Ošu smaragdzaļās krāšņvabole (Agrilus planipennis) ir augu karantīnas organisms, kas var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus, izraisot invadēto koku ātru bojāeju dažu gadu laikā. Kaitēkļu masveida savairošanās gadījumi ir novēroti Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, kas rada riskus un liek preventīvi rīkoties, lai nepieļautu kaitēkļa tālāku izplatību Eiropā. Ar mērķi veikt ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitoringu, novērtēt vietējo vaboļu sugu bioloģiskās daudzveidības dinamiku pirms ošu smaragdzaļās krāšņvaboles invāzijas un tās laikā, ja tāda notiek, kā arī veicināt labāko prakšu, datu un resursu apmaiņu, lai uzturētu ilgtspējīgas ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitoringa pārvaldības stratēģijas Baltijas jūras reģionā, kopīgā divu gadu projektā apvienojušies Zviedrijas, Ukrainas, Lietuvas, Polijas un Latvijas eksperti.
Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes vadītajā projektā “EABRACE: Ošu smaragdzaļās krāšņvaboles invāzija: izpētot izplatību un vaboļu bioloģiskās daudzveidības dinamiku stratēģiskajiem apkarošanas pasākumiem” (EABRACE) Latviju pārstāv Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augu karantīnas un Nacionālā fitosanitārā laboratorijas eksperti.
Šogad aizvadīts pirmais EABRACE projekta gads. Projekta ietvaros Latvijā bija izvietoti 30 slazdi ošu smaragdzaļās krāšņvaboles pievilināšanai, un, kopā ar slazdiem, ko VAAD šogad izvietoja, realizējot ikgadējo Eiropas Savienības karantīnas organismu apsekojumu programmu un uzraudzības plānu, Latvijas teritorijā bija izveidots tīkls no vairāk kā 80 slazdiem 57 krāšņvaboles monitoringa punktos.
EABRACE projekta slazdu izvietošana un ošu apsekojumi lielākoties notika augsta riska vietās – autoceļu un dzelzceļa tuvumā Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, no Ukrainas ievesto oša kokmateriālu uzglabāšanas vietās, kā arī Bauskas autoceļa tuvumā, pa kuru autotransports caur Poliju un Lietuvu brauc no Ukrainas.
“Oktobra sākumā noņemti pēdējie paraugi no slazdiem. Jāsaka, tas, ka ošu smaragdzaļā krāšņvabole netika atrasta ir pozitīvs iznākums. Bet par to, ka slazdi tiešām “strādāja” labi, liecina 57 noķertie īpatņi no trim vietējo šaurspārnkrāšņvaboļu sugām – Agrilus convexicollis, A. angustulus un A. laticornis. Projekta ietvaros no slazdiem noņemti pavisam 230 kukaiņu paraugi. Slazdu pārbaudes notika no maija līdz oktobra sākumam, pastiprināti vasaras vidū - reizi divās nedēļās”, norāda VAAD Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Sandra Zandere.
Noslēdzoties pirmajai projekta sezonai, šā gada 16. un 17.oktobrī Polijas pilsētā Krakovā notika seminārs un tehniskā sesija, kurā VAAD un citi projekta dalībnieki prezentēja rezultātus, Igaunijas Lietuvas, Somijas, Polijas un Ukrainas augu aizsardzības iestāžu eksperti stāstīja par ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitoringu savā valstī, izvērtēja slazdošanas pieredzi. Seminārā ar pieredzi jaunākajos pētījumos dalījās arī zinātnieki un mežu kaitēkļu pētniecības nozares speciālisti no Beļģijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Itālijas, Portugāles, Austijas, Šveices. Seminārā piedalījās arī Eiropas un Vidusjūras reģiona augu aizsardzības organizācijas (EPPO) un Starptautiskās botānisko dārzu organizācijas (BGCI) pārstāvji.
Seminārā diskutēts par šādām tēmām:
- dažādu ošu smaragdzaļās krāšņvaboles ķeramslazdu pielietojums un efektivitāte,
- vaboles vairošanās paradumu pētījumi un to iespējamais pielietojums slazdošanā,
- parastā oša (Fraxinus excelsior) atbildes reakcijas uz smaragdzaļās krāšņvaboles kāpuru uzbrukumu pētījumi laboratorijā,
- sēnes Hymenoscyphus fraxineus (Chalara fraxinea), kas izraisa ošu kalšanas slimību, nozīme iespējamās ošu krāšņvaboles invāzijas veicināšanā,
- kaitēkļa izplatīšanās dinamika Ukrainā,
- iekārtas ošu smaragdzaļās krāšņvaboles klātbūtnes identificēšanai lauka apstākļos, izmantojot DNS nospiedumus u.c.
Visi šie pētījumi palīdzēs labāk izprast, kāda nākotne sagaida ošus Eiropā un ko var darīt, lai samazinātu ošu smaragdzaļās krāšņvaboles iespējamās invāzijas sekas.
Projekta pirmais gads ir noslēdzies, Latvijā no projekta ietvaros izvietotajiem 30 slazdiem tika ievākti 230 kukaiņu paraugi, ošu smaragdzaļā krāšņvabole Latvijā nav konstatēta. Arī projekta partneri no Zviedrijas, Lietuvas un Polijas nav ziņojuši par atrastām ošu smaragdzaļajām krāšņvabolēm. Ziemas periodā slazdi ir noņemti, bet nākamā gada pavasarī VAAD turpinās veikt monitoringu tajās pašās vietas.
Projekta vadošais partneris: Zviedrijas Lauksaimniecības Universitāte (Swedish University of Agricultural Sciences).
Projekta partneri: Ukrainas Nacionālā meža universitāte (Ukrainian National Forestry University); Lietuvas Lauksaimniecības un mežu pētniecības centrs (Lithuanian Research Center for Agricultural and Forestry); Krakovas Lauksaimniecības universitāte (University of Agriculture in Krakow) un VAAD.
