Augu kaitēkļi un slimības

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) kopš vasaras sākuma visā Latvijas teritorijā veic augu karantīnas organisma – bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) – saimniekaugu plānveida monitoringu.

Līdz šā gada 3. augustam VAAD reģionālo nodaļu inspektori veikuši 890 pārbaudes dažādās saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās, pārbaudot bakteriālās iedegas vizuālās pazīmes un arī ņemot bezpazīmju paraugus slimības latentās formas noteikšanai.

Kā ierasts, intensīvi apsekojumi notiek perēkļos, tas ir, vietās, kur iepriekšējos gados konstatēta bakteriālā iedega, un to buferzonās. 2023. gada sezonas sākumā noteikti 47 aktīvie bakteriālās iedegas perēkļi. Visvairāk objektu atrodas Kurzemes reģionā – Dienvidkurzemes, Saldus un Ventspils novados kopā ir 35 perēkļi. Vēl bakteriālās iedegas perēkļi atrodas Jelgavas, Jēkabpils, Bauskas, Ogres un Augšdaugavas novados.

Pastiprināta uzmanība apsekojumu veikšanā pievērsta stādaudzētavām, ābeļu, bumbieru un krūmcidoniju komercdārziem, ceļmalu apstādījumiem. Inspektori dodas pārbaudēs arī uz parkiem un piemājas dārziem, tirdzniecības vietām.

Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes, vilkābeles u. c.

Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā šogad nogādāti jau 220 paraugu

Testēšanas rezultātā baktērija konstatēta sešos paraugos, kuri iegūti četrās dažādās pārbaudes vietās – divos komercdārzos Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastos, kas ir iepriekšējo gadu perēkļi, kā arī perēkļu buferzonās esošos piemājas dārzos Bauskas novada Viesturu pagastā un Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā. Vēl notiek papildu pārbaudes, lai aprēķinātu iznīcināmo koku skaitu.

Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.

Labvēlīgos apstākļos baktērija ātri izplatās un ir grūti ierobežojama, un inficētie augi dažu sezonu laikā aiziet bojā. Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007. gada jūlijā, un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem.

Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību inficētie un iespējami inficētie augi. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem īpašniekam par inficēto augu iznīcināšanas pasākumu veikšanu pienākas kompensācija.

Iedzīvotājiem par privātā dārzā vai publiskā vietā uz saimniekaugiem novērotām pazīmēm, kas varētu liecināt par bakteriālās iedegas klātbūtni, jāziņo tuvākajā VAAD reģionālajā nodaļā.