Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36/38, Rīga,.LV-1006, tālr. 67027098, 67027406 E-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augiem kaitīgie organismi un augu aizsardzības līdzekļi

Lapa 1 no 57 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 30 Nākošā Pēdējā

Iveta, 17.04.2015. 14:47:25
Dārzā uz dobēm atkal ir savairojusies sūna. Ar kapli to nokasīju pat no narcišu stādījuma. Sūna arī zālājā. Kā ar to cīnīties?

Atbilde:


Ginta, 25.03.2015. 10:22:03
Labdien! 1. Upeņu krūms pavasaros plaukst un skaisti zied, bet tad pamazām viss tiek it kā izsūkts, lapas sačokurojas, ogas pavisam maz. Nupat nogriezu tam zaru un serde bija melna 1mm diametrā. Vai tur var kaut ko darīt vai krūms jārok ārā? Tas pats jāņogai. 2. Ābelēm daudzas lapas kā ar rūsu un apvilktas ar smalku tīkliņu. Vai var paspēt kaut ko uzsmidzināt? Nekad neesmu neko miglojusi. Paldies!

Atbilde:

1. Pēc aprakstītajām pazīmēm spriežot, tas varētu būt jāņogu stiklspārnis. Gadā attīstās viena paaudze. Ziemo dažāda vecuma (visbiežāk otrā un trešā auguma) kāpuri zaru serdes daļā pie krūmu pamata. Pavasarī tie turpina grauzt serdi, bet maija beigās vai jūnijā bojājuma vietā iekūņojas. Tauriņi izlido jūnija otrajā pusē un jūlijā. Sevišķi aktīvi tie ir saulainā un siltā laikā. Olas dēj pa vienai pie ogulāja pumpuriem. Viena mātīte izdēj 40 - 60 olu. Embrionālā attīstība ilgst 10 - 16 dienas. Izšķīlušies kāpuri iegraužas zaru serdē, kur arī ziemo. Ierobežošana: Sistemātiski (ne tikai pavasarī, bet arī vasarā un rudenī) jāizgriež visi bojātie, nokaltušie zari un kopā ar kāpuriem vai kūniņām jāsadedzina. 2. Pēc apraksta spriežot, tie varētu būt ābeļu lapu pasviļņa (Simaethis pariana) bojājumi. Šis kaitēklis invadē ābeles, bumbieres, pīlādžus u.c. lapu kokus. Kāpuri skeletē lapas, kas vēlāk kļūst brūnas (it kā apdedzinātas). Lapu malas nedaudz savilktas ar zīda pavedieniem. Masveidā tie savairojas periodiski, bet pēdējos gados reti. Kaitēkļa kūniņas ziemo zem mizas vai zem nobirušām lapām. Tādēļ viens no ierobežošanas pasākumiem ir nobirušo lapu savākšana un iznīcināšana. Šobrīd pret šo kaitēkli smidzināt nav nekādas vajadzības.
Toms, 19.03.2015. 9:19:15
Labien! Vai Latvijā ir atļauta sēklām šāda kodne "CHLO ETHYL THIRAME"?

Atbilde:

Kodne ar šādām darbīgajām vielām Latvijā nav reģistrēta, tātad tās lietošana nav atļauta. Minētā darbīgā viela „tirāms” atrodama divu Latvijā reģistrētu kodņu sastāvā – „Vitavakss 200 FF s.k.” un „Kemikars T s.k.”.
Ieva, 10.03.2015. 12:24:01
Kura šķirne latvijā izmirs

Atbilde:

Lūgums precizēt jautājumu.
Rolands , 22.02.2015. 11:02:05
Labdien, vēlētos zināt aprakstu par fungacīdiem Switch 62,5 WG un Score 250 EC, ko viņi apkaro sīpolu un seleriju stādījumos.

Atbilde:

Labdien! Jums nepieciešams ieiet sadaļās "Reģistri un Saraksti" tad "Augu aizsardzība" un "Augu aizsardzības līdzekļu saraksts". Aile "augu aizsardzības līdzekļa nosaukums ieraktiet Jums interesējošā līdzekļa nosaukumu, pēc tam sadaļā "Marķējums" Jums jāspiež uz līdzekļa nosaukuma, tad, atverot PDF formas dokumentu, varēsiet izlasīt marķējumu/lietošanas aprakstu.
Iveta, 10.10.2014. 11:17:21
Kļavu lapas šogad ar melniem lieliem punktiem. Arī citu koku lapām arī lakstaugiem (peonijām) ir melni apaļi plankumi uz lapām. Kas tas ir? Vai kāda slimība? Kas notiks ar augiem nākamgad?

Atbilde:

Melnie plankumi uz kļavu lapām ir pēdējos gados izplatītās kļavu melnkreves pazīmes. Slimība inficē tikai kļavas. Nav novērots, ka melnkreves infekcija ietekmētu kļavu dzīvotspēju. Ja šobrīd uz peoniju lapām ir plankumi, tad tie visticamāk ir radušies dabiskas novecošanās procesā.
Violeta, 09.10.2014. 15:49:03
Labdien! Ir aizdomas, ka istabas augi, konkrēti orhidejas phalaenopsis inficētas ar fuzariozi. Kādus fungicīdus lietot apkarošanai vai vismaz profilaksei?

Atbilde:

Fuzarioze pēdējā laikā ir kļuvusi par izplatītu slimību vairākās valstīs, no kurām pie mums ieved orhidejas (phalaenopšus). Tā ir slimība, kas augu pēc inficēšanas nenobeidz ātri, bet to dara pakāpeniski vairāku mēnešu garumā. Ārzemju literatūrā pret fuzariozi iesaka darbīgo vielu – iprodions - saturošus fungicīdus. Latvijā ir viens fungicīds ar šādu darbīgo vielu, bet tas nav paredzēts orhidejām un nav informācijas par tā ietekmi uz šo augu un slimību. Turklāt tas pieejams tikai profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem. Dažos informācijas avotos, ar fuzariozi inficētu orhideju iesaka likvidēt. Ņemiet vērā, ka aizdomas par to, vai tiešām Jūsu orhideja ir inficējusies ar fuzariozi, var apstiprināt tikai laboratorijas analīze.
gunta, 16.09.2014. 22:25:44
ar ko miglot pupas ,uz kuram ir uzmetusas melnas utis?

Atbilde:

Nākamgad, kad uz pupām parādīsies laputis, tās var apsmidzināt ar kādu no šim nolūkam paredzētiem insekticīdiem. Mazdārziņu īpašnieki var lietot Decis 2.5 e.k., Decis Mega, Fastac, Kestac. Stingri jāievēro instrukcijā norādītais nogaidīšanas laiks no smidzinājuma līdz pupu lietošanai uzturā.
Daina, 16.09.2014. 18:39:52
Labdien. Kauleņiem ( ķiršiem un plūmēm) pēc ziedēšanas augļu aizmetņi aizmetas, bet pēc kāda laika sasnieguši ķiršu kauliņu lielumu nobirst. Kādi minerālmēsli būtu nepieciešami?

Atbilde:

Augļu kokiem ir raksturīga dabiska ražas normēšanās, kad pēc noziedēšanas nobirst neapaugļotie aizmetņi un pēc kāda laika seko otrā augļaizmetņu nobire. Tāpat augļu nobiršanu var izraisīt nelabvēlīgi laika apstākļi, galvenokārt pazeminātas gaisa temperatūras (salnas), augļaizmetņu veidošanās laikā. Lai spriestu par to, vai augļu aizmetņu nobiršana ir saistīta ar augu barības elementu trūkumu un rekomendētu minerālmēslu lietošanu, ir vajadzīgi augsnes analīžu dati, kā arī būtu vēlama informācija par to, vai un cik lielās devās ir izmantoti mēslošanas līdzekļi. Jūsu aprakstītās pazīmes var izraisīt gan vara, gan bora, gan kalcija trūkums. Savukārt šo elementu trūkums var būt saistīts ne tikai ar to zemo saturu augsnē, bet arī ar sausumu vai kāda cita elementa pārbagātību, piemēram, pārmēslojot augus ar amoniju saturošiem slāpekļa mēsliem, fosforu un kāliju var būt traucēta kalcija uzņemšana augā. Pārmērīgs magnija daudzums augsnē arī kavē kalcija uzņemšanu. Savukārt kalcija pārbagātība kavē vara uzņemšanu. Bora trūkumu augi īpaši izjūt karstās un sausās vasarās.
BAIBA, 08.09.2014. 12:01:53
Laba diena! Tomātiem plēves būdā šogad jauna veida puve - ūdeņaini, pelēki plankumi. Kādu labu laiku atpakaļ sāku raut nost bojātās lapas, bet neko vis nelīdzēja - slimība izplatījās ļoti strauji. Jūlija pašā sākumā tiku miglojusi pret melno puvi 2x, pēdējo reiz 6. jūlijā. Ko darīt citu gadu? Šogad raža pagalam

Atbilde:

No apraksta nav saprotams, vai ūdeņainie plankumi parādījās uz lapām vai augļiem, tuvāk kātiņam. Ja uz augļiem, iespējams, ka tā ir pelēkā puve, kuras attīstībai, tāpat kā tomātu augļu brūnajai puvei šogad augustā bija īpaši labvēlīgi apstākļi. Ja pazīmes bija vērojamas uz lapām – iespējams, ka tas ir tomātu lapu brūnais pelējums. Ja runājam par smidzinājumu pret tomātu augļu brūno puvi jeb fitoftoru, tad visticamāk, ka 6.jūlija smidzinājums, iespējams, nebija nepieciešams (ja vien nebija parādījušās pirmās slimības pazīmes), jo tobrīd nebija labvēlīgi apstākļi slimības attīstībai. Līdz laikam, kad slimība tiešām sāka attīstīties, fungicīda iedarbības laiks sen bija beidzies. Fungicīda smidzinājums (vai pat 2 ar līdzekļa marķējumā norādīto starplaiku) bija nepieciešams stipri vēlāk, kad dienā bija samērā silts (+22-24oC), bet naktis kļuva vēsas un miglainas. Arī pelēkās puves ierobežošanu veic tad, kad rodas slimībai labvēlīgi apstākļi. Tomātu lapu brūno pelējumu ierobežo, kad parādās pirmās pazīmes. Latvijā ir reģistrēti daži fungicīdi šim nolūkam, taču tie nav pieejami mazdārziņu īpašniekiem.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: