Šīs vasaras izaicinājums lauksaimniekiem - ilgstošie mitrie laika apstākļi - turpinājās arī rudenī. Lietainais un vēsais laiks nenomainījās uz saulainu un sausu, ievērojami ietekmējot rudens darbus: ziemāju labību un ziemas rapša sēju. Rezultātā sējumi ir vizuāli atšķirīgi ne tikai valsts reģionu starpā, bet arī viena novada robežās.
“Valsts augu aizsardzības dienesta prognožu jomas inspektori oktobrī veikuši ziemāju sējumu apsekojumus un secinājuši, ka šobrīd ziemāji visos reģionos kopumā izskatās labi, veselīgi un zaļi. Vietās, kur augsne uz lauka bijusi pārmitra, sadīgušie augi attīstās nedaudz sliktāk un nevienmērīgāk. Taču vēl nevar prognozēt kā tie pārziemos - to rādīs ziema un pavasaris. Kaitīgo organismu izplatība šogad ir līdzīga kā citus gadus šajā periodā, izņēmums ir kāpostu pangu smecernieks, kurš rapšu laukos parādījies tikai pirms pāris gadiem un kļūst arvien pamanāmāks, izplatoties plašākās teritorijās”, secina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Ziemāju labības
Pārmērīga mitruma dēļ Latvijas reģionos bija aizkavējusies sēja, kā rezultātā daļā lauku šobrīd novērojama graudaugu dīgšana (AS 09), kamēr citur jau notiek cerošana (AS 20-23). Aktīva ziemāju sēja Kurzemē un Sēlijā noritēja līdz pat oktobra vidum, kas ir apmēram 2-3 nedēļas vēlāk kā citus gadus, tāpēc dažviet ziemāji tikai tagad sāk dīgt un tiem parādās pirmā lapa (AS 10).
Vidzemē šogad iesēts salīdzinoši procentuāli vairāk ziemas kviešu. Septembra sākumā sētie sadīguši un sacerojuši labi, un ir gatavi ziemošanai. Tomēr ir arī sējumi, kur ziemāji sadīguši nevienmērīgi. Vēlāk sētajos laukos tie šobrīd vairāk cieš no pārmērīgā mitruma, un vietās, kur augsnes smagākas un vairāk sablietētas, augi ir vājāki.
Ziemas mieži sasēti diezgan maz. Šobrīd tie sasnieguši sāndzinumu veidošanās sākuma stadiju (AS 20), taču ir daudzi lauki, kuros jau sasniegta cerošanas sākuma stadija (AS 21).
Rudzu sējumu ir salīdzinoši maz; vairāk to ir Vidzemes ziemeļaustrumos, un sēja novērota diezgan vēlu - septembra beigās. Šobrīd rudzu sējumi ir sasnieguši divu lapu līdz sāndzinumu veidošanās stadiju (AS 12-20) - tie ir sadīguši labi un izskatās labi.
Lai pārziemošana būtu veiksmīga, līdz lielajām salnām sējumiem būtu jāsacero.
Apsekotajos laukos novērota maza kaitēkļu izplatība, ne lielāka kā citus gadus. Sprakšķu (Agriotes sp.) bojājumi vairāk vērojami lauku malās. Tāpat konstatēti arī nelieli stiebrmušu (Oscinella sp.) kāpuru bojājumi, taču ne katrā sējumā.
Atsevišķos laukos Sēlijā novērotas kviešu lapu pelēkplankumainības (Zymoseptoria tritici) un brūnās rūsas (Puccinia recondita) pirmās pazīmes. Uz miežiem dažviet konstatēta stiebrzāļu gredzenplankumainība (Rhynchosporium sp.) un miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres), tomēr stiebrzāļu gredzenplankumainības gadījumu ir procentuāli vairāk - pašreiz tā sasniegusi izplatību līdz 10% apmērā.
Ziemas rapsis
Laikapstākļu dēļ daudzviet tika apgrūtināta un ievilkās ražas novākšana, līdz ar ko iekavējās arī rudens sējas darbi. Tā rezultātā ziemas rapsis Sēlijā un Kurzemē šogad iesēts mazākā platībā, nekā citus gadus.
Agrāk sētajos sējumos rapsis ir labi attīstījies un izveidojis lapu rozeti (AS 19), bet arī nedaudz vēlāk sētie sējumi jau sasnieguši piecu līdz astoņu lapu attīstības stadiju (AS 15-18). Kurzemē vairumā lauku šobrīd ziemas rapsis sasniedzis sešu līdz deviņu lapu attīstības stadiju (AS 16-19).
Laukos ar pārmērīgu mitrumu novērojama nevienmērīga rapša attīstība.
Tiem rapšiem, kas iesēti vēlāk un attīstās lēnāk, laikapstākļu izmaiņu dēļ var pastāvēt risks attīstīties nepietiekami, lai veiksmīgi pārziemotu. Vidzemē jau konstatēti pirmie salnas bojājumi uz vecākajām lapām, kas tāpat dabiski atmirst ziemas laikā.
Vietām ziemas rapša sējumos novēroti gliemežu (Gastropoda) bojājumi, un gandrīz katrā sējumā ar nelielu izplatību uz lapām - krustziežu alotājmušas (Phytomyza rufipes) kāpuru bojājumi. Kurzemē un Zemgalē konstatēti arī kāpostu pangu smecernieka (Ceutorhynchus pleurostigma) bojājumi, kas Latvijas rapša laukos sācis parādīties tikai pirms pāris gadiem un tiek konstatēts arvien plašākās teritorijās. Vidzemē šobrīd nelielus bojājumus ir radījuši kāpostu balteņa (Pieris brassicae) kāpuri.
Ziemas rapšu agrās attīstības stadijās, biežāk uz dīgļlapām, nelielā izplatībā novērota rapša neīstā miltrasa (Peronospora brassicae), atsevišķos sējumos sastopamas arī krustziežu sausplankumainības (Alternaria sp.) un krustziežu sausās puves (Leptosphaeria sp.) pirmās pazīmes.