VAAD - Jautājumi un atbildes

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Augsnes agroķīmiskā izpēte

Rādīt vispirms jaunākos: vispirms vecākos:

Monika, 2012.02.20. 14:10:19
Kādus kultūraugus var uzskatīt par tādiem, kuri nav īpaši jutīgi pret hlora saturošiem mēslošanas līdzekļiem? Paldies!

Atbilde:

Hlors (Cl) augiem vajadzīgs nelielos daudzumos. Pret hloru jutīgi kultūraugi ir lini, āboliņš, kartupeļi, dārzeņi , zemenes un arī pākšaugi (zirņi, pupas, vīķi, lupīnas). Ja hlora saturs augsnē pāsniedz 70 mg/kg, tad sliktāk attīstās arī burkāni, gurķi, sīpoli. Savukārt griķiem un bietēm ir ieteicami mēslošanas līdzekļi, kuri satur hloru. Ar augsta hlora satura problēmām bieži vien nākas saskarties segtajās platībās, ja augu mēslošanā tiek izmantoti hlora saturoši minerālmēsli, piemēram, amonija hlorīds (NH4Cl, kālija hlorīds (KCl), kālija sāls vai hloru saturoši kompleksie mēslošanas līdzekļi. Labības, stiebrzāles un rapsis nav jutīgi pret minerālmēsliem, kuri satur hloru.

iveta, 2011.12.19. 21:36:49
kāds ir hlorīda jonu daudzums augsnē Latvijā? tā nozīme un robežlielumi

Atbilde:

Hlors augiem vajadzīgs nelielos daudzumos. Tas piedalās fotosintēzes fosforilācijas reakcijās, tāpēc daži augi, piemēram, bietes un griķi, bez hlora attīstās sliktāk. Hlora pārbagātība izsauc augiem tā toksikozi, (praksē biežāk saskaras ar toksikozi, nevis ar hlora trūkumu). Toksikoze visbiežāk izpaužas kā kultūraugu lapu apdegumi. Uzskata, ka hlora kaitīga iedarbība saistīta ar to toksisko koncentrāciju uzkrāšanos ksilēmas audos, kas izraisa šo šūnu atmiršanu. Vienlaikus krasi samazinās transpirācija un kalcija uzņemšana. Pret hloru jūtīgi ir sekojoši kultūraugi: lini, āboliņš, kartupeļi un dārzeņi. Ar augstu hlora satura problēmām bieži vien nākas saskarties segtajās platībās. Hlors palielina kalcija un magnija kustīgumu augsnē, jo veidojas šķīstoši šo katjonu savienojumi ar hloru (hlorīdi), kuri pēc tam viegli izskalojas no augu sakņu zonas. Ja augsnē hlora saturs ir virs 70 mg/kg , tad slikti attīstās burkāni, gurķi un sīpoli.

Guntars, 2011.12.16. 23:08:19
Labdien! Augsnes izpētes rezultātā ir konstatēts ka: 1.Mehāniskais sastāvs - Mālsmilts 2.Trūdvielu daudzums - Ļoti maz (0,5-1,0%) 3.Augsnes pH - 6,1 4.Kalcija daudzums - 0,094g/l 5.Kalcija un magnija kopējais daudzums - 0,24g/l 6.Hlorīda jonu daudzums - 0,34g/l Kādas ir optimālās normas šiem rādītājiem un kā raksturot šādu augsni?

Atbilde:

Labdien, Konkrēti šādus skaitļus mēs Jums, šķiet, nevarēsim izskaidrot. Augsnes analīzes var veikt lietojot dažādas metodes un iegūtie rezultāti ir jāvērtē atbilstoši šo metožu specifikai. Jums skaidrojums būtu jālūdz tajā laboratorijā, kur analīzes tika veiktas. Ja augsnes analīzes būtu veiktas Valsts Augu aizsardzības dienesta agroķīmijas laboratorijā, tad par optimāliem (vēlamiem) rādītājiem mālsmilts augsnei mēs uzskatītu šādus. Reakcija pH KCl > 5.8 Organisko vielu saturs 2.0 – 2.5% Kalcija saturs 1000 – 1500 mg/kg, jeb 1500 – 2250 mg/L, jeb 1.5 – 2.25 g/L. Magnija saturs 120 – 145 mg/kg, jeb 180 – 220 mg/L, jeb 0.18 – 0.22 g/L Kalcijs plus magnijs – 1.68 – 2.47 g/L. Hlora saturu augsnē VAAD Agroķīmijas laboratorijā nosaka, taču rezultātu izvērtējumu neveic. Hlora saturs augsnē var mainīties atkarībā no vairākiem apstākļiem; • augsnes paraugs ņemts segtajās platībās, vai atklātā laukā, • kādi un cik daudz ir lietoti hloru saturošie mēslošanas līdzekļi. Tāpat svarīgi ir zināt kādu kultūraugu paredzēts šajā augsnē audzēt.

Katrīna, 2011.12.12. 20:23:15
Labdien! Mani interese vai var nodot augsnes paraugus analīzes veikšanai, man ir jāuzzina tās sastāvs, pH līmenis utt.. Un cik tas maksās?

Atbilde:

Laboratorijas darba laiks klientiem no 9.00-16.30, katru darba dienu.Pakalpojumu cenas var aplūkot dienesta cenrādī, kas atrodams mājas lapā sadaļā "pakalpojumi", vai zvanot uz laboratoriju. Par pareizu paraugu noņemšanu un citiem pakalpojumiem arī lūgums zvanīt uz laboratoriju pa tālruni 67553539.

Ligita, 2011.12.04. 16:01:02
Labdien! ja augsnes izpētes rezultātā ir konstatēts ka augsnes pH ir robežās starp 2 un 4, tātad augsne ir skāba? un kāds tad ir aptuvenais hlorīd-jonu saturs augsnē (g/l) un kāda tam vispār ir nozīme? cik tam lielas vispar vajadzētu būt, un ko daīt lai augsnes pH būtu daudz maz normas robežās? Un cik lielam būtu jābūt kalcija un magnija saturam g/l augsnē? Internetā ir daudz dažādu tēmu bet nekur nav pateikts cik daudz sis vielas ir jabut gruntī. Paldies jau ieprieks!

Atbilde:

Augsnes reakcija pH 2-4 ir vērtējama kā stipri skāba un Latvijas minerālaugsnēm tā nemēdz būt tik ļoti skāba. Skābums ap pH 3 mēdz būt augsto purvu kūdrai (kūdras augsnēm). Būtiski, kur un ar kādu metodi ir noteikts pH. Ja Jūs interesē hlora saturs augsnē, tas ir jānosaka atsevišķi, jo tieša sakara pH skaitlim ar hlora saturu augsnē nav. Burkāni, sīpoli un gurķi slikti attīstās, ja augsnē hlora saturs ir virs 70 mg/kg. Saskaņā ar ,,Normatīvi augsnes ielabošanas un mēslošanas līdzekļu lietošanas optimizācijai" galveno lauksaimniecības kultūraugu audzēšanai nepieciešamais augsnes aramkārtas pHKCl ir: māla augsnēs - 6,3 līdz 6,8, smilšmāla - 5,8 līdz 6,2, mālsmilts - 5,4 līdz 5,8 un smiltij - 5,3 līdz 5,6. Šāda reakcija nepieciešama plašāk audzētajiem laukaugiem, bet ir arī atsevišķas augu grupas, kurām piemērotākas ir skābākas augsnes, piemēram, krūmmelenēm optimāls pHKCl 4,5 līdz 4,8 u.t.t., tāpēc ir jāzina, kādus kultūraugus paredzēts audzēt konkrētajā augsnē. Lai sasniegtu optimālu reakciju, augsnes ir jākaļķo. Ja ir zināma augsnes reakcija (pHKCl), minerālaugsnēm CaCO3 normu var atrast iepriekš minētajos normatīvos. Lai iespējami precīzi noteiktu normu, būtu vēlams zināt arī augsnes granulometrisko sastāvu, t.i., vai tā ir māla, smilšmāla, mālsmilts, smilts aaugsne vai kūdra, kā arī - organiskās vielas saturu. Ja augsnes reakcija ir pH 3,9 (zemākā robeža normatīvos), tad CaCO3 norma atkarībā no organisko vielu satura augsnē var būt no 5,0 - 8,0 t/ha smilts augsnēs līdz 10 - 14 t/ha māla augsnēs, bet augsnēs ar organisko vielu saturu virs 10 % 8 līdz 10 t/ha. CaCO3 aprēķināšanai kūdras substrātiem, ja zināms faktiskais un vēlamais pH, var izmantot šādu aprēķinu: lai samazinātu skābumu par 1 vienību substrātam ar tilpummasa 0,1 t/m3, uz 1 m3 jāiestrādā 3 kg CaCO3. Ja magnija saturs augsnē noteikts ar DL metodi, tad augsnēs ar organisko vielu saturu līdz 5 % kā vidējs vērtējams magnija saturs smilts augsnē 90 līdz 150 mg/kg, bet mālā - 160 līdz 270 mg/kg, augsnēs ar organisko vielu 5,1 līdz 20 % attiecīgi smiltī - 130 līdz 190 mg/kg un mālā 240 līdz 360 mg/kg, augsnēs ar organisko vielu saturu 20,1 līdz 50 % - 320 līdz 460 mg/kg, bet ar organisko vielu virs 50 % - 380 līdz 510 mg/kg. Ja vēlaties rekomendācijas pārrēķināt no mg/kg uz mg/l, tad attiecīgie skaitļi jāreizina ar konkrētā substrāta tilpummasu (t/m3, g/cm3)un 0,001.

AGRIS, 2011.07.14. 19:36:08
Lai iegādātos veikalā ķīmiskos preperātus (piem. kolorādo iznīcināšanai)pieprasa uzrādīt apliecību. Kur es varu tādu apliecību iegūt, cik tas maksā un vai vajag iesniegt kādus dokumentus? Vai to var nokārtot Rīgā un cik ilgā laikā? Kuldīgā man atbildēja (Olita Vigule), ka apliecību var iegūt ne ātrāk kā oktobrī. Bet ko darīt jo kaitēkļi jāiznīcina jau tagad lai aizņemoties to apliecību no kaimiņa. Tad kāda jēga tai apliecībai ja to var visiem dot.

Atbilde:

Lai persona izplatīšanas vietā varētu iegādāties otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus un pēc tam tos lietot, nepieciešama apliecība par augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu. Lai šo apliecību varētu saņemt,personai jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), ko pieņem jebkuras reģionālās nodaļas vadītājs vai jebkurš VAAD inspektors reģionālajā nodaļā. Persona, kas pieņem iesniegumu sniegs visu nepieciešamo informāciju par apmācību norises kārtību. Iesniegumam jāpievieno - dokumenta kopija, kas apliecina iegūto izglītību, personu apliecinoša dokumenta kopija un fotogrāfija (3x4 cm). VAAD pieņem iesniegto iesniegumu un mēneša laikā dod rakstisku atbildi par apmācību norises kārtību un laiku.Ja personai, kura vēlas iegūt apliecību nav augstākā vai profesionālā vidējā lauksaimnieciskā izglītība laukkopībā, dārzkopībā vai agronomijā, tad mācību ilgums ir trīs dienas (18 stundas – pirmais līmenis). Šajā apmācību kursā persona iziet apmācību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi – 12 stundas, par augu aizsardzības līdzekļu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem – 6 stundas, un kārto testu par profesionālajiem jautājumiem un normatīvo aktu prasību ievērošanu.Ja personai ir augstākā vai profesionālā vidējā lauksaimnieciskā izglītība laukkopībā, dārzkopībā vai agronomijā, tad mācību ilgums ir viena diena (6 stundas – otrais līmenis). Šajā apmācību kursā persona iziet apmācību un kārto testu tikai par augu aizsardzības līdzekļu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem.Samaksa par apmācību ir 25 Ls un apliecības izsniegšanu0,50 Ls, kopā sastādot 25,50 Ls.Katra apliecība tiek izsniegta konkrētai personai, tāpēc citas personas apliecības izmantošana augu aizsardzības līdzekļu iegādei ir aizliegta!Taču,personai ir iespējams iegādāties arī trešās reģistrācijasklases augu aizsardzības līdzekļus. Šo augu aizsardzības līdzekļu iegādei un lietošanai šī apliecība nav nepieciešama. Šobrīd LR reģistrēto augu aizsardzībaslīdzekļu sarakstā, piemēram, kartupeļu lapgrauža apkarošanai ir atrodami 10 trešās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļi. Informāciju par visiem šiem augu aizsardzības līdzekļiem varat atrast iepriekšminētajā sarakstā vai VAAD mājas lapā sadaļā Sākums>Reģistri un saraksti>Augu aizsardzība> Augu aizsardzības līdzekļi kaitīgo organismu ierobežošanai. Apmācību grafiku katra VAAD reģionālā nodaļa sastāda individuāli. Jūs varat apliecību iegūt arī Rīgas reģionālajā un vispārējā uzraudzības nodaļā. Lai saņemtu informāciju par iespējamajām apmācībām sazinieties ar nodaļas vadītājas vietnieci Baibu Lagzdiņu pa tālruņa numuru 26337129.

Jānis, 2011.03.21. 2:53:41
Labdien! Man interesē kā būtu pareizi jānoņem augsnes paraugi, lai tos varētu iesniegt jums pH, organiskās vielas, P2O5 un K20 noteikšanai?

Atbilde:

Labdien! Augsnes paraugus agroķīmiskajai izpētei ņem visā veģetācijas periodā, bet vispiemērotākais laiks ir pavasarī pēc augsnes apžūšanas vai rudenī pēc ražas novākšanas. Augsnes paraugus nedrīkst ņemt tikko kaļķotā un/vai mēslotā augsnē, tie jāņem pirms šiem darbiem vai vismaz mēnesi pēc tiem. Paraugu ņemšanai nepieciešama zonde vai lāpsta, spainītis, kurā sajaukt atsevišķos zondējumus vai rakumus. Augsnes parauga ievākšanas platība ir atkarīga no augsnes īpašībām – jo nevienmērīgāka augsne, jo platība mazāka. Zondējumu (rakumu) skaits ir atkarīgs no apsekojamās platības. Vienā augsnes paraugā nevar apvienot atšķirīgas augsnes - smilšmālu ar smilti, mālsmilti ar kūdru u.t.t. Jāizvairās veidot vidējo paraugu no vietām ar atšķirīgu mitruma pakāpi, izmantošanas veidu, kā arī no dažādi mēslotām platībām. Paugurainā apvidū vidējo augsnes paraugu sastāda atsevišķi no erodētās (pauguru augšdaļā) un no uznestās daļas (paugura lejas daļā). Augsnes paraugus nedrīkst ņemt vietās, kur stāvējušas kūtsmēslu vai salmu kaudzes, novadgrāvju uzbēruma vietās, saarumu un atarumu vagās, kurmju rakumos u.c. laukam neraksturīgās vietās. Jāraugās, lai augsnes paraugā neiekļūtu organiskā mēslojuma vai nesadalījušās augu daļas, sliekas, kukaiņi un minerālmēslu granulas. Aramzemē augsnes paraugus ņem no aramkārtas 0 – 20 cm dziļumā. Vidējo augsnes paraugu sastāda no 15 – 20 atsevišķiem zondējumiem (rakumiem) zig-zag gājienā pa lauka garāko diognāli. Augļu dārzos un ogulāju stādījumos augsnes paraugus ņem divos dziļumos – no virskārtas (0 – 20 cm) un apakškārtas (21 – 40 cm), augļu kokiem apdobēs vainaga zonā, ogulājiem – rindstarpās. No visiem 15 – 20 zondējumiem (rakumiem) augsni ieber spainītī, rūpīgi sajaucot, izveido vidējo paraugu. Vidējā parauga svars analīzēm 0.5 kg, pārējo izber. Augsnes paraugu ieber maisiņā un pievieno etiķeti. Paraugus laboratorijai piegādā dabiski mitrus vai gaissausus. Augsnes paraugus nedrīkst žāvēt saulē vai uz dažādām sildierīcēm. Sīkāku informāciju par augsnes paraugu noņemšanu varat iegūt zvanot pa tālruni 675583347 (Augšņu agroķīmiskās izpētes daļa). Vēršam Jūsu uzmanību faktam, ka patstāvīgi paņemot augsnes paraugu un iesniedzot analīzēm Agroķīmijas laboratorijā, klients saņem augsnes analīžu rezultātus un, nepieciešamības gadījumā, Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas eksperta agronomijā konsultāciju. Ja Jums vajadzīga augšņu agroķīmiskā izpēte, tad jāslēdz līgums ar Valsts augu aizsardzības dienestu un saskaņā ar līgumu augsnes paraugu ņemšanu veiks dienesta speciālisti.Atbildi sagatavoja Valija Kārkliņa,VAAD augšņu agroķīmiskās izpētes daļas galvenā eksperte- agronomijā.

Aivars, 2011.03.03. 8:35:47
Vai augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic arī nomas zemēs audzējot integrētos kartupeļus.Problēma ir tā, ka nomas līgumi nav ilgadīgi.Paldies.

Atbilde:

Jebkurai platībai, kurā kultūraugs tiek audzēts integrēti ir jābūt augšņu agroķīmiskai izpētei, kā to paredz Ministru kabineta 2009.gada 15. septembra noteikumus Nr. 1056 „Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība”. Patreiz spēkā esošie normatīvie akti neparedz izņēmumus.

Aija, 2011.02.01. 13:03:23
Labdien! Savā bioloģiskajā saimniecībā (200 ha) vēlos veikt augšņu agroķīmisko izpēti, lai varētu veikt kaļķošanu. Nevaru Jūsu mājas lapā atrast cenrādi. vai šogad paredzēts arī kāds atbalsts no valsts puses? Paldies, Aija

Atbilde:

Labdien! 1. Cenrādis redzams VAAD mājas lapas: www.vaad.gov.lv sadaļā ,,Pakalpojumi” (lapas kreisajā pusē). Uzklikšķinot uz ,,Pakalpojumi” cenrādis būs redzams ar kursoru nobraucot līdz lapas pašai apakšai. Jūs interesējošās cenas ir cenrāža sadaļā ,,Pakalpojumi, par kuriem jāmaksā saskaņā ar VAAD cenrādi” pielikuma 49., 50., 51. un 52.punktā. 2. Diemžēl 2011.gadā ne augšņu agroķīmiskajai izpētei, ne kaļķošanas pasākumiem nav paredzēts valsts atbalsts.

Maris, 2010.08.16. 17:09:44
Sveiki man interesetu ka var nodot paraugus analizes veiksanai,un ka vini ir janonem Paldies

Atbilde:

Labdien! Valsts augu aizsardzības dienests veic dažādu paraugu veidu analīzes! Lūdzu precizējiet kādu konkrēti paraugu analīdzi Jūs vēlaties veikt.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums:

© Valsts augu aizsardzības dienests Izstrādāts "Datorikas institūts DIVI" 2009	Pēdējās izmaiņas: 2012.05.17.
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts augu aizsardzības dienestu obligāta