Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apkopojis aktuālākos Latvijas augsnes monitoringa rezultātus, kas izmantoti karšu sagatavošanā. Kartes izveidotas izmantojot VAAD rīcībā esošos augsnes analīžu rezultātus par 720 588 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Izmantoti VAAD augsnes agroķīmiskās izpētes dati, kā arī ģeoreferencētie dati, kas dienestam ir iesniegti Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" klimata un vides shēmu (ekoshēmu) prasību izpildei. Īpaši jutīgajās teritorijās izmantoti dati no 30.06.2019., bet pārējā Latvijas teritorijā – no 30.06.2017. Ja šajā laika periodā laukam ir veiktas vairākas augsnes analīzes un tās pārklājas, pārklājošajās teritorijās ir atstātas tikai jaunākās analīzes.
Augsnes reakcija
Augsnes reakcija būtiski ietekmē augu barības elementu izmantošanu no augsnes. Skābās augsnēs tā ir sliktāka, kā arī palielinās smago metālu un pesticīdu atlieku kustīgums un tiek ietekmēti citi augu fizioloģiskie procesi. Skābās augsnes samazina augu ražību un attiecīgi lauksaimnieku ieņēmumus. Lielākajā daļā no Latvijas augsnes ir dabiski skābas, izņemot Zemgalē, kur ir izplatītākas ir karbonātiskās augsnes.
Katram augam ir optimālā augsnes reakcija. Lai uzlabotu augsnes reakciju nepieciešams augsnes kaļķot. Latvijā 42% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nepieciešama kaļķošana. Pētījumi un citu valstu pieredze apliecina, ka augsnes kaļķošana atmaksāja, piemērām, Somijā, kurā arī ir izplatītas skābas augsnes nav atbalsts augsnes kaļķošanai, bet tā tāpat ir izplatīta prakse. Pirms kaļķošanai svarīgi zināt augsnes reakciju, organisko vielu saturu un granulometrisko sastāvu, kas palīdzēs saprast vai tā ir nepieciešama, kā ari kalcija un magnija saturu, lai izvēlētos piemērotāko kaļķošanas materiālu.
Noderīgi materiāli par augsnes kaļķošanu: Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Skābu augšņu kaļķošana; Publikācija žurnālā "Saimnieks LV", 2025.gada novembris
Fosfors
Fosfors ir augiem svarīgs barības elements iesaistīts dažādos augu augšanas procesos. Latvijā 42 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ļoti zems vai zems fosfora nodrošinājums. Augstākais fosfora nodrošinājums ir īpaši jutīgajā teritorijā, 43 % gadījumu tas ir optimāls, bet 8% no augsnēm tas ir pietiekami augsts, lai augsne tiktu uzskatīta par degradētu. Pārāk augsts fosfora saturs nozīmē, ka tas var tikt izskalots no augsnes, nesniedzot ekonomisku labumu, kā arī nodarot kaitējumu videi un veicinot ūdenstilpju aizaugšanu.
Zemo fosfora nodrošinājumu vēl vairāk pasliktina skābo augšņu izplatība, jo fosfora kustīgumu augsnē un pieejamību augam ietekmē augsnes reakcija – pH 3 -4 fosfors saistīsies ar dzelzi, pH 5-6 tas saistīsies ar alumīniju, bet pH 8-9 tas saistīsies ar kalciju. Gadījumos, ja augsnē fosfors ir pietiekams, bet augi to nespēja uzņemt, galvenais cēlonis varētu būt augsnes reakcija.
Kālijs
Kālijs, līdzīgi kā fosfors, ir augam būtisks barības elements. Atšķirībā no fosfora, tā nodrošinājums lielākajā daļā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes tas ir optimāls.
Attiecībā uz kāliju, jāņem gan vēra, ka tā saturs ir saistīts ar magnija, kalcija un nātrija saturu. Pārlieku augsts kāda elementa saturs, padarīs pārējos augiem mazāk pieejamus.
Kartes PDF:
