Pareiza augsnes kaļķošana

Latvijā 42% no augsnēm ir skābas un tām nepieciešama kaļķošana. Kaļķojot augsni, ir vairāki svarīgi faktori, kas jāņem vērā:

• augsnes analīzes;
• kaļķošanas materiāla izvēle;
• kaļķošanas materiāla normu aprēķins.

Kaļķošanas pamatā ir augsnes analīzes. Pirms kaļķošanas uzsākšanas vēlams noteikt augsnes reakciju (pH), organisko vielu, kalcija (Ca) un magnija (Mg) saturu.

Veicot augsnes agroķīmisko izpēti, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) analīžu rezultātos sniedz nepieciešamo kalcija karbonāta (CaCO₃) normu. Arī privātie pakalpojumu sniedzēji visbiežāk sniedz CaCO₃ normu vai konkrētu kaļķošanas materiālu normu. Svarīgi pievērst uzmanību tam, vai šī norma tiešām izteikta kā CaCO₃. Mēdz būt arī tā, ka norma izteikta kā kalcija oksīds (CaO) - šajā gadījumā tā jāpārrēķina, rezultātu reizinot ar 1,79. CaCO₃ normu var aprēķināt arī izmantojot saņemtās laboratorijas analīzes un speciālu kaļķošanas normatīvu tabulu. Tabula ir derīga aprēķinam, ja augsnes reakcija ir noteikta kālija hlorīda (KCl) šķīdumā, piemēram, kā to dara VAAD Agroķīmijas laboratorija un SIA Augsnes Laboratorija (Saldus). Laboratorijas ārzemēs mēdz izmantot arī citas reakcijas noteikšanas metodes. Vācijā, piemēram, tiek izmantots kalcija hlorīda (CaCl₂) šķīdums. Šādā gadījumā tabula vairs nav atbilstoša.

Izvēloties piemērotāko kaļķošanas materiālu, jāņem vērā kalcija un magnija attiecība (Ca:Mg). Ideālā gadījumā tai jābūt 6,5:1 jeb kalcijam jābūt 6,5 reizes vairāk nekā magnijam.

Vidējā Ca:Mg attiecība (2020-2025)

Karte sagatavota, balstoties uz VAAD augsnes agroķīmiskās izpētes datiem no 60 tūkstošu hektāru platības, kas iegūti no 2020. līdz 2025. gadam. Apkopotā informācija ir par laukiem, kuriem veiktas kalcija un magnija analīzes.

Lielākajā daļā Latvijas šī attiecība ir tālu no ideālas – magnija saturs ir augstāks kā kalcija. Tas nozīmē, ka kaļķošanai būtu jāizvēlas kaļķakmens milti vai citi materiāli ar zemu magnija saturu.

Papildus jāņem vērā arī daļiņu izmērs (vai un kā attiecīgo kaļķošanas materiālu varēs izkliedēt) un iedarbības ātrums.

Tikai tad, kad ir zināma vai aprēķināta CaCO₃ norma un skaidrs, kādu kaļķošanas materiālu lietot, var aprēķināt arī tā normu, izmantojot šo formulu:

N - kaļķošanas materiāla norma, t/ha

D – CaCO₃ norma, t/ha

m – kaļķošanas materiāla neitralizācijas spēja, %

R – par 1 mm rupjāku daļiņu masa sausā kaļķošanas materiālā, %

Neitralizācijas spēju un rupjo daļiņu saturu var uzzināt, vēršoties pie kaļķošanas materiāla ražotāja. Izmantojot ārzemju kaļķošanas materiālus, jāpievērš uzmanība tam, vai to neitralizācijas spēja ir izteikta kā CaCO₃. Ārzemēs bieži tiek izmantos cits rādītājs – neitralizācijas skaitlis, kas tiek izteikts pret CaO. Šādā gadījumā tas jāreizina ar jau iepriekš minēto 1,79 koeficientu. Uz Latvijā iegūtiem un ražotiem kaļķošanas materiāliem šis neattiecas.

Tad, kad aprēķināta kaļķošanas materiāla norma, atliek tikai veikt kaļķošanu un iegūt lielāku ražu.