2017. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta baktērija, kas izraisa ozolu akūto kalšanu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), pēc Valsts meža dienesta (VMD) informācijas par kalstošiem ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā, noņēma paraugus, kuros Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstama ozolu slimība - akūtā ozolu kalšana (Acute oak decline).

Akūto ozolu kalšanas ierosinātājs ir zinātnei jaunas baktērijas: Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii.


Slimība  laboratoriski apstiprināta Lielbritānijā un Šveicē, bet slimības simptomi novēroti vairākās Eiropas valstīs. Slimība sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. 

2018. gada 14. decembrī noslēgts daudzpusējas sadarbības līgums par turpmākajiem darbiem un slimības zinātniskiem pētījumiem trīs gadu periodā. Ar šī sadarbības līguma noslēgšanu uzsākts zinātnisku pētījumu projekts “Risinājumu izstrāde Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas stacijas teritorijā, kuri pēc nepieciešamības piemērojami arī pārējā Latvijas teritorijā” īstenošanu.

Par savstarpēju sadarbību zinātniska projekta ietvaros vienojās Valsts meža dienests (VMD), Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūra „Meža pētīšanas stacija”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Valsts augu aizsardzības dienests un SIA “Amber wood”. Projekts sagatavots trīs gadu periodam, un tas paredz risinājumu izstrādi ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē MPS teritorijā, kuri pēc nepieciešamības piemērojami arī pārējā Latvijas teritorijā.

Projekta ietvaros ierīkoti monitoringa parauglaukumi ozolu audzēs vietās, kur ir augoši ozoli, kam konstatēta ozolu akūtā kalšana. Šajās vietās tiek pētīta slimības simptomu progresija un krāšņvaboles (Agrilus biguttatus) izplatība, kas tiek uzskatīta par vienu no slimības iespējamajiem pārnēsātājiem. Projektā ietvaros tiek strādāts pie mežaudžu apsekošanas, paraugu ņemšanas un testēšanas un kartēšanas.

Slimība galvenokārt skar nobriedušus ozolus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs ir vairāk nekā 30 cm. Slimība ozolus apdraud ne tikai mežos, bet arī parkos, viensētās un apstādījumos. Bīstama ne tikai Latvijā visbiežāk sastopamajam parastajam ozolam (Quercus robur), bet arī citām ozolu sugām, kuras izplatītas apstādījumos.

Simptomi:

No inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums (eksudāts), kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Plaisu garums 20–25 cm. Eksudāta izdalīšanās vērojama apmēram 1 – 2 m  virs zemes, bet var būt arī augstāk koku stumbrā. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī (martā–jūnijā) un rudenī (oktobrī–novembrī).

Noplēšot koka mizu ir saskatāmi tumši, slapji, neregulāras formas ievainojumi.

Inficētajos kokos bieži konstatējamas šaurspārnu krāšņvaboles (Agrilus biguttatus) darbības pēdas – zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas.

Stumbra sulošanās vietu tuvumā var būt redzami vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi 3-4 mm.

Slimībai progresējot koka vainags izretinās un bieži vērojama zaru galu atmiršana.

Saslimšanas iemesli

Pēc britu zinātnieku domām, ozolu akūtā kalšana ir kompleksa saslimšana, kas attīstās vairāku atšķirīgu faktoru (ne tikai baktēriju) ietekmē. Iespējams, ka sava nozīme slimības attīstībā ir koku sakņu veselības stāvoklim, dažādu sēņu klātbūtnei (Armillaria sp.), šaurspārnu krāšņvabolei (A. biguttatus), nelabvēlīgiem abiotiskajiem faktoriem (piemēram, sausumam), u.c.

Ierobežošana

Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās ierobežošanai.

Ja pamanāt kādas no akūto ozolu kalšanas slimības pazīmēm, lūgums kokus neaiztikt, bet to atrašānās vietu ziņot Valsts meža dienesta inženierus meža aizsardzības jautājumos:

Oskars Zaļkalns – Tālr. 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@dienvidkurzeme.vmd.gov.lv

Vasilijs Kolačs – Tālr. 29441040; e-pasts: vasilijs.kolacs@ziemelvidzeme.vmd.gov.lv

Woodland Heritage video "Save Our Oak" (UK)