Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas sagatavošana sezonai

Vizuālo novērtēšanu visām kategorijām, izņemot filtrējošos elementus, ieteicams veikt iekārtai esot darba stāvoklī ar izlaistiem sekciju spārniem un uzpildītai ar tīru ūdeni. Filtrējošo elementu pārbaudi labāk veikt pirms iekārtas uzpildīšanas ar ūdeni.

Uzmanība jāpievērš:

1. Filtrējošiem elementiem. Visus iekārtas filtrējošos elementus, arī sprauslu filtrus, jāizņem no korpusiem un jāpārliecinās, ka tie nav bojāti vai aizsērējuši. Pirms to ievietošanas atpakaļ korpusus jāizmazgā un no tiem jāizslauka visi nosēdumi, ja tādi ir.
2. Kardānpārvadam. Jāpārliecinās, vai kardānpārvada  aizsargs nav bojāts un to  iespējams nostiprināt, nepieļaujot tā rotēšanu (attiecināms tikai uz iekārtām, kuru piedziņa nodrošināma ar kardānpārvadu).
3. Noplūdēm. Ja konstatēta  jebkāda apjoma noplūde no darba šķidruma tvertnes un tās pieslēgumiem, sūkņa, cauruļvadiem, filtrējošo elementu korpusiem, vadības mehānismiem vai  mērinstrumentu pieslēguma vietām, noplūde jānovērš un bojātie elementi jānomaina.
4. Hidrauliskajai sistēmai. Jāpārliecinās, ka no cauruļvadiem, savienojumiem un cilindriem nav eļļas noplūdes, cauruļvadu ārējie apvalki nav bojāti (plaisas, deformācijas, ārēji griezumi), kā arī tie ir atbilstoši nostiprināti (nav nokarājušies, netraucē iekārtas kustīgo elementu darbībai). Īpaša vērība jāpievērš vietām, kur cauruļvadi saskaras viens ar otru vai ar iekārtas rāmja konstrukciju - spiediena svārstību un iekārtas vibrāciju dēļ šajās vietās novērojama pastiprināta berze, kas var bojāt cauruļvadus un to ārējos apvalkus.
5. Elektroinstalācijai. Jāpārliecinās, ka vadi un to aizsargapvalki ir atbilstoši nostiprināti (nenokarājas un nav tiešā saskarē ar cauruļvadiem),  visi kontakti un savienojumi ir hermētiski izolēti, savienojumos nav mitruma, putekļu vai oksidēšanās pazīmes. Elektroniskos pieslēgumus pirms to savienošanas ieteicams pārbaudīt, nepieciešamības gadījumā izpūst ar kompresoru un apstrādāt ar kontaktu aizsardzībai paredzētiem līdzekļiem.
6. Cauruļvadiem. Tos jāpārbauda regulāri, jo  cauruļvadi pakļauti gan saules UV starojumam, gan darba šķidruma pastāvīgai nelabvēlīgai ietekmei, kas tos  īpaši bojā no ārpuses. Šī iemesla dēļ iekārtas ieteicams pēc smidzinājumu veikšanas nomazgāt no ārpuses un uzglabāt no tiešiem saules stariem pasargātās vietās.
7. Sprauslām un to turētājiem. Uz rāmja tiem jābūt piestiprinātiem, ievērojot vienādu distanci. Mainot sprauslas, jāpārliecinās, lai sprauslu atveres leņķis pret rāmja stieni visām sprauslām būtu vienāds (būtiski, ja tiek mainīti sprauslu turētāji vai to bloki, aizstājot oriģinālos ar analogiem). Pirms sezonas sākuma īpaša vērība jāpievērš pretpilēšanas vārstiem - ieteicams tos iztīrīt ar mīkstu birstīti un pārbaudīt, vai membrānas nav bojātas. Ziemas laikā sprauslas un pretpilēšanas vārstus ieteicams noņemt un uzglabāt siltās telpās, jo pat sīks ūdens piliens sasalstot var bojāt sprauslas kanālus un pretpilēšanas vārsta membrānu. Pirms sezonas sākuma sprauslas jāizmazgā un jāizpūš ar kompresoru. Jāatceras, ka sekciju filtram vienmēr jābūt smalkākam nekā izmantotās sprauslas filtram.

1. Praktiski jāpārbauda, vai visi hidrauliskie mezgli strādā netraucēti (smidzināšanas augstuma regulēšana, spārnu izlaišana, sakļaušana u.c.).
2. Ieslēdzot smidzinātāju manuālā režīmā (servisa režīmā) un iestatot traktortehnikas apgriezienus atbilstoši smidzinātāja sūkņa optimāliem apgriezieniem, jāpārbauda:

• kardānpārvada aizsargs. Nav pieļaujama tā griešanās, tam jābūt nostiprinātam, kā arī tas nedrīkst būt bojāts;
• sūkņa darbība, ieslēdzot visas sekcijas un izvēloties sprauslas, kas uzstādītas uz smidzinātāja ar vislielāko caurplūdi. Pakāpeniski nepieciešams ieregulēt lielāku darba spiedienu, līdz sasniegts  maksimums, kas attiecīgajām sprauslām paredzēts. Kamēr smidzinātājs strādā ar attiecīgo spiedienu, jāapseko visa iekārta. Ja konstatētas noplūdes, tās jānovērš. Sūknim pie šādiem iestatījumiem būtu jāspēj nodrošināt atplūdi. Smidzinājumam visā darba platumā būtu jābūt vienmērīgam;
• darba šķidruma tvertnes hermētiskums. Pat neliels bojājums iesūkšanas sistēmā var radīt pastiprinātu darba šķidruma putošanos, tādēļ jāpārbauda, vai tvertnē smidzināšanas laikā nav novērojami gaisa burbuļi. Konstatējot noplūdes no darba šķidruma tvertnes un tās pieslēgumiem, noplūdes jānovērš;
• sekciju darbība. Ieregulējot darba spiedienu uz vismaz  trīs bāriem, smidzinātājam jāspēj ieslēgt un izslēgt gan visas sekcijas vienlaicīgi, gan katra sekcija atsevišķi. Pārbaudot sekciju atbilstošu darbību, jāpievērš uzmanība pretpilēšanas vārstu darbībai (atslēdzot sekciju, no sprauslas drīkst izpilēt ne vairāk kā 1-2 piles);
• sprauslu izsmidzinājums. Ieregulējot smidzinātāju pie trīs bāriem darba spiediena, vizuāli janovērtē izsmidzinājums. Visu sprauslu izsmidzinājumam jābūt vienādam (vērstam vienādā virzienā, ar vienādu izsmidzināšanas leņķi un bez izsmidzinājuma plūsmas pārrāvumiem).

Tāpat jāpārbauda jebkāda veida papildaprīkojums, kas saistīts ar smidzinājuma vienmērīgu izsmidzināšanu, piemēram, piespiedu gaisa plūsmas padeve izsmidzināšanas zonā. Pirms lietošanas jāpārbauda, vai gaisa pievades kanāli nav nosprostoti. Ja gaisa pieplūde nodrošināta ar vairākiem ventilatoriem, tiem visiem jāstrādā sinhroni. Praktisku testu ieteicams veikt sprauslu darbības laikā, lai attiecīgi būtu vieglāk novērtēt atbilstošu gaisa plūsmu. 

Plūsmas stiprumam jābūt ieregulētam atbilstoši veģetācijas apmēram un izmantotajām sprauslām! Pārlieku liela gaisa plūsma pie niecīgas veģetācijas var radīt pastiprinātu izsmidzinājuma nonesi. 

Vecākiem traktoriem bieži nav precīza ātruma mērītāja, tāpēc ātrums jānosaka manuāli, mērot laiku, kurā tiek nobraukti 100 metri.

Ātruma aprēķins:

Atšifrējums:

• A — ātrums (km/h),
• D — distance (m), parasti 100 m,
• T — laiks (s),
• 3.6 — koeficients m/s → km/h.

Ja ātrums neatbilst nepieciešamajam, jāmaina pārnesums vai dzinēja apgriezieni (ievērojot PTO 540 apgr./min limitu).

Pārbaudi ieteicams veikt pie trīs bāru darba spiediena. Pirms pārbaudes veikšanas aptuveni vienu minūti jāļauj smidzinātājam strādāt ar iestatīto darba spiedienu un ieslēgtām visām sekcijām, lai nodrošinātu, ka visa smidzinātāja sistēma vienmērīgi piepildīta ar ūdeni. Vienlaikus jāpārliecinās, ka visas sprauslas ir brīvas no aizsērējumiem.

Pārbaudes veikšanas soļi:

1. novieto mērtraukus zem katras sprauslas tā, lai katras sprauslas izsmidzinājums nonāktu tikai un vienīgi atsevišķā traukā;
2. vienlaikus ieslēdz visas sekcijas un sāk uzņemt laiku - precīzi vienu minūti;
3. kad pagājusi tieši minūte, pārtrauc sekciju darbību. Iegūtais rezultāts būs sprauslu caurplūde L/min.

Iegūtos rezultātus piefiksē un salīdzina ar sprauslas ražotāja noteikto sprauslas caurplūdi pie trīs bāru darba spiediena. Ja starpība starp ražotāja noteikto caurplūdi L/min un mērījumā iegūto ir lielāka par 10 %, sprausla, visticamāk, jāmaina.

Sprauslu tests var liecināt arī par:

• bojātu manometru, ja visu sprauslu izsmidzinājums ir praktiski vienāds, bet nesakrīt ar ražotāja noteikto caurplūdi L/min;
• sekciju sistēmas bojājumu, ja visas sprauslas konkrētā sekcijā uzrāda atšķirīgus mērījuma rādītājus;
• sprauslu un filtru aizsērējumiem;
• sūkņa nepietiekamu ražību, ja tālākajām sekcijām mērījuma rezultāti izteikti zemāki.

 Atšifrējums:

• Q - patēriņš (L/ha);
• q - kopējā plūsma jeb visu sprauslu caurplūdes summa (L/min);
• r - darba platums (m);
• A - ātrums (km/h);
• 600 - pārveides koeficients.

Patēriņu iespējams mainīt ar:

• spiedienu (nelielas korekcijas);
• ātrumu (lielāks ātrums → mazāks patēriņš);
• lielākas vai mazākas caurplūdes sprauslām.