VAAD - Jautājumi un atbildes

Meklēšana

Izdrukas versija

Sākums > Jautājumi un atbildes

Latvāņu ierobezošana

Rādīt vispirms jaunākos: vispirms vecākos:

Lapa 1 no 2

Nākošā

Pēdējā

Kriss, 2010.07.21. 14:54:18
Bīstamās rotaļas: http://charadesign.blogs.lv/2010/07/21/dizaina-bistamas-rotalas-latvanis/

Atbilde:

uldis, 2010.07.18. 19:45:35
Kur vērsties (kam nodot informāciju par koordinātēm, un varbūt pat iesūtot kādu foto no konkrētās vietas) gadījumos, ja esmu pamanījis latvāņu audzi, kas netiek apkarota un var apdraudēt līdzcilvēkiem veselību?

Atbilde:

Juris, 2010.07.01. 11:14:36
Vai Pašvaldības policists drīkst sastādīt protokolu par latvāņu neapkarošanu, ja viņiem pašvaldība nav noteikusi kompetences to darīt? Varbūt viņu pienākums ir ziņot augu aizsardzības dienestam vai vides aizsardzībes iestādēm par konstatēto pārkāpumu. 51.2prim pants ir diezgan specifisks un ir vajadzīgas ĪPAŠAS zināšanas - lai konstatētu - ir vai nav cīņa ar latvāni bijusi. Kā redzam Latvāni nevar iznīcināt arī 5 gados! Tad viņi nāks un rakstīs katru nedēļu visiem īpašniekiem kur tas aug? Vai arī - kompetences tomēr jānodala!

Atbilde:

Pašvaldības un Valsts augu aizsardzības dienests drīkst veikt latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu uzraudzību saskaņā ar likuma „Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss” 210.pantu un 230.5 pantu. Tas, kā tas tiek organizēts katrā pašvaldībā, atkarīgs no katras pašvaldības un var atšķirties starp tām. Tāpēc šo jautājumu būtu jāuzdod konkrētai pašvaldībai, kā tas tajā tiek organizēts. 51.2 panta izpilde notiek saskaņā ar 2008.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”, kuros noteikts, kad ierobežošanas pasākumi nav uzskatāmi par veiktiem. Tajos ņemts vērā, ka latvāni nevar iznīcināt pāris gados, tāpēc noteikta prasība, lai nodrošinātos pret latvāņa tālāku izplatīšanos. Pārbaužu biežums atkarīgs no pārbaudītājinstitūcijas resursiem un koncepcijas, kā arī no auga bioloģiskajām īpašībām. Ja redzat pārkāpumu, ziņot varat vai nu mums (Valsts augu aizsardzības dienestam) vai pašvaldībai.

Mārtiņš, 2010.01.15. 12:28:39
Labdien, Ar mērķi iznīcināt īpašumā esošos latvāņus meklēju kas varētu nodrošināt šādu pakalpojumu tā kā izejot no spēkā esošās likumdošanas draud administratīvs sods. Diemžēl nekur šādu piedāvājumu nav, līdz ar to jautājumi: 1. Ja ir atzīts ka šī problēma tiešām pastāv un apkarošana dažādu iemeslu pēc ne tik raiti vedas , vai valsts nevarētu kādā centralizētā veidā nodrošināt šādu iznīcināšanas pakalpojumu; 2. Ja tomēr eksistē kāda datu bāze kas var sniegt šādu pakalpojumu, lūdzu ieteikt.

Atbilde:

Labdien, mūsu rīcībā ir informācija, ka praktiskai ierobežošanai izveidota firma Igaunijā, ko varētu izmantot, ja ierobežošanu nepieciešams veikt netālu no Igaunijas robežas. Par šāda veida firmu Latvijā neesam dzirdējuši, bet vairākās pašvaldībās notiek latvāņa praktiskā ierobežošana, par ko var jautāt pašvaldībā un lauku attīstības speciālistam, kas varētu zināt konkrēti par attiecīgo teritoriju. Tā kā valstij nav atvēlēta nauda un ir izstrādāti normatīvie akti, kas nosaka valdītāja atbildību par īpašumu, tad nav iespējams veikt iznīcināšanas pasākumus centralizētā veidā. Ja būtu iespēja piesaistīt citvalstu finansējumu šajā jomā, projektus varētu izstrādāt pašvaldības, vides vai citas institūcijas, personas, atkarībā no nosacījumiem, bet šobrīd šādas iespējas nav. Ja kas mainīsies, par to informēsim dienesta mājas lapā. Šobrīd vienīgā pieejamā datu bāze un karte ir par invadētajām teritorijām, kas apskatāma dienesta mājas lapā.

Aivars, 2010.01.06. 12:42:58
Vai to informācija kas katru gadu līdz 1.februārim jāiesniedz par latvāņa ierobežošanas pasākumiem ir iespējams iesniegt arī elektroniski? Un ja nē, tad kā tas izdarāms rakstveidā?

Atbilde:

Katru gadu līdz 1.februārim jāsniedz informācija par laiku, kad attiecīgajā veģetācijas periodā tiks veikti latvāņa ierobežošanas pasākumi un izmaiņas iesniegtajā informācijā. Šo informāciju var iesniegt elektroniski ar elektronisko parakstu. Ja elektroniskā paraksta nav, to brīvā formā iesnieguma veidā parakstītu ar roku var iesniegt tuvākajā dienesta reģionālajā nodaļā vai nosūtīt vēstulē pa pastu. P.S. Zemes valdītājiem, kas sākotnēji nav iesnieguši informāciju, lai reģistrētu datu bāzē, dienesta mājas lapā pieejama aizpildāma veidlapa (http://www.vaad.gov.lv/sakums/augu-aizsardziba/invazivas-augu-sugas.aspx). To parakstītu ar elektronisko parakstu var nosūtīt elektroniski. Bez elektroniskā paraksta var iesniegt reģionālajā nodaļā vai nosūtīt pa pastu. Ja zināma informācija par latvāņa augšanas vietām, kas ir apkārtējā teritorijā (nevis jūsu īpašumā), par to ikviens var informēt elektroniski iepriekš norādītajā saitē.

Sandra, 2009.11.23. 15:53:10
Labdien! Man buutu jautaajums: "Vai driikst griezt latvaanjus, kas patreiz plavaas ir izkaltushi?" Vai gadiijumaa nepastaav iespeeja no vinjiem guut apdegumus?

Atbilde:

Ādas apdegumus var radīt tikai latvāņa šūnsula, kas satur ķīmiski aktīvas vielas-kumarīnus. Ja latvāņa stublājs ir izkaltis un tajā nav šūnsulas, tad arī apdegumus iegūt no tā saskares ar ādu nevar. Daudzi izmanto izkaltētus latvāņa stublājus dekoratīviem mērķiem, taču nedrīkst aizmirst par sēklām, kas var būt vēl neizsējušās, un nepārvietot tās līdz ar nokaltušo augu uz vietām, kur tās varētu veidot nākamo latvāņu audzi.

Pēteris, 2009.08.03. 17:49:05
Labdien! No normatīvajiem aktiem, kur runāts par latvāņu apkarošanu, piem.Ministru kabineta noteikumiem Nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas kārtība”, redzams, ka tieši pašvaldības pamatā ir atbildīgas par latvāņu apkarošanu. Bet īstenībā pasvaldības tā vietā, lai cīnītos pret šo "zarazu", sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus zemes īpašniekiem - fiziskām personām (pēc APK 51 prim 2 panta), norādot, ka pārkāpti pašvaldības saistošie noteikumi.Tā dara Siguldā! Vai tas ir likumīgi? Un otrs jautājums- ja pat pieņemam, ka fiziskai personai administratīvi jāatbild par latvāņu neiznīcināšanu - vai drīkst tos protokolus vienlaicīgi štancēt visiem līdzīpašniekiem - kopīpašuma gadījumā. Ceru, ka jūsu iestādē ir kāds prātīgs jurists,kurš varētu papētīt šo aspektu no juridiskā viedokļa, pieminot argumentācijā likumu normas.

Atbilde:

Norādām, ka šī ir tikai dienesta veiktā tiesību normu interpretācija, savukārt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 51.2 panta piemērošana ietilpst pašvaldības kompetencē! Jautājuma uzdevējs nav bijis precīzs, apgalvojot, ka no Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.559 „Invazīvo augu sugas - Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi” (turpmāk- noteikumi) redzams, ka tieši pašvaldības pamatā ir atbildīgas par latvāņu apkarošanu. Par pašu latvāņu apkarošanu tieši atbild zemes īpašnieks un tiesiskais valdītājs. (Tas pateikts gan Augu aizsardzības likuma 18.1 pantā, gan visā noteikumu tekstā, sākot jau ar 3. punktu.). Pašvaldību turpretī noteikumu 10. punkts nosaka kā atbildīgo, kas organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus. Pašvaldība uzrauga, kā persona tās teritorijā veic latvāņu ierobežošanas pasākumus. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldība ir tiesīga sodīt personu par LAPK 51.2 panta pārkāpumu. Lai noskaidrotu personu, kam tieši jāveic apkarošanas pasākumi, kā arī kuru var saukt pie atbildības kopīpašuma gadījumā, jāvadās arī pēc Civillikuma normām. Civillikuma 876. pants skaidro tiesiskā valdītāja jēdzienu- tā ir persona, kam ir faktiska vara pār īpašumu un pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam (t.i. neatzīst citu personu par īpašnieku). Tā, piemēram, nomnieks Civillikuma izpratnē NAV tiesiskais valdītājs, bet ir tikai faktiskais valdītājs. Līdz ar to nomas gadījumā, pat ja nomas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, par latvāņu apkarošanu administratīvi atbildīgs tik un tā ir tikai īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, bet nevis nomnieks. Tiesiskais valdītājs varētu būt, piemēram, persona, kas ir vienīgais mantinieks, bet vēl nav apstiprināts mantojuma tiesībās. Kopīpašuma gadījumā savukārt par latvāņu apkarošanu atbildīgi visi kopīpašnieki solidāri, t.i., valsts no katra no tiem var prasīt visa pienākuma izpildījumu. (Tas izriet no kopīšuma jēdziena satura pēc Civillikuma 864., 1270. un 1266. pantiem.) Tātad, saucot pie administratīvās atbildības visus kopīpašniekus vienlaicīgi, nav pārkāptas tiesību normas, jo katrs no kopīpašniekiem ir vainojams, ka tā īpašumā nav veikti latvāņa apkarošanas pasākumi. Izņēmums, kad visus kopīpašniekus nevarētu administratīvi sodīt, varētu būt gadījumā, ja starp kopīpašniekiem pastāv lietošanas kārtības līgums, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Gatis, 2009.07.14. 16:22:11
Labdien! Vai un kur ir pieejama kartogrāfiskā informācija par latvāņa izplatību latvijā?

Atbilde:

Pašlaik adresē http://karte.vaad.gov.lv ir pieejama karte, kurā redzamas uzmērītās ar latvāni invadētās platības. Lai aplūkotu šīs platības, vispirms pie rīkiem ieklikšķinot rīku slānī ķeksīti pie latvāņa. un tad karte jāskatās lielā palielinājumā, t.i., karte jāpalielina („jāpievelk tuvāk”). Uzmērītā platība parādīsies violetā krāsā.

Valentins, 2009.03.05. 17:53:25
Paldies Astrai par skaidrojumu. Paldies par citātiem no likumiem. Jautājums bija - kādi tad ir valsts - pienākumi, un arī kāda ir valsts ATBILDĪBA par latvānu izplatība. No jūsu skaidrojuma redzams, ka tikai ir iedzīvotājiem pienākumi pret valsti. Otrādi, nu nekā... kā jau tas LV ierasts.

Atbilde:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija rīkojumu Nr. 426 „Par Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2012.gadam” kā atbildīgā ministrija par latvāņu ierobežošanas programmas īstenošanu ir noteikta Vides ministrija. Ar jautājumiem par valsts pienākumiem un valsts atbildību saistībā ar latvāņu izplatību un ierobežošanu lūdzam Jūs griezties Vides ministrijā.”

Valentins, 2009.03.04. 12:50:12
GNP teritorijā, upes krastā, purvainā vietā manā zemē savairojušies latvāņi... jau pirms zemes iegūšanas no valsts. Vai man vienam jācīnās pret latvāni, vai arī valstij te ir kādi pienākumi. Neviena no jūsu piedāvātajām metodēm šajās teritorijās neder... un aitu arī man nav... Ko tad man - gaidīt ka valsts nāks likt sodus un sāksim tiesāties, vai varbūt valsts mērogā sadarbosimies un darbosimies kopā pret šo brīnumu. Man tādu finansiālu iespēju nav. Varbūt valsts var uzrakstīt kādu Eiroprojektu... tērēsim manā zemē kopā?

Atbilde:

Augu aizsardzības likuma 18.1 panta trešā daļa nosaka aizliegumu audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas un zemes īpašnieka pienākumu tās iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Ar Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.468 „Invazīvo augu sugu saraksts” Sosnovska latvānis iekļauts šai invazīvo augu sarakstā. Valsts noteikusi valdītāja atbildību par īpašumu, tam nonākot valdījumā. Valdītājs par zemes apsaimniekošanu kā tādu (ne tikai par latvāņa ierobežošanu) ir atbildīgs no brīža, kad zeme nonāk viņa valdījumā (pagājuši vairāki gadi no zemes atgūšanas no valsts), tāpēc arī valdītājs ir atbildīgs par latvāņa iznīcināšanu valdījumā esošajā zemē. Pašvaldības kā kompetentākās institūcijas par attiecīgajām teritorijām, situāciju kopumā, iesaistītas latvaņu ierobežošanas pasākumu organizēšanā un koordinēšanā. Sīkāka informācija atrodama Augu aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas kārtība”, normatīvie akti pieejami dienesta mājaslapā sadaļā Normatīvie akti/Augu karantīna. Par izmantojamām metodēm šādās vietās - var izmantot roku darbu - ar lāpstu nocirst sakni 5-10 cm dziļumā un mazāk darbietilpīga metode ir sēklu čemuru nogriešana (ja neliela invadētā teritorija), lai nenotiktu tālāka izplatība. Mazāk efektīva ir pļaušana (ar rokas instrumentiem šajā gadījumā). Jāņem vērā darba drošības pasākumi. Sīkāku informāciju var atrast jau minētajos Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumos Nr.559. Dienests ir gatavs sadarboties, sniedzot informāciju, kādas metodes izmantot un informēt par likumdošanu, bet kā kontrolējošai institūcijai mums nav tiesību un iespēju ar to praktiski darboties. Tajā, ja ir iespējas, var palīdzēt pašvaldība vai konceptuāli var par projektiem, sadarbību jautāt un sniegt priekšlikumus Vides ministrijai, kas ir latvāņa izplatības ierobežošanas programmas un koncepcijas izstrādātāja un atbildīgā par ierobežošanu valstiskā līmenī. Informāciju sagatavoja: Astra Garkāje Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Kaitīgo organismu monitoringa sektora vadītāja

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums:

© Valsts augu aizsardzības dienests Izstrādāts "Datorikas institūts DIVI" 2009	Pēdējās izmaiņas: 31.07.2010
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts augu aizsardzības dienestu obligāta