Pārskats par 2020. gada lauksaimniecības sezonas laikā veiktajām augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaudēm

Noslēdzoties 2020. gada aktīvajam kultūraugu audzēšanas periodam, Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) apkopota informācija par šosezon veiktajām augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas uzraudzības pārbaudēm.

Kopumā sezonas laikā (dati līdz 30. septembrim) veiktas 1798 AAL lietošanas uzraudzības pārbaudes, atlasot saimniecības pēc riska kritērijiem, analizējot kādus kultūraugus audzē, cik lielās platībās vai iepriekš izdarīti pārkāpumi utml., kā arī saņemot operatīvu informāciju par iespējamo pārkāpumu.

Pārbaužu laikā ņemti 265 augu vai augu produktu paraugi, kas laboratoriski testēti uz AAL atliekvielu klātbūtni.

Iedzīvotāju ziņojumu izskatīšana

Šogad, saņemti 186 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem AAL lietošanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā (2019. gadā - 106).

Šogad biežāk nekā citu gadu, iedzīvotāji zvanot, lūdz skaidrojumu, situācijās, kad tiek novēroti kultūraugu smidzināšanas darbi uz blakus lauka. Iedzīvotāji pauduši bažas par to, vai smidzinājums var nodarīt kaitējumu viņu ģimenes locekļiem un viņu teritorijā augošiem augiem. Šādās situācijās VAAD vienmēr sniedz skaidrojumu un mudina sazināties ar darbu veicēju vai kaimiņos esošā lauka īpašnieku.

Kaut gan saņemto iedzīvotāju ziņojumu skaits šajā sezonā ir gandrīz divreiz pieaudzis, konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinoši ar 2019. gadu palicis nemainīgs.

Analizējot ziņotāju sniegto informāciju, 147 gadījumos VAAD inspektori veikuši AAL lietošanas prasību ievērošanu pilnu pārbaudi saimniecībās, par kurām saņemta sūdzība. 39 gadījumos konstatētas normatīvo aktu prasību neatbilstības (2019. gadā - 30), tikai 12 (2019. gadā - 13), no tām saistītas ar ziņojuma būtību, pārējās situācijās konstatēti citi AAL lietošanas normatīvo aktu prasību pārkāpumi.

Visvairāk ziņojumi saņemti par AAL smidzināšanu vējainā laikā un to pavadošām nepatīkamām smakām. Bieži šādās situācijās konstatēts, ka uz lauka lietoti mēslošanas līdzekļi, kas nozīmē, ka nav bijis jāievēro vēja ātruma ierobežojumi. Vairākos gadījumos, pārbaudot ziņojumus par iespējamiem vēja ātruma pārkāpumiem lietojot AAL, konstatēts, ka AAL lietošanas iekārta aprīkota ar vēja ietekmi mazinošām sprauslām un vēja ātrums ir bijis atbilstošs līdz 8 m/s.

17 gadījumos zvanītāji izteikuši bažas par AAL lietošanas kaitīgo ietekmi bitēm, astoņos gadījumos ziņots par bišu bojāeju. Šādos gadījumos pārbaudes laikā ņemtie bišu paraugi laboratoriski analizēti uz AAL darbīgo vielu atliekvielu klātbūtni, bet nevienā gadījumā tā nav apstiprinājusies. Lai palīdzētu biškopim tālāk noskaidrot bišu bojāejas iemeslu, par šādiem gadījumiem VAAD informāciju sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Jūlija sākumā, publiski izskanot informācijai par iespējamo zivju bojāejas iemeslu Neretas un Odzes upēs no neatbilstošas lauku miglošana, VAAD nekavējoties veica pārbaudes to saimniecību lauksaimniecības zemēs, kuras pieguļ upēm un noņēma bojāgājušo zivju un abu upju aizsargjoslā esošo augu paraugus. Laboratorisko analīžu rezultāti neapstiprināja AAL atliekvielu klātbūtni, no kā secināts, ka zivju bojāejas iemeslu bija izraisījuši ar AAL lietošanu nesaistīti faktori.

Parasti situācijās, kad tiek ziņots par iespējamo AAL smidzinājuma nokļūšanu blakus teritorijā, lai pārbaudītu, vai nav nodarīts kaitējums augļu dārzam, sakņu dārzam, zālājam, vai dekoratīvajiem stādījumiem, tiek ņemti augu un augu produktu paraugi un laboratoriski testēti uz AAL atliekvielu klātbūtni.

Sezonas laikā 55 reizes ziņots par AAL iespējamo nokļūšanu blakus īpašuma teritorijā, tajā skaitā 25 ziņojumi bijuši no piemājas dārzu īpašniekiem. 13 gadījumos pārkāpums apstiprinājies, pārkāpuma izdarīšanas iemesli lielākoties bijuši divējādi - neuzmanība vai arī apzināta rīcība, kuras cēlonis ir sliktas kaimiņattiecības. Pārbaudot piemājas dārzu īpašnieku ziņojumus, bijušas situācijas, kurās ziņojuma iesniedzēja teritorijā esošajiem augiem konstatēti slimību vai kaitēkļu bojājumi, bet teritorijas īpašnieks ir bijis pārliecināts par kaimiņa ļaunprātīgo rīcību, apsmidzinot viņa augus ar AAL. Vairākos gadījumos ziņojumu izskatīšana ir bijusi apgrūtināta, jo bija jāveic papildu darbības, lai noskaidrotu saimniecību robežas. Vēlāk noskaidrojies, ka ziņojuma iesniedzēja uztraukumam nebija pamata, jo smidzinājums veikts kaimiņu zemju robežās.  

Bijuši gadījumi, kad ziņojums par pārkāpumu sniegts novēloti, notikums bijis sen, pagājis AAL darbīgo vielu sadalīšanās periods, un kvalitatīvu augu vai augu produktu paraugu vairs paņemt nav iespējams.

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām šosezon bija smidzinājuma nokļūšana virszemes ūdeņu 10 metru aizsargjoslā. Konstatētas situācijas, kurās saimnieks nav ņēmis vērā aizsargjoslu un AAL lietojis gan laukā, gan aizsargjoslā, bet ir bijušas situācijas, kad AAL nav lietots aizsargjoslā un tas tur nonācis AAL lietošanas iekārtas pagriezienu vietās, vai arī vēja brāzmu ietekmē vai citu apstākļu dēļ. Tāpēc vēlams drošības nolūkā nelielu attālumu no virszemes ūdens aizsargjoslas atstāt nesmidzinātu.

Astoņos gadījumos nebija ievērots AAL marķējuma tekstā noteiktais ierobežojums smidzināt AAL piecu vai 15 metru joslā līdz blakus laukam vai lauksaimniecībā neizmantojamai zemei. Pārkāpuma iemesls lielākoties bija paviršība rūpīgi neizlasot AAL marķējuma tekstu.

Lai nepieļautu vēja ātruma pārkāpumus, jāatceras, ka vēja brāzmas var pārsteigt jebkurā laikā arī nosacīti bezvējā. Vēja brāzmas varbūt cēlonis AAL smidzinājuma nonākšanai blakus teritorijā. Smidzinot AAL pie atļautā vēja ātruma rūpīgi jāseko smidzinājuma kvalitātei. Par darba kvalitāti uz lauka vienmēr atbildīgs operators.

Šogad trijos gadījumos lauksaimnieki lietojuši no AAL reģistra izslēgtus AAL pēc tiem noteiktā izlietošanas termiņa. AAL izslēdzot no Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksta, tiek noteikts tā izplatīšanas un izlietošanas termiņš, par ko tiek savlaicīgi paziņots oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un VAAD tīmekļvietnē. Iegādājoties šādus AAL, rūpīgi jāvērtē, vai tos varēs izlietot noteiktajā termiņā. Neizlietotos, no reģistra izslēgtos AAL, jānodod bīstamo vielu utilizēšanai.

Šosezon četros gadījumos konstatēts, ka AAL tiek lietots kultūraugiem, kuriem tas nav paredzēts. Šāds lietojums nav zinātniski pārbaudīts, var radīt neprognozējamas sekas videi un cilvēka veselībai. AAL atļauts lietot tikai marķējumā norādītajiem kultūraugiem, ievērojot konkrēta auga attīstības stadijā un citus faktorus.

VAAD īpašos gadījumos izsniedz atļaujas kontrolējamos apstākļos pie īpašiem nosacījumiem lietot AAL konkrētiem kultūraugiem. Veicot pārbaudes šajās saimniecībās, konstatēti gadījumi, kad nosacījumi netiek ievēroti, piemēram, atļauja ir bijusi paredzēta kāpostiem, bet AAL lietots arī kolrābjiem. Šādas situācijas nav pieļaujamas, jo iegūtā raža var neatbilst pārtikas drošības prasībām.

VAAD norāda, lai ievērotu labas lauksaimniecības praksi, par AAL lietošanu saimniecībā atbildīgajai personai (agronomam vai saimniecības vadītājam) katru reizi pirms AAL lietošanas jāpārliecinās par situācijas uz lauka atbilstību konkrētā AAL marķējuma prasībām un jāinstruē operators.