VAAD - Jautājumi un atbildes

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Mēslošanas līdzekļi

Rādīt vispirms jaunākos: vispirms vecākos:

Lapa 1 no 6

Andris, 2012.01.14. 23:17:40
Labdien! Velos pajautat, kadas ir minimali nepieciešamās analīzes slieku biohumusam un to izcenojums. Likumā, kas nosaka VAAD cenradi, diemzel, nesapratu. Ja varetu, pa punktiem - kadas analizes obligati javeic un cik maksa. Paldies! Andris

Atbilde:

Slieku biohumuss ir organisks mēslošanas līdzeklis un, lai reģistrētu, tam ir jāveic šādas analīzes: 1. Kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors (P2O5), kopējais kālijs (K2O), pH mitrums organiskā viela - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 1.pielikuma G sadaļas 5.aili 51.37 Ls 2.arsēns, cinks, dzīvsudrabs, kadmijs, niķelis, svins, varš - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 3.pielikuma 3.punktu. 3.Salmonellas, escherichia coli, enterococaceae - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 3.pielikuma 4.punktu. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Agroķīmijas laboratorijā iespējams noteikt tikai 1.punkta rādītājus un saskaņā ar VAAD cenrāža 54.1.apakšpunktu to kompleksa cena ir 51.37 Ls. Pilnu analīzi iespējams veikt Latvijas sertifikācijas centra (LATSERT) laboratorijā, telefona Nr.67217837, saskaņā ar LATSERT cenrādi.

Raivis, 2011.12.13. 15:28:21
Man ir daudz pelnu. Kā un kur es tos varu lietot. Cik gadus pelni iedarbojas augsnē (labums)t.i. pēc cik gadiem es atkal varu viņus izkliedēt?

Atbilde:

Pelnu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no sadedzinātā materiāla - vai tie ir koksnes (lapu koku, skuju koku), kūdras, akmeņogļu vai kādi citi pelni. Pelni, kas rodas sadedzinot koksni, ir viens no labākajiem kompleksajiem mēslojumiem. Koksnes pelni var saturēt 3-14 % kālija (K2O), 2-2,5 % fosfora (P2O5), 25-35 % kalcija (CaO). Kūdras brikešu pelni ir nabadzīgāki, tajos ir aptuveni 0,5 - 4,5 % K2O un ap 1 % P2O5, līdz 20 % CaO. Akmeņogļu pelnos var būt līdz 2 % kālija un 1 % fosfora. Ļoti daudz kālija ir augu pelnos, piemēram, graudaugu salmu pelnos 9 – 22 %, griķu stublāju 25 – 35 %, saulespuķu stublāju 36 – 40 %. Pelnus var lietot pamatmēslojumā visiem kultūraugiem, it sevišķi pret hloru jutīgu kultūraugu mēslošanai skābās augsnēs. Smagākajās augsnēs pelnus vēlams iestrādāt rudenī, bet smilšainās un kūdrainās – pavasarī. Saskaņā ar literatūras datiem pietiek ar 10 kg pelnu uz 100 m2. Tos izkaisa pirms augsnes pārrakšanas, bet var arī bērt uzreiz vadziņā vai bedrītē. Pelnu darbība pēc iestrādāšanas augsnē turpinās 2 līdz 4 gadu garumā. Pelnus var likt arī kompostos (apmēram 3 – 5 % no kompostējamā materiāla masas) pamīšus ar pārējām sastāvdaļām (nopļautā zāle, koku lapas un citi organiskas izcelsmes saimnieciskie atkritumi). Ja pelnus uzglabā, ir jānodrošina, lai tajos neiekļūtu sniega vai lietus ūdens, kas izskalos augu barības elementus, īpaši - kāliju. Ja kopā ar malku kurtuvē nonāk arī polietilēna maisiņi, pudeles, tetrapakas, sintētiskas lupatas un citi atkritumi, iegūtie pelni var kļūt indīgi augiem. Pelni satur arī smagos metālus un dažkārt arsēna, cinka, dzīvsudraba, kadmija, niķeļa, svina un vara saturs tajos var pārsniegt pieļaujamās robežas, tāpēc, ja pelni augsnes ielabošanai tiek izmantoti samērā regulāri vai lielās devās, laboratorijā būtu jānosaka smago metālu saturs.

Zane, 2011.11.22. 16:06:07
Labdien! Audzēju kalifornijas sliekas, gribēt zināt kāda ir procedūra, lai es drīkstētu pārdot saražoto biohumusu jeb vermikompostu?

Atbilde:

Ja ražotājs slieku biohumusu vēlas piedāvāt tirdzniecībā Latvijā kā produktu, kas paredzēts augu mēslošanai, tas saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likumu ir jāreģistrē Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā. Mēslošanas līdzekļu kvalitātes prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos nr.530 ,,Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk - noteikumi). Noteikumu 1.pielikums organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, pie kuriem pieder arī biohumuss, nenosaka minimālo augu barības elementu saturu, reakciju, mitrumu un organiskās vielas saturu. Uz organiskajiem mēslošanas līdzekļiem attiecas prasības par nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju (noteikumu 3.pielikums): dzīvsudraba, kadmija, arsēna, niķeļa, svina, vara un cinka saturs (mg/kg absolūti sausā paraugā), salmonellu un Escherichia coli un Enterococaceae koloniju veidojošās vienības (KVV). Lai reģistrētu slieku biohumusu Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā ir jāsamaksā valsts nodeva. Organiskajiem mēslošanas līdzekļiem valsts nodeva ir 50 lati. Informācija par Mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un valsts nodevas samaksāšanu ir atrodama dienesta mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā „Mēslošanas līdzekli un mēslošanas plāni” apakšsadaļās „Mēslošanas līdzekļu reģistrācija” un „Normatīvie akti mēslošanas līdzekļu uzraudzības jomā”. http://www.vaad.gov.lv/sakums/augu-aizsardziba/meslosanas-lidzekli-un-meslosanas-plani.aspx

Valda, 2011.11.09. 15:15:03
Kā jālieto karbamīds augļu dārzos ?

Atbilde:

arbamīds (N-NH2) jeb urīnviela ir slāpekļa mēslojums. Slāpeklis šajā mēslojumā ir izteikts amīdu slāpekļa formā. N saturs - 46.2%. Augļu dārzos karbamīdu var lietot kā N mēslojumu. Pamatkritērijs nepieciešamā N daudzuma noteikšanai ir organisko vielu daudzums augsnē. Ja ir augsts organisko vielu daudzums (ap 3%), N devas var būt nelielas – līdz 40 kg/ha tīrvielā. Ja organisko vielu maz, N devu var palielināt līdz 60 kg/ha tīrvielā. Ņemot vērā kauleņkoku pozitīvo reakciju uz slāpekli, arī tiem devas var būt lielākas. Liela nozīme ir arī augsnes ūdens caurlaidībai, sevišķi mēslošanas laiku noteikšanā. Smagās, ūdens necaurlaidīgās augsnēs pavasarī N vajadzētu dot aptuveni četras nedēļas pirms veģetācijas sākuma, turklāt visu nepieciešamo devu uzreiz. Vieglās, ūdeni caurlaidīgās augsnēs, N dod tikai tad, kad veģetācija jau sākusies. Devu labāk sadalīt uz trim reizēm, pirmo reizi dodot veģetācijas sākumā, otro reizi – ziedēšanas laikā, trešo reizi – jūnija beigās, jūlijā. Karbamīdu var izsmidzināt arī uz lapām (lapu mēslojums), ja ir izteikts N trūkums (bāli zaļas vai dzeltenzaļas lapas). Izsmidzinot karbamīdu vēlu rudenī, tas veicina nobirušo lapu ātrāku sadalīšanos, kas ir būtisks nākamā gada kraupja infekcijas ierobežošanas profilaktiskais pasākums. Lieto 5% karbamīda šķidrumu, bagātīgi apsmidzinot lapas. Lai karbamīds neiedarbotos kā slāpekļa mēslojums, šo pasākumu jāveic, kad vidējā diennakts temperatūra ir zem +10o C.

Ivars, 2011.07.24. 10:54:14
Labdien! Kad iŗ jādod papildmeslojums kiplokiem! Un cik reizes jadod!?

Atbilde:

Papildmēslojumu dod 2–3 reizes, izmantojot amonija sulfātu vai kalcija nitrātu. Pavasarī bieži vien vērojama masveida ķiploku lapu galu dzeltēšana. Tas var liecināt gan par slāpekļa trūkumu, gan pelēkās puves infekciju. Ja augsne vēl nav iesilusi, augi nespēj uzņemt slāpekli no tās, tāpēc ieteicama papildmēslošana caur lapām, miglojot ar 0,5% kalcija nitrāta šķīdumu. Lai kompensētu kāda barības elementa trūkumu augsnē, var lietot šķidros kompleksos mēslojumus. Papildmēslošanu pārtrauc jūnijā.

Gunta, 2011.06.17. 9:14:05
Plēves siltumnīcā tomātiem galotnes viduči un lapiņas palika dzeltenas. Kāds mēslojuma trūkums to izraisa? Jau iepriekš pateicos!

Atbilde:

Tikai pēc auga ārējām pazīmēm nevar spriest par to, kādi barības elementi auga augšanai un normālai attīstībai trūkst, vai tieši otrādi - ir par daudz. Gan augu barības elementa pārbagātība, gan nepietiekamība var radīt būtiskus traucējumus augu attīstībā. Augu barošanos būtiski ietekmē arī vides apstākļi – temperatūra, augsnes mitrums un apgaismojums. Tāpēc, lai varētu spriest par to, kādi faktori vai augu barības elementi ir izraisījuši Jūsu aprakstītās pazīmes uz tomātiem, ir vajadzīga plašāka informācija par augu barības elementu saturu augsnē vai substrātā. Tā kā mūsu rīcībā nav datu par to, vai ir veiktas augsnes agroķīmiskās analīzes un kādi ir analīžu rezultāti, kā arī nav zināms kādi mēslošanas līdzekļi ir lietoti, tad varam tikai izteikt tikai minējumus par iemesliem tomātu galotņu viduču lapu dzeltēšanai: - viens no iemesliem varētu būt dzelzs deficīts - tas izpaužas kā jauno lapu dzeltēšana, ilgstoši trūkstot dzelzim, nokalst galotnes. Dzelzs trūkums novērojams augsnēs ar bāzisku reakciju; - skābās augsnēs (substrātos), kurās ir daudz augiem uzņemamā mangāna, arī var būt vērojama dzelzs nepietiekamība; - arī bora trūkums var izsaukt galotņu dzeltēšanu un nokalšanu. Nepietiekams augsnes mitrums un augsta gaisa temperatūra var būt par iemeslu traucējumiem bora uzņemšanai. Bora trūkums visvairāk izpaužas bāziskās augsnēs . Jums būtu jāpievērš uzmanība arī tam, vai tomāti tiek audzēti atbilstošā mitruma un temperatūras režīmā. Vēl iespējams, ka tomātiem trūkst kalcijs. Raksturīga kalcija trūkuma pazīme ir augšanas konusa un jauno lapiņu nobālēšana – redzami bezhlorofila plankumi un lapu saritināšanās. Tomātiem vajadzētu iedot kalcija nitrāta papildmēslojumu (speciāli siltumnīcām). Šo papildmēslojumu vēlams dot nevis caur augsni, bet gan caur lapām, izsmidzinot uz augiem. Iespējams, ka ar vienu reizi būs par maz, papildmēslošanu vajadzēs atkārtot.

Vineta, 2011.06.08. 20:18:45
Labdien! Esmu iegādājusies kompleksos minerālmēslus Azofoska NPK 16-16-16-6(S). Esmu nesaprašanā, jo uz iepakojuma norādīts tikai sastāvs, ar piebildi, ka līdzeklis lietojams jebkādiem augiem visa veida augsnēs - bet kā un cik šis mēslojums ir jālieto? Kāpēc tas netiek norādīts uz marķējuma? Vai man būtu jāseko kaimiņienes ieteikumam "pabērt ar saujiņu"???

Atbilde:

Prasības mēslošanas līdzekļu etiķetē vai marķējumā norādāmai informācijai ir noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.530 ,,Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk - noteikumi)40.punktā un 8.pielikumā. Saskaņā ar noteikumu 40.punktu informācija, kas saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu obligāti jānorāda uz mēslošanas līdzekļa iepakojuma etiķetes, marķējuma vai pavaddokumentos, ir šāda: 40.1. mēslošanas līdzekļa oficiālais nosaukums un tirdzniecības nosaukums (ja tāds ir); 40.2. pamatsastāvs; 40.3. deklarētie augu barības elementi, to forma un saturs; 40.4. lietošanas joma; 40.5. neto masa; 40.6. mēslošanas līdzekļa ražotājs, ievedējs un iepakotājs; 40.7. specifiskas instrukcijas mēslošanas līdzekļa lietošanai un glabāšanai (ja tādas ir). ,,Lietošanas joma" ir norādes par to, vai mēslošanas līdzeklis ir paredzēts konkrētiem kultūraugiem vai kultūraugu grupai, kā arī vai tas ir izmantojams pamat- vai papildmēslošanai vai abos gadījumos. ,,Specifiskās instrukcijas" mēslošanas līdzekļa lietošanai (devas, laiks, biežums u.t.t.) mēslošanas līdzekļa reģistrētājs norāda pēc izvēles (ja viņam tādas ir). Jūsu aprakstītajā gadījumā ar ,,Azofosku" mēslošanas līdzekļa lietošanas joma ir norādīta, t.i., šo mēslošanas līdzekli drīkst lietot visa veida augiem visa veida augsnēs. Mēslošanas līdzekļa reģistrētājs uz iepakojuma specifiskas instrukcijas iespējams nav norādījis tāpēc, ka nosakot mēslošanas līdzekļa normu jāņem vērā augsnes agroķīmiskie rādītāji (fosfora un kālija saturs augsnē), audzētais kultūraugs un plānotā raža. Pie augu barības elementu attiecības 16-16-16, kāda ir ,,Azofoskā", vairumā gadījumu papildus būs jālieto arī slāpekļa un kālija minerālmēsli. Komplekso minerālmēslu reģistrētāji, kuri orientējas uz patērētājiem, kas nav lauksaimniecības profesionāļi, marķējumā uz iepakojuma parasti norāda specifiskas instrukcijas mēslošanas līdzekļa lietošanai. Patērētājs var izvēlēties, vai iegādāties mēslošanas līdzekli ar lietošanas instrukcijām (šādi mēslošanas līdzekļi parasti ir nedaudz dārgāki)vai bez tām.

Juris, 2011.05.30. 20:28:58
Labdien!Es gribēju uzzināt, kā īsti pareizi ir ar minerālmēslošanu? Vai ir tā, ja ir slāpekļa mēslojums N 34,4%, tad 100 kilogramos slāpekļa tīrais slāpeklis ir 34,4N. Vai ir taisnība, ka iegūstot šo tīrā slāpekļa devu vismaz 150N ir iespēja iegūt vismaz 3t/h, pareizi mēslojot? Tad nu es vēl gribēju pavaicāt kā būtu, ja pēc iesēšanas tiktu dota pirmā slāpekļa deva 150kg/h, tad šķidrais lapu mēslojums NPK 18-18-18+mikro, 150kg/h uz stiebrošanas periodu un vēl 150kg/h pirms vārpošanas. Vai arī labāk būtu uz stiebrošanu 200kg/h un uz vārpošanu tikai 100 kg/h? Vēl ir iespēja iedot otru papildus devu ar lapu mēslojumu, vai ir vajadziba? Lapu meslojuma deva ir 2 l/h.

Atbilde:

Ja minerālmēsli satur 34,4 % N, tad 100 kg konkrētā minerālmēsla ir 34,4 kg slāpekļa (N). Jautājumā Jūs nenorādāt, kādam kultūraugam tiek plānota raža 3t/ha. Pareizi mēslot nenozīmē dot tikai slāpekli saturošus minerālmēslus, bet jāņem vērā arī augsnes nodrošinājums ar fosforu un kāliju un jāmēslo ar nodrošinājumam atbilstošu fosfora un kālija normu. Dodot sabalansētu mēslojumu (slāpekli, fosforu un kāliju) pareizā laikā un pie labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem 3 t/ha graudu var iegūt arī ar daudz mazāku slāpekļa normu - 60 līdz 80 kg/ha N. Ņemot vērā, ka jautājuma sākumā Jūs rakstāt par amonija nitrāta procentiem, šķiet, ka plānojat dot nevis 150 kg/ha slāpekli, bet gan 3 reizes pa 150 kg/ha amonija nitrātu, tādā veidā kopējais iedotais slāpeklis (N) būs 150 kg/ha (3 reizes pa 50 kg/ha N). Jūsu aprakstītajā mēslošanas shēmā, augiem praktiski netiek iedots fosfors un kālijs, kurus (īpaši fosforu) ļoti būtiski ir iestrādāt pamatmēslojumā. Ja pamatmēslojumā neesat iestrādājis fosforu un kāliju, to došana stiebrošanas un vārpošanas laikā ar NPK 18-18-18+mikro ir daudz par maz un par vēlu. Vēršam uzmanību, ka papildmēslojumā izmantojot mikroelementus saturošus mēslošanas līdzekļus, konkrētajā gadījumā NPK 18-18-18+mikro, jāievēro mēslošanas līdzekļa marķējumā norādītās instrukcijas par tā lietošanas laiku, devām un koncentrāciju. Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā nav reģistrēts neviens mēslošanas līdzeklis ar pamatsastāvu NPK 18-18-18+mikro, bet, ja tas ir EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS (tos nav jāreģistrē), tad visa informācija par lietošanu ir norādīta marķējumā.

Arturs, 2011.05.14. 15:22:49
Labdien! Vai ir iespējams uzzināt normas mēslošanai ar sapropeli,piemēram kartupeļiem,tomātiem un cik bieži? Paldies.

Atbilde:

Šis jautājums nav Valsts augu aizsardzības dienesta kompetencē. Ja vēlaties iegūt papildus informāciju par normām, iesakām vērsties pie tirgotāja vai iepazīties ar informāciju uz mēslošanas līdzekļa etiķetes vai pavaddokumenta.

Katrīna, 2011.05.02. 10:01:55
Labdien! Sakiet, lūdzu, kā pareizi aprēķina NPK normu? Piemēram, ziemas kviešiem pēc tabulām augu barības vielu iznese ar ražu ir: N 24.7, P2O5 10.1 K2O 18.6 uz vienu tonnu. Lai aprēķinātu NPK normu, tālāk šos ciparus koriģē, ņemot vērā augsnes granulometrisko sastāvu, pH līmeni, organisko vielu saturu, fosfora un kālija saturu. Ja salmus iestrādā augsnē, tad attiecīgi šo iznesi koriģē vēl par salmu iestrādes efektu?...Vai arī uzreiz, norādot iznesi, ņem to skaitli no tabulām, kur parādīta iznese tikai graudiem? Piemēram, N 18.7?

Atbilde:

Labdien! Optimālo augu barības elementu normu aprēķināšanai var izmantot dažādas metodes. 1. Viena no tām ir Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra izstrādātā ,,Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika", Rīga, 2008 (turpmāk - LLKC metodika). Šī metodika pamatojas uz augu barības elementu nepieciešamību standartražas ieguvei un korekcijas koeficentiem, ņemot vērā plānotās ražas novirzes no standartražas, augsnes granulometrisko sastāvu, organisko vielu saturu augsnē, pH u.c. Piemērs: ja ziemas kviešiem 4 t/ha graudu ieguvei (standartražai) NPK vajadzība ir 95 kg N tīrviela, P2O5 45 kg tīrviela un 80 kg K2O tīrviela, ja ražu plāno lielāku nekā standartražu, piem., 5 t/ha, tad pie 95 kg N pieskaita 24.7 kg N = 119.7 kg N, ja ražu plāno 3 t/ha, tad 95 kg – 24.7kg N= 70.3 kg N. Līdzīgi rīkojas ar P2O5 un K2O mēslošanas devu aprēķināšanu. Tālāk veic korekcijas pēc augsnes granulometriskā sastāva, organiskās vielas satura augsnē, pēc augsnes skābuma rādītāja, augu barības elementu satura augsnē (P2O5, K2O), priekšauga efekta, salmu iestrādes efekta un kūtsmēslu lietošanas efekta. Nepieciešamā NPK mēslojuma aprēķināšana detalizēti aprakstīta LLKC metodikas 10. un 11. lpp., 4.3.2. un 4.3.3. tabulā. 12. lpp ir mēslošanas normu aprēķināšanas piemēra skaidrojums. Izdevuma pielikumā ir atrodamas tabulas ar koeficientiem visām iepriekš minētajām korekcijām. Augu barības elementu korekcija, ja tiek iestrādāti salmi: piemēram, ja salmu raža ir 4 t/ha, tad uz katru iestrādāto tonnu salmu: slāpekļa deva jāpalielina par 3 kg, fosfora minerālmēslu deva jāsamazina par 0,5 kg, kālija minerālmēslu deva jāsamazina par 2 kg jeb uz 1 ha: slāpekļa deva jāpalielina par 12 kg, fosfora minerālmēslu deva jāsamazina par 5 kg , kālija minerālmēslu deva jāsamazina par 20 kg. 2. Optimālās mēslošanas normas ir atrodamas arī zinātnieku izstrādātos mēslošanas normatīvos/ieteikumos, kas sakārtoti tabulu veidā. Tabulās ir norādīta optimālā mēslošanas norma un šinī gadījumā korekcijas koeficenti nav jāizmanto. Pēc normatīvu tabulām mēslošanas plānošanu veic ņemot vērā plānoto ražu, fosfora un kālija nodrošinājumu augsnē (vadās pēc agroķīmiskās izpētes materiāliem, iespējami jaunākiem), priekšauga un vai ir lietoti organiskie mēsli. Diemžēl, publicētie izdevumi ar mēslošanas normatīviem ir salīdzinoši seni. Jaunākos ieteikumus varat atrast VSIA ,,Agroķīmisko pētījumu centrs" izdevumā ,,Ieteikumi augsnes agroķīmiskās izpētes materiālu izmantošanā", Rīga, 2007 (turpmāk - ieteikumi). Optimālās augu barības elementu normas graudaugiem dotas ieteikumu 5.tabulā. 3. Kultūraugu mēslošanas vajadzību var rēķināt pēc barības elementu iznesām, ko parasti izsaka kilogramos uz 100 kg vai vienu tonnu pamatprodukcijas (graudi, saknes, bumbuļi), ieskaitot arī blakus produkcijas (graudaugiem, pākšaugiem salmi, sakņaugiem – lapas, kartupeļiem- lakstu) daudzumu. Augu barības elementu iznesas ir apkopotas un atrodamas dažādos izdevumos, arī interneta vietnēs.

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums:

© Valsts augu aizsardzības dienests Izstrādāts "Datorikas institūts DIVI" 2009	Pēdējās izmaiņas: 2012.02.03.
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts augu aizsardzības dienestu obligāta