Augsne Jaunumi
Augsnes traukā un rokas, fonā lauks, pa virsu virsraksta teksts

Valsts augu aizsardzības dienests īpaši jutīgajās teritorijās – Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados – veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.

Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, 27. un 28. martā monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 46 laukos. Monitoringa punktu granulometriskais sastāvs: 4 – smilts (S), 19 – mālsmilts (mS), 20 – smilšmāls (sM) un 3 – māls (M).

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0–30 cm slānī

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa avots augiem ir nitrātu slāpeklis augsnes virsējā 0–30 cm slānī. Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha-1 šinī slānī ir uzskatāms par zemu.

Nitrātu slāpekļa nodrošinājums monitoringa punktos dažāda granulometriskā sastāva augsnēs

NO3–N, kg ha-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa punkti, %

s

mS

sM

M

līdz 10

100

72

86

33

10 - 20

0

28

14

67

20 - 30

0

0

0

0

virs 30

0

0

0

0

2023. gada pavasarī (1. tabula) visos monitoringa laukos ar smilts (S) granulometrisko sastāvu konstatēts zems nitrātu slāpekļa saturs (NO3-N) līdz 10 kg ha-1. Mālsmilts (mS) un smilšmāla (sM) augsnēs lielākajā daļā monitoringa punktu arī bija zems nitrātu slāpekļa saturs, attiecīgi 72 % un 86 % lauku.  Savukārt lielākajā daļā (67 %) māla (M) augšņu konstatēts nedaudz augstāks nitrātu saturs – 10 līdz 20 kg ha-1. Nevienā monitoringa punktā nav konstatēts nitrātu slāpekļa saturs (NO3-N) virs 20 kg ha-1. Tas nozīmē, ka praktiski visās augsnēs, izņemot smagas māla augsnes, 2023. gada pavasarī nepieciešams agrs slāpekļa papildmēslojumu ziemājiem.

2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0–60 cm augsnes slānī

Palielinoties gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +10°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta), un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0–30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs arī 30–60 cm dziļumā, tāpēc, koriģējot slāpekļa normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0–60 cm dziļumā.

Minerālā slāpekļa nodrošinājums monitoringa laukos 0–60 cm slānī 2023. gada pavasara sezonā ir salīdzinoši plašā intervālā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un rudens mēslojuma:

  • Bauskas novadā          - no 18 līdz 50 kg ha-1, vidēji – 28 kg ha-1
  • Dobeles novadā          - no 17 līdz 21 kg ha-1, vidēji – 18 kg ha-1
  • Jelgavas novadā          - no 13 līdz 42 kg ha-1, vidēji – 23 kg ha-1
  • Mārupes novadā         - no 10 līdz 83 kg ha-1, vidēji – 46 kg ha-1
  • Olaines novadā           - 17  kg ha-1
  • Siguldas novadā          - no 11 līdz 33 kg ha-1, vidēji – 18 kg ha-1
  • Dobeles novadā (Augstkalnes pagastā)            - no 17 līdz 40 kg ha-1, vidēji – 24 kg ha-1

Tomēr 2023. gada pavasarī lielāko monitoringa lauku īpatsvaru veido lauki ar minerālā slāpekļa (Nmin) saturu 0–60 cm slānī līdz 30 kg ha-1 (2.tabula), kas vērtējams kā ļoti zems.

Monitoringa lauku sadalījums, %, pēc minerālā slāpekļa satura 0–60 cm slānī 2023. gada pavasarī

Nmin, kg ha-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem

Bauskas nov. Codes pagasts (11)

Dobeles nov. Auru, Jaunbērzes pagasts
(7)

Dobeles nov. Augstkalnes pagasts

(6)

Jelgavas 
Glūdas, Vilces un Zaļenieku pagasts (13)

Sigulda nov. Krimuldas pagasts (6)

Mārupes nov. Mārupes pagasts (2)

Olaines nov. Olaines pagasts (1)

līdz 30

64

100

67

84

83

50

100

31 - 40

18

0

33

8

17

0

0

41 - 50

18

0

0

8

0

0

0

51 - 60 0 0 0 0 0 0 0

61 - 70

0

0

0

0

0

0

0

71 - 80 0 0 0 0 0 0 0
virs 80 0 0 0 0 0 50 0

Rekomendācijas slāpekļa vajadzības korekcijai saskaņā ar zinātnieku pētījumiem:

Slāpekļa vajadzības korekcija atbilstoši Nmin nodrošinājumam augsnē

Nmin 0-60 cm slānī pavasarī, kg ha-1

N normas korekcija, kg ha-1
1* 2**
30 +15 +30
31 - 40 +10 +20
41 - 50 +5 +10
51 - 60 0 0
61 - 70 -5 -10
71 -80 -10 -20
>80 -15 -30

* Vieglas smilts (S, mS) augsnes un ja N vajadzība saskaņā ar mēslošanas normatīviem ir līdz 120 kg ha-1

**sM un M augsnes un ja N vajadzība saskaņā ar mēslošanas normatīviem ir virs120 kg ha-1

Ņemot vērā, ka lielākajā daļā monitoringa lauku 2023. gada pavasarī ir konstatēts ļoti zems minerālā slāpekļa saturs, īpaši jutīgajās teritorijās atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva ir rekomendējams palielināt slāpekļa normu par 15 līdz 30 kg ha-1.

Procentuāli mazāk ir lauku, kuros rekomendējamais slāpekļa normas palielinājums ir 10 līdz 20 kg ha-1 (atsevišķi lauki Bauskas, Dobeles (Augstkalnes pagasts), Jelgavas un Siguldas novadā) vai 5 līdz 10 kg ha-1 (atsevišķi lauki Bauskas un Jelgavas novadā).

2023. gada pavasarī tikai vienā monitoringa punktā ar granulometrisko sastāvu smilts (S) 0–60 cm slānī konstatēts Nmin saturs virs 80 kg ha-1, kur saskaņā ar 3.tabulu rekomendējams veikt korekciju un slāpekļa vajadzību samazināt par 15 kg.

UZMANĪBU!
  1. Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: tā granulometriskais sastāvs, vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšauga pēcietekme u. c. faktori.
  2. Veicot slāpekļa normu korekciju, nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 3.pielikumā noteiktās slāpekļa normas.

Aiga Mitre

Vecākā inspektore
aiga.mitre [at] vaad.gov.lv