Augsne Jaunumi

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) īpaši jutīgajās teritorijās dažāda granulometriskā sastāva augsnēs 48 laukos (Bauskas novadā – 11, Dobeles – 7, Jelgavas – 13, Krimuldas – 6, Mārupes – 4, Olaines – 1, Tērvetes – 6) veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika paņemti 25. un 26. martā.

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm dziļumā

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa avots augiem ir nitrātu slāpeklis 0 - 30 cm slānī. Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha-1  šinī slānī ir uzskatāms par zemu. Šogad lielākajā daļā monitoringa lauku tika konstatēts vidējs nitrātu slāpekļa saturs, tas ir 10-20 kg ha-1, izņemot Krimuldas novadu, kur lielākajā daļā monitoringa lauku (83 %) tas bija zems.

NO3–N, kg ha-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, %

Bauska

Dobele

Jelgava

Mārupe/Olaine

Tērvete

Krimulda

 līdz 10

0

14

8

20

0

83

 10 - 20

55

43

38

60

67

17

 20 - 30

45

29

46

0

33

0

 virs 30

0

14

8

20

0

0

Savukārt Dobeles, Jelgavas un Mārupes novadā katrā bija viens monitoringa lauks ar ļoti augstu nitrātu slāpekļa nodrošinājumu 0-30 cm slānī.

2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī

Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +10°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos, amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad ir attīstījusies augu sakņu sistēma, arī 30–60 cm slānī esošais minerālais slāpeklis.

Minerālā slāpekļa daudzums monitoringa laukos 0-60 cm slānī 2021. gada pavasara sezonā ir salīdzinoši plašā intervālā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un rudens mēslojuma:

Mārupes novadā - no 24 līdz 178 kg ha-1, vidēji – 83 kg ha-1.
Dobeles novadā - no 29 līdz 75 kg ha-1, vidēji – 51 kg ha-1.
Jelgavas novadā - no 34 līdz 82 kg ha-1, vidēji - 52 kg ha-1.
Krimuldas novadā - no 18 līdz 34 kg ha-1, vidēji - 26 kg ha-1.
Bauskas novadā - no 42 līdz 100 kg ha-1, vidēji – 63 kg ha-1.
Tērvetes novadā - no 32 līdz 69 kg ha-1, vidēji - 46 kg ha-1.
Olaines novadā - 46  kg ha-1.

Šogad, salīdzinot ar 2020. gada pavasari, monitoringa laukos ir augstāks minerālā slāpekļa saturs (vidēji kg ha-1):

Novads

2020. gada pavasaris

2021. gada pavasaris

Starpība

Bauskas

24

63

+ 39

Dobeles

45

51

+ 6

Jelgavas

34

52

+ 18

Krimuldas

25

26

+ 1

Mārupes

57

83

+ 16

Olaines

10

46

+ 36

Tērvetes

23

46

+ 23

Tas skaidrojams ar to, ka rudens-ziemas periods bija ar zemāku vidējo gaisa temperatūru, augsne bija ilgāk sasalusi un bija mazāk nokrišņu lietus veidā, līdz ar to nenotika slāpekļa savienojumu izskalošanās no augsnes.

Monitoringa lauku sadalījums pēc minerālā slāpekļa satura 0 – 60 cm slānī 2021. gada pavasarī:

Nmin, kg ha-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem

Bauskas
(11)

Dobeles
(7)

Jelgavas
(13)

 

 

Krimulda (6)

 

Mārupes
(4)

Olaines
(1)

Tērvete

(6)

līdz 20

0

0

0

33

0

0

0

20 - 40

0

29

23

67

25

0

33

40 - 60

64

29

54

0

25

100

50

virs 60

36

42

23

0

50

0

17

Saskaņā ar zinātnieku rekomendācijām augsnē ar ļoti zemu un zemu minerālā slāpekļa nodrošinājumu slāpekļa mēslojuma norma jāpalielina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1, pie vidēja nodrošinājuma – jādod standartnorma konkrētas ražas sasniegšanai, bet pie augsta un ļoti augsta nodrošinājuma standartnorma jāsamazina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1.

Saskaņā ar monitoringa rezultātiem, lai nodrošinātu plānotās ražas ieguvi 2021. gadā, slāpekļa mēslojuma normu var samazināt par 10 līdz 20 kg ha-1 (izņemot Krimuldas novadu, kur atsevišķos gadījumos rekomendētās slāpekļa normas var palielināt par 10 līdz 20 kg ha-1,tomēr nepārsniedzot MK 23.12.2014 noteikumos Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” noteiktās normas).

UZMANĪBU:

Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme u.c. faktori.

Informāciju sagatavoja:

Aiga Mitre

Vecākā inspektore
aiga.mitre [at] vaad.gov.lv