Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2026. gada pavasarī

Publicēts: 27.03.2026.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) no 17. marta līdz 24. martam veica augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT) Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 48 laukos, 0-30 cm un 30-60 cm dziļumā. Paraugos tika noteikts minerālā slāpekļa (N_min) jeb nitrātu slāpekļa (NO₃–N) un amonija slāpekļa (NH₄–N) daudzums. Abas slāpekļa formas raksturo, cik daudz un kad augiem būs pieejams slāpeklis, kas ir svarīgs augu barības elements. Nitrātu slāpekļa formu augi var izmantot, taču, tā var arī viegli izskaloties no augsnes vai radīt emisijas. Amonija slāpeklis ir stabilāks, bet augiem nav pieejams. Tas augsnē pakāpeniski pārvēršas izmantojamajā nitrātu slāpeklī nitrifikācijas procesos.

Visā ĪJT slāpekļa rezultāti ir līdzīgi un nav vērojamas būtiskas atšķirības starp dažāda granulometriskā sastāva un tipa augsnēm. Augsnes virsējos slāņos ir pieejams 14 kg ha^-1 nitrātu slāpeklis, kas ir vairāk kā pagājušajā gadā, taču vienalga zem optimālās normas. Apskatot kopējos datus līdz 60 cm dziļumam, minerālais slāpeklis ir 41 kg ha^-1. Tas nozīmē, ka augiem ātri sāks pietrūkt slāpekļa un būs nepieciešama agrāka mēslošana, kā arī kopējā plānotā slāpekļa norma būtu jāpalielina par vidēji 11 kg ha^-1.

Kopsavilkums par augsnes monitoringa rezultātiem:

Rādītājs		Smilts (S)	Mālsmilts (mS)	Smilšmāls (sM)	Māls (M)
Monitoringa punktu skaits		3	21	21	3
Nitrātu slāpeklis, kg ha^-1 0-30 cm slānī	no – līdz	3,7 – 18,0	3,5 – 38,2	4,5 – 23,8	3,6 – 27,6
Nitrātu slāpeklis, kg ha^-1 0-30 cm slānī	vid.	12,0	14,3	12,4	17,7
Minerālais slāpeklis, kg ha^-1 0-60 cm slānī	no – līdz	11,1 – 54,8	14,4 – 103,0	14,6 – 66,1	12,7 – 64,2
Minerālais slāpeklis, kg ha^-1 0-60 cm slānī	vid.	35,9	45,8	36,0	44,7

Slāpekļa sadalījums pa formām un dziļumiem:

Slāpekļa monitoringa rezultāti izmantoti, lai sagatavotu kartes un sniegtu slāpekļa papildmēslojuma rekomendācijas. Kartes ir modelētas visām īpaši jutīgajām teritorijām, balstoties uz monitoringa rezultātiem un augsnes granulometrisko sastāvu un tipu.

Slāpekļa normas korekcija

Nitrātu slāpekļa daudzums 0-30 cm slānī

Veģetācijas sezonas sākumā augu sakņu sistēma nav pietiekami attīstījusies, tādēļ galvenais slāpekļa avots ir nitrātu slāpeklis augsnes virskārtā. Nitrātu slāpekļa rādītājs pārsvarā ir zems, tomēr ir vērojama lielāka rezultātu izkliede kā citus gadus. Vislielākās atšķirības starp punktiem ir mālsmilts (mS) augsnēs. 40% no visiem punktiem nitrātu slāpekļa rādītājs ir zem 10 kg ha-1 un 40% gadījumu no 10 līdz 20 kg ha-1.

Monitoringa punktu sadalījums pēc nitrātu slāpekļa nodrošinājuma 0-30 cm slānī dažāda granulometriskā sastāva augsnēs:

Minerālā slāpekļa daudzums 0-60 cm slānī

Palielinoties gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi. Labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tādējādi augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis - sākotnēji 0–30 cm dziļumā, bet, attīstoties auga sakņu sistēmai, arī 30–60 cm dziļumā. Kopumā minerālā slāpekļa saturs ir augstāks kā citus gadus, tomēr vienalga ir zem optimālās vērtības, tāpēc mēslojot būtu jālieto augstākas slāpekļa normas. Visaugstākais, kā arī visizkliedētākais minerālā slāpekļa saturs konstatēts mālsmilts augsnēs. Pusē no monitoringa laukiem 0-60 cm dziļumā ir konstatēts zems minerālā slāpekļa saturs, bet punktos ar smilts (S) augsni tas ir viszemākais.

Monitoringa punktu sadalījums pēc minerālā slāpekļa nodrošinājuma 0-60 cm slānī dažāda granulometriskā sastāva augsnēs:

Uzmanību:

Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: tā granulometriskais sastāvs, vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšauga pēcietekme u.c. faktori.
Veicot slāpekļa normu korekciju, nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 3. pielikumā noteiktās slāpekļa normas.
Rezultāti ir izteikti uz dabīgu mitru augsni, kg ha^-1.

Kartēm par pamatu izmantotas vēsturiskās Eiropas ekonomiskās zonas projekta „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” (Nr. 4.3-23/EEZ/INP-002) zinātniskā pētījuma projekta “Ilgtspējīga zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi” ietvaros digitalizētās augsnes kartes un 2023. gada monitoringa dati.

Dati no monitoringa punktiem ir apkopoti pēc granulometriskā sastāva un augsnes tipiem un katram granulometriskajam sastāvam un augsnes tipam ir aprēķināta vidējā vērtība. Katrai lauka kontūrai, kurai ir informācija gan par tipu, gan apakštipu, ir aprēķināta viena vidējā vērtība.

Kartē ir attēlotas no vidējās vērtības izrietošas īpašības:

Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha^-1 0-30 cm slānī ir uzskatāms par zemu un nozīmē, ka var būt nepieciešams agrāks slāpekļa mēslojums.
Minimālā slāpekļa daudzums 0-60 cm slānī ir novērtēts saskaņā ar zinātnieku pētījumiem.

Slāpekļa vajadzības korekcija atbilstoši minerālā slāpekļa nodrošinājumam augsnē:

N_min 0-60cm slānī pavasarī, kg ha^-1	N normas korekcija, kg ha^-1
N_min 0-60cm slānī pavasarī, kg ha^-1	S, mS augsnes un, ja N vajadzība saskaņā ar mēslošanas normatīviem ir līdz 120 kg ha^-1	sM, M augsnes un, ja N vajadzība saskaņā ar mēslošanas normatīviem ir virs 120 kg ha^-1
≤ 30	+15	+30
31 – 40	+10	+20
41 – 50	+5	+10
51 – 60	0	0
61 – 70	-5	-10
71 – 80	-10	-20
>80	-15	-30

Karšu precizitāti ierobežo augsnes minerālā slāpekļa izvietojums dažāda granulomtriskā sastāva un tipu augsnēs, kā arī punktu skaits. Kartes ir vienkāršots realitātes attēlojums, kas balstīts uz ierobežotiem datiem, līdz ar to reālie dati uz lauka var atšķirties.

Direktora vietnieks

Agroķīmijas departaments