Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) katru gadu veic pārbaudes mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites vietās - pie ražotājiem, noliktavās, tirdzniecības vietās. Pārbaužu laikā VAAD inspektori ņem kontrolparaugus, kurus testē, lai noteiktu produktu drošumu un atbilstību kvalitātes prasībām. 2025. gadā no visiem pētītajiem paraugiem 8% bija bīstami (negatīva ietekme cilvēka un vides veselībai) un 25% bija nekvalitatīvi (patērētāju maldinoši). Mēslošanas līdzekļu un substrātu kvalitāte galvenokārt ir atkarīga no to ražošanas procesa un uzglabāšanas – to nav iespējams novērtēt vizuāli. Tādas ārējas pazīmes kā produkta sacietēšana vai samirkšana būtiski neietekmē tā iedarbību. Nekvalitatīvajiem produktiem visbiežāk tiek mainīts marķējuma teksts, lai tas atbilstu realitātei, taču bīstamie produkti tiek anulēt, izņemti no tirdzniecības vai, ja bīstamību nevar novērst, apglabāti kā atkritumi.
Nekvalitatīvi produkti ir tie, kas neizpilda attiecīgā produkta minimālās prasības (piemēram, dolomītkaļķa neitralizācijas spējai jābūt vismaz 80%, urīnvielā jābūt vismaz 44% kopējā slāpekļa u.c). To sastāvs var būtiski atšķirties arī no produkta marķējumā norādītajām vērtībām, tādējādi maldinot patērētāju. Ja ķīmiskais sastāvs produktā ir lielāks kā norādīts, pastāv risks nodarīt kaitējumu videi un pārmēslot augus, kā rezultātā tie var pat aiziet bojā. Toties, ja sastāvs ir mazāks, lietotājam tas rada ekonomiskus zaudējumus (piemēram, ja amonija nitrātā ar slāpekļa saturu 34,4% patiesībā ir tikai 33% slāpekļa, kas nozīmē – vienā tonnā amonija nitrāta ir 14 kilogramu mazāk slāpekļa). Visvairāk nekvalitatīvi produkti var ietekmēt profesionālos lietotājus lauku saimniecībās un dārzniecībās, kas mēslošanas līdzekļus iegādājas un lieto lielā apjomā. Ar nekvalitatīviem produktiem var nodarīt kaitējumu gan sev, gan videi.
Bīstami produkti ir tie, kas pārsniedz nevēlamo piemaisījumu koncentrāciju, tas ir, smago metālu, slimību izraisošu baktēriju un svešķermeņu robežvērtības, kas var ietekmēt arī lietotāju veselību. Jāatceras, ka mēslošanas līdzekļi ir ķīmiskas vielas - tie var būt arī sprādzienbīstami vai sprāgstvielu prekursori. Mēslošanas līdzekļi un substrāti var saturēt arī dažādas netipiskas izejvielas, piemēram, apstrādātus kūtsmēslus, dzīvnieku blakusproduktus (dzīvnieku orgānus un ādas), atkritumproduktus utt., tādēļ noteikti jāpievērš uzmanība gan bīstamības standartfrāzēm, gan norādēm un jāievēro atbilstoši drošības pasākumi.
