Veicot augsnes agroķīmisko izpēti un saņemot datus no lauksaimniekiem un pakalpojumu sniedzējiem tiešo maksājumu prasību ietvaros, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rīcībā ir dati par 860 tūkstošiem hektāru jeb aptuveni trešo daļu no visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kopumā augsnes stāvoklis nav iepriecinošs – vislabākais augsnes stāvoklis un arī datu pārklājums ir Zemgalē un īpaši jutīgajā teritorijā.
Ārpus augsnes analīzēm tiek veiktas gan dažādas nacionālas un Eiropas augsnes monitoringa programmas, piemēram, augsnes minerālā slāpekļa monitorings, kura ietvaros VAAD katru pavasari sagatavo rekomendācijas slāpekļa devām īpaši jutīgai teritorijām. Eiropā svarīgākā augsnes monitoringa programma ir LUCAS apsekojamu programma, balstoties uz kuras rezultātiem ir sagatavots detalizēts pārskats un kartes par Eiropas Savienības un katras dalībvalsts, tai skaitā, Latvijas augsnes stāvokli. Latvijas augsnes stāvoklis Eiropas mērā ir viens no labākajiem. Eiropā Savienībā kopumā 62 % no visām augsnēm ir degradētas, Latvijā balstoties uz Eiropas datiem tie ir tikai 40 %, balstoties uz VAAD datiem, kas aptver tikai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, vismaz puse ir sliktā stāvoklī.
