Eiropas Savienībā (ES) katru gadu tiek apkopota informācija par lietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem (AAL). Šis rādītājs tiek izmantots kā indikators, lai netieši novērtētu AAL lietošanas tendences. Latvijā izplatītais AAL apjoms uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) jau vairākus gadus ir viens no mazākajiem ES – 0,84 kg/ha un zemāks arī par vidējo ES rādītāju – 2,05 kg/ha.
Komentējot Eurostat 22.aprīļa publikāciju “Pārdotie pesticīdu apjomi ES 2019. gadā samazinājušies par 6%”, kurā minēts, ka Latvijā pārdoto AAL apjoms kopš 2011. gada palielinājies par 54%, VAAD skaidro, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011. gada nozīmīgi palielinājusies LIZ platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%) (skat. grafikus). Līdz ar to palielinājies arī izmantoto AAL apjoms, jo, lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot AAL.
2007.–2010. gada globālā finanšu krīze mūsu valsts ekonomiku, tai skaitā lauksaimniecību, bija ietekmējusi ļoti negatīvi, un 2011. gadā ekonomikas uzplaukums vēl nebija vērojams. Latvijā 2011. gadā izplatītais AAL darbīgo vielu apjoms uz hektāru bija ļoti zems – 0,59 kg/ha, bet daudzās ES valstīs pārsniedza 2 kg/ha. Uzlabojoties lauksaimnieku finanšu situācijai un konkurētspējai, Latvijā ir palielinājusies AAL lietojuma intensitāte, tomēr uz kopējā ES fona nemainīgi saglabājam vietu to valstu grupā, kurās AAL lieto maz.
Svarīgs ir arī faktors, ka, klimatam kļūstot siltākam, mainās kultūraugu kaitēkļu un slimību bioloģija – tie pavasaros parādās agrāk un izplatās straujāk. Tādēļ, lai saglabātu izaudzētās lauksaimnieciskās produkcijas apjomu, kvalitāti un eksportspēju, kultūraugiem jāpiemēro gudra un regulāra augu aizsardzība, kas ietver alternatīvo un ķīmisko augu aizsardzības metožu kombināciju. Par to, ka lauksaimniecība ieņem nozīmīgu vietu Latvijas ekonomikā, liecina fakts, ka Latvijas kopraža astoņu gadu laikā palielinājusies divas reizes: 2011. gadā – 2647,6 tūkst. t, 2019. gadā – 5213 tūkst t, kas ir nozīmīgs pieaugums, savukārt lauksaimnieciskās produkcijas eksports 15 gadu laikā palielinājies 10 reizes.
Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ziņojuma, 2019. gadā AAL atliekvielu pārsniegums Latvijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijā netika konstatēts.
Vienlaikus norādām, ka pašlaik ES vērojama tendence samazināties pieejamo ķīmisko AAL klāstam un pakāpeniski pāriet uz dabiskas izcelsmes AAL, bet to lietojuma devas uz hektāru ir daudzkārt lielākas, kas kopumā palielina izplatīto AAL apjomu.
AAL lietošana palīdz saglabāt ražu atbilstoši audzētās šķirnes selekcionētajam ražas potenciālam. Klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā mainās lauksaimniecības prakse un sējumu struktūra, jo veģetācijas sezona kļūst garāka. Tas ļauj audzēt augstražīgākas, bet barības vielas un augu aizsardzības pasākumus prasīgākas šķirnes.
Mediju kontaktiem: