Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36/38, Rīga,.LV-1006, tālr. 67027098, 67027406 E-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 58 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 Nākošā Pēdējā

Liāna, 07.07.2015. 12:12:12
Labdien! Naudaskokam (stāv uz palodzes Dienvidu pusē) sāk mesties uz lapām un stumbra baltas pūkainas bumbiņas (arvien vairāk)pārmetas arī uz pārējām uz palodzes stāvošām puķēm. Ko darīt? Ar kaut ko aplaistīt? Jo ar roku notīrot "baltumus" daudz tas nelīdz:( Paldies-Liāna)

Atbilde:


iveya, 06.07.2015. 21:43:50
Jaunajai bumbierei paliek melnas lapas. Kas par vainu?

Atbilde:


iveta, 29.06.2015. 14:48:05
Šovasar skudras nāk mājās, skudras — puķu podos un skudras — vagās. Kā ar tām tikt galā? Kā rīkoties, lai skudras vismaz izvāktos no mājāsn?

Atbilde:

Skudras parasti mājās nāk, ja tur ir pieejams kāds barības avots. Tās pievilina dažādi saldumi, piemēram cukurs, medus, konfektes, arī citi pārtikas produkti. Darba skudras meklē barību un nogādā to uz pūzni skudru mātei. Lai no skudrām atbrīvotos, vispirms jāatrod to pārvietošanās taka. Skudras ātri nodod informāciju viena otrai, ja ceļā rodas kaut kādi šķēršļi. Skudrām nepatīk etiķis, kanēlis, lauru lapas, krustnagliņas. Šīs vielas var nokaisīt to pārvietošanās ceļā. Vēl var uz takas nolikt papīra lapu, kas nosmērēta ar nežūstošu līmi (nopērkama dārzkopības preču veikalos), kur pirmās skudras pielīp un citas attiecīgi, sajūtot briesmas, pārstāj iet. Galējais variants - specializētajos dārzkopības preču veikalā nopirkt skudru iznīcināšanai paredzētu vielu un, kā minēts pievienotajā lietošanas instrukcijā, kaisīt to uz skudru takas.
Agnese, 27.06.2015. 13:03:14
Labdien! Jūs rakstat kai Topas 100EC 3klase bet cik zināms ka Latvijā ir tikai 2 klase Topas ar tilpumu 250ml

Atbilde:

20.02.2015 Topas 100 EC tika reģistrēts arī 3. klasē ar tilpumiem 5 ml, 10 ml un 100 ml.
ilze, 27.06.2015. 9:48:06
Jaunam persikam lapas nav vairs gludas,bet it kā ar tādiem izvelvējumiem uz augšu.Tad pamazām sačervelējas un nokalst.Uz jaunajiem dzinumiem ir sveķi.Ko varētu darīt.

Atbilde:

Informāciju par šo slimību varat atrast VAAD mājas lapā http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/raksti/76-plasi-izplatita-persiku-slimiba Šogad masveidā izplatījusies persiku slimība, ko izraisa sēne Taphrina deformans. Tā kā slimība līdz šim bija reti sastopama, latviski šai slimībai vēl nav dots oficiāls nosaukums, bet tas, iztulkojot no angļu valodas, varētu skanēt apmēram šādi - persiku lapu čokurošanās. Šīs slimības attīstību šogad veicināja mitrais un vēsais pavasaris. Optimālā temperatūra šīs slimības attīstībai ir zem +19oC, kāda gan aprīlī, gan maijā bija dominējošā. Šobrīd, iestājoties siltam un sausam laikam, slimības attīstība būs apstājusies, t.i., jaunas lapas ar bojājumiem neparādīsies. Infekcija koka vainagā vēl aizvien, protams, ir sastopama, tāpēc mazdārziņu īpašniekiem, kuru persiku kokus šī slimība ir skārusi, jādomā par ierobežošanas pasākumiem, lai šī slimība neparādītos arī nākamajā gadā. Ierobežošana. Visas nokaltušās nobirušās lapas regulāri savākt un sadedzināt. Arī nokaltušos zarus. Rudenī pēc lapu nobiršanas kociņus apsmidzināt ar varu saturošu fungicīdu Čempions 50 p.s. Šādu smidzinājumu atkārtot arī agri pavasarī pirms ziedēšanas. Lietojot fungicīdu, obligāti ievērot klāt pieliktās lietošanas instrukcijas prasības.
Kintija, 26.06.2015. 16:33:27
Labdien! Dažus gadus jaunam kaulenim (plūme), jaunie dzinumi šacervelējas un kļūst dzeltenāki. Kas tā varētu būt par slimību, kā to apkarot un vai tā varētu būt lipīga jauniem persiku, ķiršu un ābeļu kociņiem?

Atbilde:

Minētās plūmes dzinumus vajadzētu apskatīt tuvāk, vai uz tiem nav atrodamas laputis. Ja ir un tādu bojātu dzinumu nav daudz, tad tos var mehāniski nogriezt un kopā ar laputīm iznīcināt. Ja tās tomēr nav laputis, tad lūgums atsūtīt kādu bojāto dzinumu fotogrāfiju uz e-pastu , lai konkrēti varētu pateikt bojājumu iemeslu. Visdrīzāk, ka minētā kaite uz citiem blakusaugošiem augļu kokiem nepāries.
Inga, 18.06.2015. 10:24:35
Labdien, dzīvoju Mārupē un šogad pirmo gadu rožu ziedus apsēdušas melni- pelēkas lidojošas vaboles, kuras grauž pašus ziedus, kā arī lapas. Vaboles ir trīsrez mazākas par maijvabolēm. Paldies!

Atbilde:

Minētās vaboles nav tipisks rožu kaitēklis, tādēļ nevaram precīzi pateikt, kas tās ir. Tāpēc lūgums atsūtīt dažas šīs vaboles fotogrāfijas uz e-pastu , lai konkrēti varētu noteikt to sugu un attiecīgi arī ieteikt ierobežošanas pasākumus.
Inese, 10.06.2015. 20:33:37
Labdien! Sakiet: man piemājas žogu apvij pieclapu mežvīns, pirms kāda laika ievēroja, ka tā lapas sākušas vīst, ir tādi kā plankumi, lapas sačõkurojas un nobirst, pārsvarā ir bojātas jaunās lapiņas, bet nu jau redzu, ka arī lielās alpas jau apskādētas. Uz dažam lapu apkašējām daļām ir tādas kā mazas apaļas un caurspīdīgas oliņas, bet to nav daudz... Kas par vainu varētu būt? Kāarī šogad redzu milzīgos daudzumos dārza vaboles, varbūt tās varētu būt pie vainas? Paldies par atsaucību!

Atbilde:

Pieclapu mežvīnam nav raksturīgi kaitīgo organismu „uzbrukumi”, tādēļ arī nav zināmu slimību un kaitēkļu. Ārzemju literatūrā atradām informāciju, ka mežvīnus var bojāt sarkanā tīklērce. Šī kaitēkļa sūcienu rezultātā lapas kļūst plankumainas, vēlāk sažūst un nobirst. Lai gan šobrīd Latvijā tīklērču masveida savairošanai nav īpaši labvēlīgi laika apstākļi, ieteikums ir apskatīt mežvīna lapu apakšpusi, vai tur nav sastopami 1-2 mm lieli kukainīši, talkā var ņemt lupu, jo tie tiešām ir ļoti sīki. Lapas apakšpuse var būt pārklāta ar tīmekli, zem kura atrodas tīklērces. Ja tiešām tādus kukainīšus tur atrodat, tad ir 2 iespējas, kā ar tām tikt galā: 1) ja bojāto auga daļu nav daudz – tās mehāniski izgriezt un iznīcināt. 2) lietot ķīmiskos insekticīdus-akaricīdus. 3. reģistrācijas klases lietotājiem (nevajag speciālu apliecību, lai iegādātos un lietoto augu aizsardzības līdzekļus) Latvijā šobrīd ir reģistrēti 2 insekticīdi-akaricīdi tīklērču ierobežošanai krāšņumaugiem – Nīmazals e.k. un Tiovits 80 d.g. Preparāti ir lietojami saskaņā ar klāt pielikto lietošanas instrukciju. Ja pēc rūpīgas apskates uz lapām tīklērces nekonstatējat, tad ieteikums nogrieztu bojātā zara paraugu nogādāt Nacionālajā Fitosanitārajā Laboratorijā Lielvārdes ielā 36/38, tālrunis uzziņām 67550950 precīzas diagnozes noteikšanai. Pateicoties iepriekšējai siltajai ziemai, dārza vaboles šogad tiešām ir lielā skaitā. Iespējams, ka vaboles tiešām var baroties uz mežvīna lapām, izgraužot tajās caurumus, bet ir apšaubāms, ka grauzumu rezultātā lapas sačokurojas un nokalst
Kaspars, 09.06.2015. 13:17:53
Labdien! 1)Radusies tā pati problēma, kas pagājušogad - uz visām ērkšķogām parādījusies miltrasa, mēģināju tautas līdzekli (Sipepjūdeni), bet tas neko nelīdzēja. Vai variet ieteikt kādu fungicīdo līdzekli? 2) Skatos, ka pašreiz visīem jāņogu krūmiem gan baltajām, gan sarkanajām, ik katram 10-tam ķekaram ir viena vai vairākas ogas, kuras paliek dzeltenīgas ar maziem melniem punktiņiem, dažai lapai arī kautkāds līdziīgs plankums abās pusēs lapai. Nevaru inerneta resursos atrast, kas tas par "zvēru" un kā ar to cīnīties? Paldies jau iepriekš!

Atbilde:

1) Amerikas miltrasas ierobežošanai ērkšķogām 3. reģistrācijas klases lietotājiem (nav nepieciešama apliecība, lai iegādātos un lietotu augu aizsardzības līdzekļus (AAL)) ir reģistrēts viens sistēmas iedarbības preparāts Topas 100 EC. To atļauts lietot 2 reizes sezonā, parādoties slimības pirmajām pazīmēm. Būtiski ir ievērot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai – 20 dienas. Ir virkne profilaktisku pasākumu, ko iespējams veikt pirms slimības parādīšanās dārzā. Vēlams izmantot veselu stādāmo materiālu, izvēlēties pret miltrasu izturīgas šķirnes, stādījumos nodrošināt labu gaisa cirkulāciju. Miltrasa ērkšķogām bojā lapas, dzinumu galotnes un ogas, tāpēc bojātie dzinumi, kas ir nākamā gada infekcijas avots, regulāri rudenī un pavasarī jāiznīcina. Ērkšķogu stādījumos jāizvairās no pārmērīgām slāpekļa mēslojuma devām un jāveicina jauno dzinumu ātrāka nobriešana. 2) Pēc apraksta varētu domāt, ka tā ir upeņu (ogulāju) kausiņrūsa Puccinia ribesii-caricis. Slimība inficē upenes, jāņogas, ērkšķogas. Uz lapām, jaunajām ogām vai ziediem parādās lieli, dzeltenīgi oranži plankumi, apakšpusē dzeltenas un oranžas rūsas pustulas. Vēlāk bojātie ziedi, ķekari un lapas birst. Infekcijas avots ir gan inficētās auga daļas – iepriekšējā gada nobirušās lapas, inficētie dzinumi, gan arī dārza tuvumā augošie grīšļi, jo primārā inficēšanās notiek agri pavasarī, kad no grīšļiem sēnes sporas tiek pārnestas uz ogulājiem. Arī pret šo slimību palīdzēs iepriekš minētais AAL Topas 100 EC.
IVETA, 25.05.2015. 11:53:32
Labdien. Sakiet lūdzu vai tiešām vairs nav iespējams iegādāties līdzekli Fastac rožu brūnplankumainībai, ja nav speciāla atļauja. Paldies.

Atbilde:

Fastac 50 ir insekticīds, attiecīgi ar to iespējams ierobežot tikai kaitēkļus. Nav īsti saprotams, par kuru rožu brūnplankumainību ir runa: ja par rožu lapu un zaru brūnplankumainību (Septoria rosae) vai rožu mizas brūnplankumainību (Coniothyrium wernsdorffiae), tad šo abu slimību ierobežošanai Latvijā nav reģistrētu fungicīdu. Ja domāta ir rožu lapu tumšplankumainība (Marssonina rosea), tad šīs slimības ierobežošanai 3. reģistrācijas klasei (lietotājiem nav nepieciešama apliecība, lai iegādātos un lietotu šo augu aizsardzības līdzekli) šobrīd ir reģistrēts tikai viens fungicīds - Čempions 50 p.s.,

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: