Eiropas Savienības karantīnas organismi – kaitīgie organismi, kuri Eiropas Savienībā nav sastopami vai ir sastopami ierobežotās teritorijās un tiek aktīvi ierobežoti, un kuri var radīt nepieņemamu ekonomisku, ar vidi saistītu vai sociālu ietekmi.

Savienības karantīnas organismi ir iekļauti KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris) 2.pielikumā.  Šajā sarakstā tiek ierindoti 174 augiem kaitīgie organismi. Ne visi karantīnas organismi, kas iekļaut šajā saraktā ir bīstami Latvijas teritorijā, jo Latvijā nav sastopami to saimniekaugi vai to ieviešanās un izplatība Latvijas teritorijā nav iespējama klimatisko apstākļu dēļ.

Pie Savienības karantīnas organismiem ir pieskaitāmi arī tie kaitīgie organismi, kuri nav iekļauti KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris) 2.pielikumā, bet kuriem ir pieņemti atsevišķi Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumi par ārkārtas pasākumu ievērošanu, lai nepieļautu konkrēto kaitīgo organismu izplatību Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eiropas Savienības karantīnas organismu apraksti, kas saistoši Latvijas teritorijai

Pie katra kaitīgā organisma ir norādīts 5-6 simbolu kods, piem., [CORBSE]. Šis kods ir organisma zinātniskā nosaukuma mnemonisks saīsinājums, kas paliek nemainīgs un palīdz atrast organismu Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO) datu bāzē. Vairāk informācijas EPPO datu bāzē.

Xylella fastidiosa jeb bakteriālais lapu apdegums ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādas augu sugas, tajā skaitā tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozolus, kļavas, vītolus, gobas, vīksnas, zirgkastaņas, arī augļu kokus un ogulājus - plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes, krūmmellenes. Tāpat baktērija var bojāt daudzus plaši izplatītus dekoratīvos augus (hortenzijas, efejas, lavandas, rozmarīnu, pelargonijas u.c.). Plašāks saimniekaugu saraksts.

Xylella fastidiosa sākotnēji bijis sastopams vienīgi Āzijā un Amerikā. Eiropā pirmo reizi tā konstatēta 2013. gadā Itālijā, kur vairāku gadu laikā radījusi milzu zaudējumus olīvu audzētājiem, izpostot olīvkokus vairāk nekā 300 000 ha platībā.

Kaut arī baktērijas izplatībai piemērotāks ir siltais Dienvideiropas klimats, EFSA veikusi izpēti un konstatējusi, ka baktērija var ieviesties un izplatīties arī Eiropas Ziemeļu valstīs.

Baktēriju nav iespējams ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Šo slimību pārnēsā kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes.  Slimības straujo izplatību veicina saimniekaugu sugu kuplais skaits. Galvenais veids, kā apturēt baktērijas izplatību, ir ļoti stingru fitosanitāro pasākumu piemērošana – inficēto koku un apkārtējo saimniekaugu pēc iespējas ātrāka iznīcināšana. Neveicot pasākumus, baktērija var strauji līdzīgi kā ugunsgrēks izplatīties uz daudzām nozīmīgām kultūrām, rezultātā būtiski ietekmēt ne tikai lauksaimniecību, bet arī bioloģisko daudzveidību un vidi.

Izplatīšanās veidi:

  • Galvenais baktērijas izplatīšanās veids ir ar stādāmo materiālu (arī podaugiem, kas domāti dekoratīviem nolūkiem). Tāpēc ļoti jāuzmanās ar “zaļo suvenīru” ievešanu no tām valstīm, kur baktērija ir izplatīta. Jāuzmanās ar nezināmas izcelsmes augu audzēšanu vai glabāšanu siltumnīcās, kuras izmanto komercializētiem nolūkiem. Baktēriju var izplatīt ar rokām, instrumentiem, dažādiem iepakošanas materiāliem.
  • Atklātā laukā ļoti strauji baktērija izplatās ar vektoru organismiem – kukaiņiem, kas barojas ar augu sulu. Viena no šādām kukaiņu sugām putu cikāde plaši sastopama arī Latvijā.

Simptomi, pazīmes:

  • Baktērijas nosprosto koksnes vadaudus. Tas kavē auga attīstību, izraisa lapu vīšanu, koka vainaga atmiršanu un bojāeju. Infekcijas sākuma stadijā daļa lapu sāk nobrūnēt (parasti no lapas plātnes malām).
  • Ap atmirušo daļu veidojas dzeltens vai sarkans loks.
  • Ar laiku lapas novīst, pilnībā nokalst un nokrīt, bet lapu kāti paliek piestiprināti zariem.
  • Inficētais stumbrs un zari attīstās neregulāri, jaunajos zaļajos audos rodas plankumi. Var veidoties neparastas formas stumbrs un augļi.

Dažādiem saimniekaugiem simptomi var nedaudz atšķirties atkarībā no Xylella fastidiosa celma, kas bieži ir specifisks konkrētam saimniekaugam.

Eiropas Komisijas saraksts ar organisma saimniekaugu augu sugām un ģintīm, kurām Eiropas Savienības teritorijā konstatēta uzņēmība pret organismu vai kādu no tā pasugām.

Informatīvie materiāli: