VAAD - Jautājumi un atbildes

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Latvāņu ierobezošana

Rādīt vispirms jaunākos: vispirms vecākos:

Lapa 1 no 2

Ēriks, 2013.01.27. 20:55:39
Vai ir kaut kāda uzskaite cik liela platība ar latvāņiem pieder valstij,cik pašvaldībām un cik privātajam sektoram. Kādreiz Eiropa deva Latvijai 14 miljonus eiro latvāņu iznīcināšanai?Kur tie palika? Vai pašvaldības vai valsts varētu atdot īpašumā vai lietošanā privātpersonām ar latvāņiem aizaugušās teritorijas ar tādu noteikumu,ka latvāņi tiks iznīcināti.

Atbilde:

1) Jā, tāda uzskaite ir. Dati uz 25.10.2012. ir šādi: Fizisku personu piederošās teritorijās konstatēti latvāņi 6476,124 ha, juridisku perosnu piederošajās teritorijās - 1690,2155 ha; pašvaldību teritorijās - 146,9389 ha; valstij piederošajās teritorijās - 133,15499 ha; bezsaimnieka teritorijās - 2194,5525 ha. 2) Eiropa Latvijai nekad nav devusi naudu latvāņu iznīcināšanai šādā veidā un apjomā. 2008.gadā pašvaldībām bija iespēja rakstīt projektus un tādējādi piesaistīt finansējumu. Par šo jautājumu atbildīga un sīkāku informāciju variet meklēt bijušajā Vides ministrijā, tagadējā VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Informācija saskaņā ar Vides ministrijas sagatavoto un 2008.gada 15.decembrī Valsts kancelejā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par „Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.-2012.gadam” noteikto uzdevumu izpildi”: „2008.gadā ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi veikti Siguldas novada domes, Vaives pagasta, Iecavas novada, Priekuļu pagasta, Tukuma, Kandavas novada, Laucienes pagasta teritorijas, Irlavas pagasta, Lubānas novada, Krāslavas rajona Svariņu pagasta zemēs. Barkavas pagasta padome grāvju un ceļmalu pļaušanai iegādājusies teleskopisko pļaujmašīnu.” Par pēdējo jautājumu ieteikums griezties pie pašvaldībām vai par attiecīgo kadastru konkrētā abildīgā valdītāja. Valsts augu aizsardzības dienestam zināms, ka vairākos novados par to, ja iznīcina latvāni savā īpašumā, var saņemt ievērojamu nodokļu atlaidi, piem., Siguldas un Ķekavas novados.

Dace, 2012.09.04. 10:09:54
Labdien! Vai citās ES valstīs, līdzīgi kā Latvijā, Sosnovska latvānis ir atzīts par invazīvo augu? Vai tur darbojas valsts finansēta programma šo augu apkarošanai?

Atbilde:

Par invazīvu latvānis atzīts vairākās valstīs (Eiropā ievestas 3 invazīvās latvāņu sugas - Sosnovska, Mantegaca un Persijas latvāņi, kas līdzīgas pēc izskata un to radītā kaitējuma, katra attiecīgi izplatījušās tajās vietās, kur ievestas). Tomēr ierobežošana valsts mērogā nenotiek visā Eiropā. Norādām dažus piemērus. Beļģijā latvānis atzīts par invazīvu. Tur iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā monitoringā un informē par teritorijām, kur tas atrodams. Notiek arī ierobežošana. Latvānis var invadēt arī citas teritorijas, ko šādā veidā cenšas nepieļaut. Lietuvā kādu laiku bija iekļauts karantīnas organismu sarakstā, bet tas nebija saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu, tāpēc to mainīja. Šobrīd valsts uzsākusi projektu par šo un vēl dažām invazīvajām augu sugām, kas ir jauns, tikko apstiprināts un tā īsti vēl nav sācis darboties, tāpēc nav sīkākas informācijas. Igaunijā bija valsts programma, bet šobrīd finansējuma trūkuma dēļ tā neīstenojas kā paredzēts. Čehijā latvānis atzīts par invazīvu. Uz Latviju pirms vairākiem gadiem bija atbraukusi inspektoru grupa gūt informāciju arī par latvāņu uzmērīšanu. Ārpus Eiropas Savienības - Norvēģijā latvāņus pļauj un ķīmiski apstrādā.

Pēteris, 2012.08.13. 22:07:56
Labdien. Man interesē ugsnes kvalitāte vietā, kur iepriekš ir ilglaicīgi auguši latvāņi. Vai pēc to mehāniskas iznīdēšanas augsne saglabā labu, normālu vai sliktu kvalitāti. Paldies

Atbilde:

biruta mellina, 2012.06.23. 12:27:12
Ka var apkarot latvanus sava privat ipasuma, respektivi Smiltenes pagasta, gar ezermalu lidzas parkam un kaiminam kuri neplauj zali. Vispar kas ir vislabaka metode apkarosanai paslaik? Ludzu. Ari vai ir kads pabals no valsts? PAteicos Biruta

Atbilde:

Klavis, 2010.08.11. 2:41:42
Labdien! Vēlos uzzināt vai šobrīd ir pieejams valsts vai Eiropas Savienības līdzfinansējums latvāņu iznīcināšanai?

Atbilde:

Šobrīd ne valsts, ne Eiropas Savienības līdzfinansējums šai aktivitātei nav pieejams.

uldis, 2010.07.18. 19:45:35
Kur vērsties (kam nodot informāciju par koordinātēm, un varbūt pat iesūtot kādu foto no konkrētās vietas) gadījumos, ja esmu pamanījis latvāņu audzi, kas netiek apkarota un var apdraudēt līdzcilvēkiem veselību?

Atbilde:

Informāciju iesnieguma veidā (brīvā formā) ar lūgumu veikt kontroli norādītajā vietā lūgums sniegt Valsts augu aizsardzības dienesta attiecīgajā reģionālajā nodaļā http://www.vaad.gov.lv/sakums/par-VAAD/struktura/regionala-struktura.aspx. Iesniegumā jānorāda precīza latvāņu audzes atrašanās vieta, tam var pievienot, piemēram, foto vai norādi ar karti. Otra kontrolējošā institūcija ir attiecīgās teritorijas pašvaldība.

Juris, 2010.07.01. 11:14:36
Vai Pašvaldības policists drīkst sastādīt protokolu par latvāņu neapkarošanu, ja viņiem pašvaldība nav noteikusi kompetences to darīt? Varbūt viņu pienākums ir ziņot augu aizsardzības dienestam vai vides aizsardzībes iestādēm par konstatēto pārkāpumu. 51.2prim pants ir diezgan specifisks un ir vajadzīgas ĪPAŠAS zināšanas - lai konstatētu - ir vai nav cīņa ar latvāni bijusi. Kā redzam Latvāni nevar iznīcināt arī 5 gados! Tad viņi nāks un rakstīs katru nedēļu visiem īpašniekiem kur tas aug? Vai arī - kompetences tomēr jānodala!

Atbilde:

Pašvaldības un Valsts augu aizsardzības dienests drīkst veikt latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu uzraudzību saskaņā ar likuma „Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss” 210.pantu un 230.5 pantu. Tas, kā tas tiek organizēts katrā pašvaldībā, atkarīgs no katras pašvaldības un var atšķirties starp tām. Tāpēc šo jautājumu būtu jāuzdod konkrētai pašvaldībai, kā tas tajā tiek organizēts. 51.2 panta izpilde notiek saskaņā ar 2008.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”, kuros noteikts, kad ierobežošanas pasākumi nav uzskatāmi par veiktiem. Tajos ņemts vērā, ka latvāni nevar iznīcināt pāris gados, tāpēc noteikta prasība, lai nodrošinātos pret latvāņa tālāku izplatīšanos. Pārbaužu biežums atkarīgs no pārbaudītājinstitūcijas resursiem un koncepcijas, kā arī no auga bioloģiskajām īpašībām. Ja redzat pārkāpumu, ziņot varat vai nu mums (Valsts augu aizsardzības dienestam) vai pašvaldībai.

Mārtiņš, 2010.01.15. 12:28:39
Labdien, Ar mērķi iznīcināt īpašumā esošos latvāņus meklēju kas varētu nodrošināt šādu pakalpojumu tā kā izejot no spēkā esošās likumdošanas draud administratīvs sods. Diemžēl nekur šādu piedāvājumu nav, līdz ar to jautājumi: 1. Ja ir atzīts ka šī problēma tiešām pastāv un apkarošana dažādu iemeslu pēc ne tik raiti vedas , vai valsts nevarētu kādā centralizētā veidā nodrošināt šādu iznīcināšanas pakalpojumu; 2. Ja tomēr eksistē kāda datu bāze kas var sniegt šādu pakalpojumu, lūdzu ieteikt.

Atbilde:

Labdien, mūsu rīcībā ir informācija, ka praktiskai ierobežošanai izveidota firma Igaunijā, ko varētu izmantot, ja ierobežošanu nepieciešams veikt netālu no Igaunijas robežas. Par šāda veida firmu Latvijā neesam dzirdējuši, bet vairākās pašvaldībās notiek latvāņa praktiskā ierobežošana, par ko var jautāt pašvaldībā un lauku attīstības speciālistam, kas varētu zināt konkrēti par attiecīgo teritoriju. Tā kā valstij nav atvēlēta nauda un ir izstrādāti normatīvie akti, kas nosaka valdītāja atbildību par īpašumu, tad nav iespējams veikt iznīcināšanas pasākumus centralizētā veidā. Ja būtu iespēja piesaistīt citvalstu finansējumu šajā jomā, projektus varētu izstrādāt pašvaldības, vides vai citas institūcijas, personas, atkarībā no nosacījumiem, bet šobrīd šādas iespējas nav. Ja kas mainīsies, par to informēsim dienesta mājas lapā. Šobrīd vienīgā pieejamā datu bāze un karte ir par invadētajām teritorijām, kas apskatāma dienesta mājas lapā.

Aivars, 2010.01.06. 12:42:58
Vai to informācija kas katru gadu līdz 1.februārim jāiesniedz par latvāņa ierobežošanas pasākumiem ir iespējams iesniegt arī elektroniski? Un ja nē, tad kā tas izdarāms rakstveidā?

Atbilde:

Katru gadu līdz 1.februārim jāsniedz informācija par laiku, kad attiecīgajā veģetācijas periodā tiks veikti latvāņa ierobežošanas pasākumi un izmaiņas iesniegtajā informācijā. Šo informāciju var iesniegt elektroniski ar elektronisko parakstu. Ja elektroniskā paraksta nav, to brīvā formā iesnieguma veidā parakstītu ar roku var iesniegt tuvākajā dienesta reģionālajā nodaļā vai nosūtīt vēstulē pa pastu. P.S. Zemes valdītājiem, kas sākotnēji nav iesnieguši informāciju, lai reģistrētu datu bāzē, dienesta mājas lapā pieejama aizpildāma veidlapa (http://www.vaad.gov.lv/sakums/augu-aizsardziba/invazivas-augu-sugas.aspx). To parakstītu ar elektronisko parakstu var nosūtīt elektroniski. Bez elektroniskā paraksta var iesniegt reģionālajā nodaļā vai nosūtīt pa pastu. Ja zināma informācija par latvāņa augšanas vietām, kas ir apkārtējā teritorijā (nevis jūsu īpašumā), par to ikviens var informēt elektroniski iepriekš norādītajā saitē.

Sandra, 2009.11.23. 15:53:10
Labdien! Man buutu jautaajums: "Vai driikst griezt latvaanjus, kas patreiz plavaas ir izkaltushi?" Vai gadiijumaa nepastaav iespeeja no vinjiem guut apdegumus?

Atbilde:

Ādas apdegumus var radīt tikai latvāņa šūnsula, kas satur ķīmiski aktīvas vielas-kumarīnus. Ja latvāņa stublājs ir izkaltis un tajā nav šūnsulas, tad arī apdegumus iegūt no tā saskares ar ādu nevar. Daudzi izmanto izkaltētus latvāņa stublājus dekoratīviem mērķiem, taču nedrīkst aizmirst par sēklām, kas var būt vēl neizsējušās, un nepārvietot tās līdz ar nokaltušo augu uz vietām, kur tās varētu veidot nākamo latvāņu audzi.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums:

© Valsts augu aizsardzības dienests Izstrādāts "Datorikas institūts DIVI" 2009	Pēdējās izmaiņas: 2013.05.25.
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts augu aizsardzības dienestu obligāta