Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2024. gada pavasarī

Publicēts: 25.03.2024.

Augsne Jaunumi

Valsts augu aizsardzības dienests īpaši jutīgajās teritorijās – Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados – veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.

Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, 11. un 12. martā monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 48 laukos (3 smilts (S), 21 mālsmilts (mS), 21 smilšmāla (sM) un 3 māla (M) augsnēs). Šogad slāpekļa monitoringa rezultāti ir zemi visām slāpekļa formām visos slāņos.

Nitrātu slāpekļa (NO₃–N, kg ha^-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes) un minerālā slāpekļa (NO₃–N un NH₄–N, kg ha^-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes) nodrošinājums

Rādītājs		Smilts (S)	Mālsmilts (mS)	Smilšmāls (sM)	Māls (M)
NO₃–N, kg ha^-1 0-30 cm	vid.	6,5	6,6	7,8	13,4
NO₃–N, kg ha^-1 0-30 cm	no – līdz	3,8 – 8,0	3,3 – 13,4	2,0 – 13	8,8 – 19,6
NO₃–N un NH₄–N, kg ha^-1 0-60 cm	vid.	21,6	23,8	29,1	35,7
NO₃–N un NH₄–N, kg ha^-1 0-60 cm	no – līdz	11,6 – 28,3	11,8 – 37,8	20,7 – 40,1	21,1 – 57,8

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa avots augiem ir nitrātu slāpeklis augsnes virsējā 0–30 cm slānī.

Nitrātu slāpekļa (NO₃–N, kg ha^-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes) nodrošinājums monitoringa punktos dažāda granulometriskā sastāva augsnēs

2024. gada pavasarī visos monitoringa laukos ar smilts (S) granulometrisko sastāvu konstatēts zems nitrātu slāpekļa saturs (NO₃-N) līdz 10 kg ha^-1. Mālsmilts (mS) un smilšmāla (sM) augsnēs lielākajā daļā monitoringa punktu arī bija zems nitrātu slāpekļa saturs, attiecīgi 90 % un 86 % lauku. Savukārt lielākajā daļā (67 %) māla (M) augšņu konstatēts nedaudz augstāks nitrātu saturs – 10 līdz 20 kg ha^-1. Nevienā monitoringa punktā nav konstatēts nitrātu slāpekļa saturs (NO₃-N) virs 20 kg ha^-1. Tas nozīmē, ka praktiski visās augsnēs, izņemot smagas māla augsnes, 2024. gada pavasarī nepieciešams agrs slāpekļa papildmēslojumu ziemājiem.

Palielinoties gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +10°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta), un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0–30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs arī 30–60 cm dziļumā, tāpēc, koriģējot slāpekļa normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0–60 cm dziļumā.

Minerālā slāpekļa (NO₃–N un NH₄–N, kg ha^-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes) nodrošinājums monitoringa punktos dažāda granulometriskā sastāva augsnēs

Ņemot vērā, ka lielākajā daļā monitoringa lauku 2024. gada pavasarī ir konstatēts ļoti zems minerālā slāpekļa saturs, īpaši jutīgajās teritorijās atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva ir rekomendējams palielināt slāpekļa normu par 15 līdz 30 kg ha^-1

Rezultāti izmantoti, lai sagatavotu kartes. Kartes ir modelētas visām īpaši jutīgajām teritorijām, balstoties uz monitoringa rezultātiem un augsnes granulometrisko sastāvu un tipu.

Nitrātu slāpekļa (NO₃–N, kg ha^-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes) nodrošinājums

Minerālā slāpekļa (NO₃–N un NH₄–N, kg ha^-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes) nodrošinājums

N normas korekcija, kg ha^-1

UZMANĪBU!

Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: tā granulometriskais sastāvs, vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšauga pēcietekme u. c. faktori.
Veicot slāpekļa normu korekciju, nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 3.pielikumā noteiktās slāpekļa normas.

Kartēm par pamatu izmantotas vēsturiskās Eiropas ekonomiskās zonas projekta „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” (Nr. 4.3-23/EEZ/INP-002) zinātniskā pētījuma projekta “Ilgtspējīga zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi” ietvaros digitalizētās augsnes kartes un 2023. gada monitoringa dati.

Dati no monitoringa punktiem ir apkopoti pēc granulometriskā sastāva un augsnes tipiem un katram granulometriskajam sastāvam un augsnes tipam ir aprēķināta vidējā vērtība (skat. grafikus). Katrai lauka kontūrai, kurai ir informācija gan par tipu, gan apakštipu, ir aprēķināta viena vidējā vērtība. Kartē ir attēlots tālāk no vidējās vērtības izrietošas īpašības:

Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha^-1 0-30 cm slānī ir uzskatāms par zemu un nozīmē, ka var būt nepieciešams agrāks slāpekļa mēslojums.
Minimālā slāpekļa daudzums 0-60 cm slānī ir novērtēts saskaņā ar zinātnieku pētījumiem:

Slāpekļa vajadzības korekcija atbilstoši N_min nodrošinājumam augsnē

N_min 0-60 cm slānī pavasarī, kg ha-1	N normas korekcija, kg ha^-1
N_min 0-60 cm slānī pavasarī, kg ha-1	1*	2**
≤ 30	+15	+30
31 – 40	+10	+20
41 – 50	+5	+10
51 – 60	0	0
61 – 70	-5	-10
71 – 80	-10	-20
>80	-15	-30

* Smilts, mālsmilts augsnes un ja N vajadzība saskaņā ar mēslošanas normatīviem ir līdz 120 kg ha^-1

** Smilšmāla, māla augsnes un ja N vajadzība saskaņā ar mēslošanas normatīviem ir virs 120 kg ha^-1

Kartes precizitāti ierobežo augsnes minerālā slāpekļa izvietojums dažāda granulomtriskā sastāva un tipu augsnēs un punktu skaits. Kartes ir vienkāršots realitātes attēlojums, kas balstīts uz ierobežotiem datiem, līdz ar to reālie dati uz lauka var atšķirties.

Agroķīmijas departaments