Atsākoties augu veģetācijas periodam, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti atsākuši veikt regulārus augu kaitīgo organismu attīstības novērojumus 30 plašāk audzēto kultūraugu laukos visā Latvijas teritorijā. Novērojumu rezultāti un to ģeogrāfiskā lokācija tiešsaistes režīmā tiek publicēta tīmekļvietnes noverojumi.vaad.gov.lv kartē.
Novērojumu mērķis ir savlaicīgi brīdināt lauksaimniekus par kaitēkļu un slimību parādīšanos, tādejādi palīdzot mazināt iespējamo bojājumu risku, vienlaikus samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.
Vienlaikus tīmekļvietnē noverojumi.vaad.gov.lv reģionālā griezumā publicētas šā gada slimību un kaitēkļu attīstības prognozes laukaugu, augļaugu un dārzeņu platībās.
Kurzemē ziemāji pārziemojuši labi un apmierinoši. Nelielas problēmas konstatētas atsevišķos laukos, kas cietuši no pārmērīga mitruma daudzuma. Augļu dārzos situācija pēc ziemas šobrīd izskatās apmierinoša. Analizējot iepriekšējo gadu novērojumus graudaugu sējumos, secināts, ka šogad var izplatīties labību rūsas un kviešu lapu dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība. Rapsī nāksies sastapties ar stublāju un sēklu smecerniekiem, krustziežu spīduli un balto puvi.
Zemgalē situācija pēc ziemošanas salīdzinoši laba. Atsevišķos laukos problēmas radījis pārlieku lielais mitrums, kā dēļ daļa ziemāju kultūru vietām var nākties pārsēt. Augļu dārzos situācija apmierinoša, salā varētu būt cietušas jutīgākas šķirnes. Var prognozēt, ka šogad izplatītākās slimības labību laukos, tāpat kā Kurzemē, būs abas izplatītākās kviešu lapu plankumainības. Laukos, kuros būs iesētas ieņēmīgas šķirnes, var nākties saskarties ar labību rūsām. Ziemas rapšu sējumos problēmas var radīt galvenokāt kaitēkļi – pavasarī stublāja smecernieki, nedaudz vēlāk - sēklu smecernieki, pākšu veidošanās laikā – pāksteņu pangodiņš.
Latgalē pēc skarbajiem ziemošanas apstākļiem liela daļa ziemas rapšu tīrumu būs jāpārsēj. Daudzviet graudaugu laukos agrā pavasarī bija novērojami sniega pelējuma izraisīti bojājumi, kas var ietekmēt plānotās ražas apjomu. Graudaugu sējumos, vasaras periodā, varētu veidoties kviešu lapu pelēkplankumainība, melnie graudi rudzu laukos, tīklplankumainība miežos un brūnplankumainība auzu sējumos. Augļu dārzos situācija var atšķirties, ņemot vērā dārza atrašanās vietu un audzētās šķirnes.
Sēlijā ziemāju lauki pārziemojuši apmierinoši, var nākties pārsēt atsevišķus nepārziemojušus ziemas rapša sējumus. Ziemas rapsī uzmanība būs jāpievērš gan stublāja, gan sēklu smecerniekiem. Graudaugu laukos var nākties sastapties ar auzu vainagrūsu, kviešu lapu plankumainībām un miltrasu.
Vidzeme tāpat kā Latgales reģionā, lielākā daļa ziemas rapšu sējumu ziemošanas periodā gājuši bojā un lauki būs jāpārsēj. Graudaugu lauki arī cietuši. Pārziemojušajos graudaugu tīrumos var prognozēt kviešu lapu dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības, miežu lapu tīkplankumainības un auzu brūnplankumainības izplatīšanos. Augļu dārzu pārziemošana atkarīga no dārza mikroreljefa un atrašanās vietas.
Visā Latvijā prognozēta iepriekšējā slimību attīstības tendence kartupeļu stādījumos - pirmā nemainīgi jau vairākus gadus parādās sausplankumainība un tikai vasaras vidū tai pievienojas kartupeļu lakstu puve. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad noteikti būs jāpievērš uzmanība kartupeļu lapgrauža klātbūtnei un attīstībai. Augļu dārzos nemainīgi uzmanība jāpievērš kraupja attīstībai un ābolu tinēju monitoringam un ierobežošanai. Kāpostaugu stādījumos bojājumus veiks cekulkodes un kāpostu balteņi, vasaras rapsī – spradži un krustziežu spīdulis.
Šogad, sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātnisko institūtu “Agrihorts”, tiks publicētas ābeļu kraupja, lapu koku vēža un ābolu tinēja izplatības un attīstības risku prognozes konkrētos Latvijas reģionos.
Kaitīgo organismu monitorings palīdz lauksaimniekiem saimniekot atbilstoši integrētās augu aizsardzības prasībām, izvērtēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību, mazinot to radīto risku Latvijas dabai un cilvēku veselībai.
VAAD aicina lauksaimniekus un dārzkopjus regulāri veikt kaitīgo organismu monitoringu savos laukos un dārzos, analizēt rezultātus un tikai tad pieņemt pamatotu lēmumu par nepieciešamību lietot augu aizsardzības līdzekļus.
Plašāk: