Zemeņu stādījumā atklātas nematodes, kas ietekmē ražu

Publicēts: 10.06.2025.

Trīs attēlu kolāža, novārguši stādi un saknes

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālā fitosanitārā laboratorijā paraugos no diviem zemeņu stādījumiem Vidzemē, kur augi nīkuļoja un gāja bojā, konstatēja nematodes. Vienā paraugā konstatēta nematode Aphelenchoides blastophthorus un Meloidogyne hapla un otrā paraugā – Aphelenchoides blastophthorus. Šie augiem kaitīgie organismi var būtiski ietekmēt ražu, īpaši slēgtās audzēšanas platībās.

Pārbaudēs noskaidrots, ka stādi bija ievesti no Nīderlandes ar augu pasi. VAAD par šiem gadījumiem informējis stādu ievedēju un Nīderlandes augu aizsardzības organizāciju.

VAAD aicina audzētājus rūpīgi izvēlēties stādus, ievērot profilaktiskus pasākumus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar VAAD.

Profilaktiskie pasākumi:

ievērot augu seku: zemenes nestādīt ātrāk kā pēc 2 gadiem (bet laukā, kur konstatēti inficēti stādi, ne ātrāk kā pēc 5 gadiem);
iznīcināt nezāles, jo tās var kalpot par starpsaimniekiem kaitīgajiem organismiem;
izmantot pilienu laistīšanas sistēmu, lai samazinātu augsnes mitrināšanu un kaitēkļu izplatību;
inficēto un iespējami inficēto augu atlieku iznīcināšana sadedzināšanas ceļā;
neizmantot tās komposta gatavošanai;
veikt augsnes un substrāta dezinfekciju. Šī metode ir dārga, bet efektīva nelielas invāzijas apkarošanai.

Aphelenchoides blastophthorus simptomi: uzbiezinātas lapas un kāti, deformācija, nekroze.

Aphelenchoides blastophthorus var saglabāties augsnē pēc zinātniskajiem datiem, 2-5 gadus un izplatās ar stīgām, laistāmo ūdeni, apstrādājot zemi ar invadētu tehniku un darbarīkiem. Inficētie augi vājas invāzijas dēļ var neuzrādīt simptomus, tāpēc ieteicams neņemt no iespējami inficētā mātesaugu lauka zemeņu cerus pavairošanai. Pēc zinātniskiem datiem, bojājumi labāk ir saskatāmi otrā gada zemenēm. Bojātie augi atpaliek augšanā, vāji ražo un pakāpeniski aiziet bojā. Kaitēklis ir mitrumprasīgs, karstās vasaras laikā attīstība ir minimāla. Nematode izplatās galvenokārt ar stādāmo materiālu, pārvietojoties no stāda uz stādu, laistīšanas laikā, ar rasu, lietu, dārza instrumentiem.

Kontrole:
Visus stādus, kam ir novēroti Aphelenchoides blastophthorus simptomi ir jāiznīcina sadedzinot. Ieteicams iznīcināt arī apkārt
slimajam augam esošus stādus. Nepieciešams novērot mātesaugus un ja tiek konstatēti Aphelenchoides blastophthorus simptomi, iznīcināt slimus stādus un neņemt no mātesaugu lauka materiālu augu pavairošanai

Meloidogyne hapla simptomi: lapām ir atipisks krāsojums. Sakņu gallu ( vai pangu ) veidošanos.

Invazīvie kāpuri iekļūst saknēs caur augšanas punktu, divas trīs dienas migrē (pārvietojas) saknes iekšpusē, pēc tam sāk baroties, izmantojot gigantiskas šūnas, kuras veidojas nematodes dziedzeru izdalījumu rezultātā. Sakņu pangu nematožu kāpuri, iespiežoties saknēs, traucē augiem ūdens un barības vielu normālu uzņemšanu, sakņu audu attīstību. M. hapla mehāniski bojā sakni, kas noved pie dažādu infekciju iekļūšanu augā. Mātītes barošanas vietā veidojas sakņu izaugumi – galli vai pangas. Dažreiz vairākas mātītes veido lielu (līdz 1 cm diametrā) gallu (singallu). Vairāku mazo gallu veidošanos izraisa sīko sanu sakņu attīstību (bārdainība). Nematode ziemo augsnē vai augu saknēs. Invazīvie kāpuri saglabā dzīvotspēju līdz diviem gadiem (bez saimniekauga klātbūtnes).

Nematodes ziemo augsnē un uz bojātām saknēm. Lielos attālumos var izplatīties ar invadētu stādāmo materiālu (bumbuļiem, sīpoliem u. c.), tāpat ar lauksaimniecības tehniku un citu stādāmo materiālu no dēstu audzētavām, kam pielipusi ar M. hapla invadēta augsne.

Kontrole:

Neaudzēt zemenes laukos, kur iepriekšējā sezonā audzēti kartupeļi, kā arī laukos, kuri inficēti ar šo nematodi, kā arī ar nematodēm Pratylenchus spp. un Heterodera spp. Lauka apstākļos, lai mazinātu nematodes skaitlisko pieaugumu, augsekā iekļauj graudaugu kultūras. Var sēt sīkziedu samteņu sugas, kuru audzēšana ierobežo nematožu izplatību.