VAAD uzsāk bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaužu aktīvo sezonu

Iestājoties vasarīgi siltam laikam, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori uzsāk pret slimību ieņēmīgo sugu augu pārbaudes, lai noteiktu bakteriālās iedegas klātbūtni. 

Kas ir bakteriālā iedega?

Bakteriālā iedega ir baktērijas Erwinia amylovora izraisīta postoša augu slimība, kas inficē vairākus iecienītus rožu dzimtas augļu kokus un dekoratīvos krūmus – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, pīlādžus, klintenes, vilkābeles, cidonijas, korintes, kā arī Latvijas apstākļiem eksotiskākus košumkrūmus – eriobotrijas, mespilus, ugunsērkšķus un Dāvida fotīnijas. Saimniekaugi Latvijā plaši sastopami kā dārzos un apstādījumos, tā arī savvaļā. Slimība ievērojami samazina ražu, vizuālo pievilcību un ir ļoti bīstama pašiem augiem, jo izraisa to pakāpenisku bojāeju.

Kādas ir bakteriālās iedegas vizuālās pazīmes?

Slimībai raksturīgas šādas vizuālās pazīmes: 

• ziedi novīst, izveidojušies augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt no auga; 
• lapas nobrūnē vai nomelnē, sačokurojas, izskatās kā apdegušas vai apsalušas;
• jaunā atauguma zaru gali nokalst un nokalšanas procesā veido “āķi”; 
• slimo zaru miza izžūst un nedaudz nosēžas, izveidojot izteiktu robežlīniju starp veselajiem un slimajiem audiem;
• izveidojas ķīļveida čūlas, koka miza uzpūšas un plaisā;
• ļoti mitrā un siltā laikā no mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums.

Bakteriālās iedegas pazīmes vilkābelei, bumbierēm un ābelei, kurām slimības klātbūtne apstiprināta laboratorijā (VAAD foto)

Ieņēmīgākajiem saimniekaugiem – bumbierēm un vilkābelēm – infekcija izplatās tik strauji, ka tie aiziet bojā neilgi pēc pirmo redzamo inficēšanās pazīmju parādīšanās. 

To, vai augs inficējies ar bakteriālo iedegu, var noteikt, tikai ņemot auga paraugu un testējot Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. Paraugu ņemšanai jāpiesaista VAAD inspektori, jo no pareizas parauga ņemšanas un uzglabāšanas atkarīga testēšanas rezultāta ticamība.

Kad var novērot bakteriālās iedegas vizuālās pazīmes?

Baktērijas sāk aktīvi vairoties, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz +15°C. Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem Latvijā dažādos rajonos tas notiek maija beigās vai jūnijā, taču līdz slimības vizuālām izpausmēm parasti paiet vēl vairākas nedēļas. VAAD līdzšinējā pieredze liecina, ka vairāk paraugu ar raksturīgajām pazīmēm, kuros bakteriālo iedegu konstatē, no saimniekaugiem tiek ievākti jūlija otrajā pusē un augustā, un lielāks pozitīvo gadījumu skaits ir karstās un mitrās vasarās. Tuvojoties rudenim, baktērija atkal pāriet miera stāvoklī, un zaru paraugu testēšana var nesniegt viennozīmīgus rezultātus. 

Vai līdzīgas pazīmes var izraisīt citas slimības un kaitēkļi?

Lapu brūnēšana un zaru galu kalšana var rasties arī citu augļu koku slimību ietekmē, piemēram, kraupja, mizas bakteriālā vēža, bumbieru-kadiķu rūsas u.c.  Arī laputis un lapu tinēju kāpuri, kuri sūc sulu vai satin lapas čokuros, bieži izraisa jauno dzinumu nonīkšanu. Papildu faktors ir laikapstākļi – vēlas salnas, krusas vai apgriešanas radīti mehāniski bojājumi, pārmērīgs sausums un karstums nelabvēlīgi ietekmē gan lapu veselīgumu, gan augļu attīstību. Īpaši jaunajiem kokiem un krūmiem lapu vizuāli defekti var norādīt uz minerālvielu trūkumu augsnē. 

Šo augu bojājumi nav bakteriālās iedegas izraisīti. Vēršam uzmanību, ka ķirši un plūmes nav ieņēmīgi pret bakteriālās iedegas izraisītāju (VAAD foto)

Ja tomēr rodas aizdomas uz bakteriālās iedegas klātbūtni, jāsazinās ar attiecīgo VAAD reģionālo nodaļu vai Augu karantīnas departamentu.

Kur un kad VAAD veiks bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes?

Līdzko iestājas pārbaužu veikšanai piemēroti laikapstākļi, VAAD inspektori dodas pārbaudēs uz dažādām saimniekaugu augšanas vietām – piemājas dārziem, ražojošajiem dārziem, parkiem, ceļmalu apstādījumiem, kā arī iepriekšējos gados atklātajiem perēkļiem un to buferzonām 3 km rādiusā. Atsevišķas kategorijas veido stādaudzētavas, saimniekaugu genofondi un tirdzniecības vietas.  

Sezonas sākumā ir 38 aktīvie bakteriālās iedegas perēkļi.  Monitorings perēkļos un buferzonās tiks uzsākts pēc 25. jūnija šādos Latvijas novados – Ventspils, Kuldīgas, Tukuma, Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Ķekavas, Ādažu, Cēsu, Augšdaugavas, kā arī Rīgā un Jelgavā.

Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem un sadarboties ar inspektoriem, ļaujot veikt pārbaudes savā īpašumā, un ziņot par vizuālām pazīmēm uz saimniekaugiem. Pēdējos gados palielinās to gadījumu īpatsvars, kad, pateicoties iedzīvotāju vērībai, atklāti perēkļi ārpus jau zināmajām slimības izplatības vietām.

Kas notiek, ja augiem konstatē bakteriālo iedegu?

Ja laboratoriskā testēšana paraugā apstiprina bakteriālās iedegas klātbūtni, inficētie augi jāiznīcina pēc iespējas ātrāk, citādi baktērija var ātri izplatīties uz veseliem augiem ar vēja, bišu, citu apputeksnētāju un kukaiņu, nesterilizētu darbarīku starpniecību. 

Fitosanitāros pasākumus nosaka VAAD. 

Augu aizsardzības likums paredz kompensāciju par iznīcinātajiem augiem, ja izpildīti tam nepieciešamie priekšnosacījumi.

Kam ziņot?

Aizdomu gadījumā par iespējami inficētiem augiem lūdzam informēt tuvāko VAAD reģionālo nodaļu.