Eiropas Komisija sabiedrisko apspriešanu par Nitrātu direktīvas pārskatīšanu uzsākusi 2023. gada 1. decembrī un tā ilgs līdz 2024. gada 8. martam. Šīs sabiedriskās apspriešanas mērķis ir apkopot ieinteresēto personu viedokļus par pieredzi, kas gūta saistībā ar Nitrātu direktīvu kopš tās pieņemšanas 1991. gadā. Novērtējuma mērķis būs novērtēt tās efektivitāti, lietderību, saskaņotību, atbilstību un ES pievienoto vērtību, ņemot vērā ES mērķus vides un klimata jomā, kā arī vajadzību pēc noturīgas lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma.
Ikvienas ieinteresētās puses viedoklis ir svarīgs, tādēļ mudinām atsaukties uz Eiropas Komisijas aicinājumu un izteikt viedokli, aizpildot novērtējuma anketu, kas pieejama šeit: “Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti”, kuras aizpildīšanai paredzētais laiks ir 20 minūtes. Anketā ir iekļauti dažādi jautājumi, tostarp “padziļinātie”, kas paredzēti iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, kurām ir gan labas, gan nelielas zināšanas par Nitrātu direktīvu.
Nitrātu direktīvas mērķis ir aizsargāt ūdens kvalitāti visā Eiropā, samazinot un novēršot piesārņojumu ar barības vielām no lauksaimniecības avotiem, kas piesārņo gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus, un veicinot labas lauksaimniecības prakses izmantošanu.
Lai to panāktu, dalībvalstīm ir pienākums:
- uzraudzīt nitrātu koncentrāciju un ūdenstilpju eitrofikāciju,
- identificēt piesārņotos ūdeņus un noteikt nitrātiem jutīgas zonas,
- izstrādāt labas lauksaimniecības prakses kodeksus un rīcības programmas, lai novērstu un samazinātu ūdens piesārņojumu ar barības vielām.
Slāpeklis ir būtiska barības viela, kas palīdz augt augiem un kultūraugiem, bet augsta koncentrācija ir kaitīga cilvēkiem un dabai. Tīrs, tīrs ūdens ir vitāli svarīgs cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Slāpekļa pārpalikums no lauksaimniecības avotiem ir viens no galvenajiem ūdens piesārņojuma cēloņiem Eiropā. Nitrāti un organiskie slāpekļa savienojumi no mēslojuma un kūtsmēsliem nonāk gruntsūdeņos caur izskalošanos un sasniedz virszemes ūdeņus caur noteci no lauksaimniecības laukiem. Augsts nitrātu līmenis padara ūdeni nepiemērotu kā dzeramo ūdeni.
Upēs, ezeros un jūras ūdeņos aļģu augšanu stimulē slāpeklis un citas barības vielas, jo īpaši fosfors. Mērenā līmenī aļģes kalpo kā pārtika ūdens organismiem, tostarp zivīm. Tomēr pārmērīga barības vielu koncentrācija ūdens sistēmās izraisīs pārmērīgu aļģu augšanu. Tas ietekmē dabisko ekosistēmu un var izraisīt skābekļa izsīkšanu ūdenī. Šai parādībai, kas pazīstama kā eitrofikācija, ir negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, zivsaimniecību un atpūtas darbībām.
Gan fosforam, gan slāpeklim ir nozīme eitrofikācijā, bet, lai gan galvenais eitrofikācijas iemesls saldūdenī ir fosfors, to galvenokārt izraisa slāpeklis jūras ūdenī.
Plašāk par direktīvu šeit: Nitrates - European Commission (europa.eu)