Bioloģiskā ierobežošanas metode
Noganīšana
Noganīšanu kombinē ar citām metodēm, lai nepieļautu sēklu veidošanos un izplatīšanos. Noganīšanai izmanto liellopus, zirgus, aitas un kazas (piemēram, pavasarī, latvānim sadīgstot, 20 – 30 aitas/ ha, jūnija beigās 5 – 10 aitas/ha). Vislabāk šī metode pielietojama pavasarī, kad latvāņi sāk augt, ir vieni no pirmajiem augiem, ko lopi labprāt izmanto pārtikā. Aitas un kazas tos mēdz nograuzt līdz ar zemi.
Ļoti piesārņotās platībās, kurās lopi nespēj visus latvāņus apēst, ieteicams vismaz reizi sezonā pļaut vai pielietot citus paņēmienus. Latvāņi mājdzīvniekiem var radīt līdzīgas traumas kā cilvēkam, ja tos izbaro kā monobarību, tāpēc mājdzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu papildus barību.
Ierobežošana ar zaļmēslojuma augiem un citiem kultūraugiem
Lieto kā papildus paņēmienu mehāniskajai un ķīmiskajai ierobežošanas metodei. Sējai izvēlas stiebrzāļu sugu un šķirņu maisījumus, kas ir konkurētspējīgi ar latvāni – veido blīvu, labi ataugošu zelmeni ar kādu no šiem zāļu komponentiem (parasto kamolzāli Dactylis glomerata un sarkano auzeni Festuca rubra (50:50) vai ganību aireni Lolium perenne, sarkano auzeni Festuca rubra un pļavas skareni Poa pratensis (12:35:53)).
Augsnē 1,5 – 2,5 cm dziļi sēj stiebrzāļu sēklas (~4000 dīgstošas sēklas uz 1 m2).
Stiebrzāļu sējumos pielieto selektīvas iedarbības herbicīdus. Nepieļauj izdzīvojušo latvāņu sēklu izveidošanos.
Upju krastos pēc mehāniskās ierobežošanas metodes paņēmienu pielietošanas ar rokām sēj stiebrzāļu maisījumu (parasto kamolzāli Dactylis glomerata un sarkano auzeni Festuca rubra (50:50), niedru auzeni Festuca arundinacea un sarkano auzeni Festuca rubra (35:65)) un veic regulāru appļaušanu, kas novērš eroziju upju krastā. Pirmo pļaušanu veic apmēram mēnesi pēc sējas, kad augs sasniedz 20 – 30 cm augstumu, otrajā gadā - atkarībā no klimatiskiem apstākļiem, zālaugu zelmeņa biezības un latvāņu attīstības fāzes. Papildus pielieto mehāniskās ierobežošanas metodē minētos paņēmienus.