Pārskats par augšņu agroķīmisko izpēti

Lauksaimnieku pieteiktās platības

10 gadu laikā, kopš Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic augšņu agroķīmisko izpēti, apjoms pieaudzis piecas reizes. Lielākais klientu loks ir īpaši jutīgajās teritorijās Zemgales (43% no kopējā apjoma) un Rīgas (18% no kopējā apjoma) valsts plānošanas reģionos. Kopumā piecu gadu laikā (2016. – 2020. gads) izpētīti 8,9% no lauksaimniecībā apsaimniekotās zemes. Var secināt, ka kaļķojamo platību visvairāk ir Kurzemē un Vidzemē. Tas nozīmē, ka pusei no lauksaimniecībā apsaimniekotās zemes vajadzīga pamatkalķošana, kas ir būtiska augsnes reakcijas ielabošana. Kopumā pētītajā augsnē lielākais nepietiekams organisko vielu satura īpatsvars 17% ir Kurzemē, tas nozīmē katrā piektajā hektārā no pētītās lauksaimniecībā izmantojamās augsnes (LIZ) ir nepietiekošs organisko vielu saturs. Salīdzinoši Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionos pētītajā augsnē ir 10% nepietiekams organisko vielu saturs. Kopumā situācija ar organisko vielu satura nodrošinājumu Latvijā ir laba. Vissatraucošākā situācija ir augsnes nodrošinājumā ar fosforu. No piecu gadu perioda pētījumiem izriet, ka Kurzemē un Latgalē vairāk nekā 60% no pētītās augsnes ir bijusi ar zemu un ļoti zemu fosfora saturu.

AAI apjomi (ha) laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam	AI apjomu sadalījums pa valsts plānošanas reģioniem % (2016. – 2020. gads) 171 954 ha jeb 8,9 % no apstrādātās LIZ
Kaļķojamā LIZ (%) no 2016. - 2020. gadam	LIZ ar nepietiekošu OV saturu (%) no 2016. - 2020. gadam
LIZ ar zemu un ļoti zemu fosfora un kālija saturu (%) no 2016. - 2020. gadam

AAI reprezentatīvā kopas izveide

Piesaistot Zemkopības ministrijas finansējumu, kopš 2018. gada izveidota AAI reprezentatīvā kopa, kas proporcionāli aptver visus Latvijas plānošanas reģionus, katrā reģionā veicot AAI 1000 ha. Katrā novadā tiek atlasīts pa vienai bioloģiskajai saimniecībai, pa vienai lopkopības, dārzkopības un laukkopības saimniecībai. Salīdzinot bioloģiskās platības ar integrētās saimniekošanas platībām, secināms, ka kaļķojamās platības ir aptuvenie vienādas, augšņu ar nepietiekamu organisko vielu saturu bioloģiskajā lauksaimniecībā ir mazāk – 5% no kopējā saimniecību skaita, integrētajā lauksaimniecībā - 7%. Savukārt, analizējot fosfora, kālija un magnija saturu augsnēs, secinām, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā ir par 15% sliktāka situācija ar fosfora un kālija nodrošinājumu augsnē nekā integrētajās saimniecībās.

Reprezentatīvā kopa AAI rezultāti / 2020.gads 405 ha (8 %)– BLS, 4672 ha (91 %)- integrēti Kaļķojamās, ar nepietiekošu OV saturu, zemu un ļoti zemu P2O5 un K2O nodrošinājumu

Plašāks skaidrojums par augšņu agroķīmisko izpēti: