Japānas vabole (Popillia japonica) Latvijā vēl nav konstatēta, tomēr tās izplatība Eiropā turpina paplašināties. Arvien jauni atradumi tiek reģistrēti arī ārpus teritorijām, kur kaitēklis jau ir izveidojis populācijas. Īpaši uzmanības vērti ir atradumi pie autoceļiem, dzelzceļa un kravu termināļiem – vietās, kur vabole var nonākt kā “stopētāja”, atceļojot kopā ar transportu.
Kaitēkļa izcelsmes vieta ir Japāna, taču pēdējā gadsimta laikā tas ir ievērojami paplašinājis savu izplatības areālu. Pagājušā gadsimta 20. gados tas ticis konstatēts ASV, vēlāk izplatījies Kanādā, bet 1970. gados sasniedzis Azoru salas. Eiropā pirmo reizi tas konstatēts Itālijā 2014. gadā. Kopš tā laika kaitēklis atrasts arī Šveicē, Vācijā un Slovēnijā, bet 2025. gadā jauni uzliesmojumi konstatēti Francijā un Spānijā, kā arī atsevišķi ieviešanās gadījumi Austrijā, Beļģijā un Horvātijā. Pašlaik kaitēkļa populācijas ir izveidojušās Azoru salās, Ziemeļitālijā un Šveices dienvidos, savukārt jaunākajās invadētajās teritorijās tiek veikti izskaušanas pasākumi.
Japānas vabole pēc izskata atgādina Latvijā sastopamo dārza vaboli (Phyllopertha horticola) un lauka maijvaboli (Melolontha melolontha), tāpēc uz auga to ne vienmēr ir viegli atpazīt. Japānas vabole ir apmēram 8–12 mm gara, ar spīdīgi zaļu ķermeni un vara brūniem segspārniem. Raksturīga pazīme ir pieci balti matiņu pušķīši katrā vēdera sānu pusē un divi balti pušķīši vēdera galā. Šīs pazīmes palīdz to atšķirt no līdzīgām vietējām sugām.
Kāpēc Japānas vabole ir bīstama?
Japānas vabole ir polifāgs kaitēklis, kas var baroties ar vairāk nekā 400 augu sugām. Tās saimniekaugu lokā ir gan lauksaimniecības kultūras, piemēram, soja, kukurūza, vīnogulāji un apiņi, gan augļu koki, dekoratīvie augi un krūmi, piemēram, ābeles, aprikozes, rozes un liepas.
Kaitēkļa dzīves cikls parasti ilgst vienu gadu. Pieaugušās vaboles parādās no maija līdz septembrim, visaktīvākās ir jūlijā un dzīvo aptuveni četras līdz sešas nedēļas. Šajā laikā tās barojas, pārojas un dēj olas (viena mātīte var izdēt 40–60 olas).
Pēc izšķilšanās kāpuri nonāk augsnē un barojas ar zālaugu saknēm, tādēļ var būtiski bojāt zālienus un ganības. Eiropā Japānas vaboles kāpuru bojājumi ir konstatēti arī sporta stadionu zālienos, kur sakņu bojājumu dēļ zāliens kļūst dzeltens, novājinās un var aiziet bojā. Kāpuri augsnē ir grūti pamanāmi, tāpēc to klātbūtni var atklāt tikai ar augsnes pārbaudēm.
Pieaugušās vaboles savukārt barojas ar lapām, ziediem un augļiem. Tās bieži pulcējas lielā skaitā uz viena auga, un intensīvas barošanās rezultātā lapas tiek nograuztas līdz dzīslām, radot raksturīgo “skeletizēto” lapu izskatu.
Kā šis kaitēklis izplatās?
Japānas vabole spēj izplatīties pati, taču lielus attālumus tā var pārvarēt arī ar cilvēka palīdzību. Īpaši nozīmīgi ir transporta koridori – kravas automašīnas, vilcieni un lidmašīnas. To labi ilustrē Vācijas Bādenes-Virtembergas gadījums. 2025. gada 8. augustā feromonu slazdā pie kravu termināļa ar lielu kravas automašīnu stāvvietu tika noķerts viens Japānas vaboles tēviņš. Šajā vietā vabole iepriekš nebija konstatēta, tādēļ tika pieļauts, ka tā kā “stopētāja” atvesta ar vilcienu vai kravas automašīnu no invadētajām teritorijām Ziemeļitālijā vai Šveicē. 2026. gadā šajā teritorijā tika atrastas arī divas mātītes – viena 3. jūlijā un otra 30. jūlijā. Tika izvietoti papildu feromonu slazdi un turpināta pastiprināta uzraudzība. Lai gan pagaidām nav pierādījumu par stabilas populācijas izveidošanos, šādi atkārtoti atradumi tiek uztverti ļoti nopietni.
To, ka transportam var būt būtiska nozīme kaitēkļa izplatībā, apstiprina arī Šveicē veiktie kaitēkļu ģenētiskie pētījumi. Tie liecina, ka vairākas Japānas vaboles populācijas Šveices teritorijā, visticamāk, izplatījušās no Tičīno vai Ziemeļitālijas pa autoceļiem vai dzelzceļu. Savukārt populācija pie Cīrihes lidostas, visticamāk, bija nonākusi no Ziemeļamerikas ar gaisa transportu.
Kāda ir rīcība kaitēkļa atrašanas gadījumā?
Tā kā zema blīvuma populācijas var būt grūti pamanīt pēc augu bojājumiem, feromonu slazdi ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem Japānas vaboles agrīnai atklāšanai. Ja tiek apstiprināta kaitēkļa klātbūtne un pastāv risks, ka tas teritorijā ir ieviesies, tiek noteikti ļoti stingri pasākumi: augu ar augsni vai substrātu un augsnes pārvietošanas ierobežojumi, tehnikas tīrīšana pirms tās izvešanas no invadētās zonas, apūdeņošanas ierobežojumi vaboles lidošanas laikā, augsnes paraugu ņemšana, augsnes apstrāde, ķīmiskie pasākumi u.c.
Arī Latvijā VAAD inspektori nodarbojas ar regulāru Japānas vaboles monitoringu, veicot vizuālās pārbaudes un izliekot slazdus, īpašu uzmanību pievēršot vietām, kur kaitēklim ir lielāks risks tikt ievestam.
