas skraji, grūtāk – uz augiem ar blīvi sakārtotām lapām un biezu lapotni. Bruņutis barojas ar augu šūnsulu. Ja kaitēkļi nav laikus pamanīti un iznīcināti, vispirms čokurojas bojātās augu vietas, no kurām izsūkta sula. Kaitēkļiem savairojoties masveidā, augi vāji attīstās, nīkuļo, nokalst atsevišķas lapas, beigās augs var pat aiziet bojā. Piejūras pūkainajām bruņutīm patīk sauss un silts gaiss, tādēļ sausā gaisā augi regulāri jārasina. Visbiežāk bruņutis parādās uz novārdzinātiem, nepiemērotos apstākļos audzētiem telpaugiem. Tās apdraud arī veselīgus, labi koptus telpaugus, ja tie atrodas blakus invadētajiem. Visvieglākais, vienkāršākais, augam un cilvēkam nekaitīgākais apkarošanas veids ir augu apstrādāšana ar 70 % spirta šķīdumu. Ņem nelielu otu vai uz kociņa uztītu vati, iemērc spirta šķīdumā un nomazgā lapas, stingri pieskaroties pūkaino bruņutu kolonijai. Spirta ietekmē kaitēkļi iet bojā. Ja augs nav liels un kaitēkļu nav daudz, pietiek ar vienu apstrādi (rūpīgu mazgāšanu), lai tos likvidētu. Lielu telpaugu, uz kura ir daudz kaitēkļu, ar spirta šķīdumu apstrādā vairākas reizes, līdz uz auga vairs nav nevienas bruņuts.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: