Sēklas un šķirnes

Šobrīd, kad aktīvākie dārznieki sāk gatavoties jaunajai sezonai, un ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, dažādās sociālo tīklu interešu grupās tiek popularizētas sēklu iegādes internetā no Krievijas, Ukrainas un Ķīnas. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina, ka stādi un sēklas ir viens no galvenajiem augu slimību un kaitēkļu izplatības veidiem un to aprite tiek stingri reglamentēta. Nezināmas izcelsmes sēklas rada lielu risku invazīvu svešzemju augu sugu, augu slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatībai, kā arī var būt ģenētiski modificētas.

Eiropas Savienības (ES) augu veselības regulējums nosaka, ka ES no trešajām valstīm ievest sēklas, tajā skaitā savām vajadzībām, rokas bagāžā un sūtīt pa pastu vai izmantojot citus pārvadātāju pakalpojumus, var tikai tad, ja tām ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un nesatur kaitēkļus un slimību ierosinātājus. Fitosanitāro sertifikātu izdod konkrētās valsts atbildīgā augu aizsardzības institūcija.

Ja sēklas ražotas ES, tad noteiktu augu sugu, piemēram, tomātu un paprikas, sēklu tirdzniecībai ir vajadzīga augu pase, kas apliecina, ka sēklas atbilst noteiktajām prasībām un tās ir brīvas no augu karantīnas organismiem un citiem regulētiem organismiem. Augu pases jāpievieno sēklām, ja tās tirgo komerciālām vajadzībām – piegādā veikalam vai profesionālam audzētājam. Augu pase var nebūt uz katras sēklu sīkpaciņas, bet tā var būt pievienota lielākam sēklu iepakojumam. Ja sēklas ir ievestas no trešajām valstīm un pēc tam tirgotas ES, tad augu pasē tiek norādīta oriģinālā sēklu izcelsme.

VAAD vērš uzmanību, ka tomātu sēklu ražošana pakļauta īpašai fitosanitārai kontrolei, kas ietver vizuālās pārbaudes audzēšanas laikā un sēklu paraugu laboratorisku testēšanu, ko Latvijā veic VAAD.  Lai nodrošinātu, ka tomātu sēklas un no tiem izaudzētie augi būtu veseli un ražīgi, tomātu sēklās nedrīkst būt šādi augu karantīnas organismi: Ralstonia pseudosolanacearum un tomātu gredzenplankumainības vīruss (Tomato ringspot virus) un regulētie nekarantīnas organismi: Pepino mosaic virus, Xanthomonas spp, Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis, Potato spindle tuber viroid, kā arī tomātu brūnplankumainības vīruss (Tomato brown rugose virus).

VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele aicina iegādāties sēklas specializētos veikalos no pārbaudīta pārdevēja un norāda, ka īpaši jāuzmanās no nezināmas izcelsmes sēklām, kas var būt pievienotas kā dāvanas dažādiem sūtījumiem internetā. “Pirms šādas nezināmas izcelsmes sēklas iesēt, jāpadomā par sekām un jāizvērtē, vai ir vērts riskēt, ielaižot slimību dārzā vai siltumnīcā, pakļaujot riskam arī apkārtējo vidi mūsu valstī. Piemēram, Izraēla bija viena no lielākajām tomātu eksportētājvalstīm, bet pēc tomātu brūnplankumainības vīrusa izplatīšanās siltumnīcās jau vairākus gadus ieved tomātus pārtikai no citām valstīm. Augu vīrusi un baktērijas, kuras pārnēsā sēklas, ir ļoti lipīgi, tie ātri izplatās, var veicināt līdz pat 80% ražas zudumus. Infekcija var saglabāties augu atliekās. Tai nokļūstot siltumnīcā, jāveic visu augu iznīcināšana un siltumnīcas un aprīkojuma dezinfekcija”, norāda G.Šķupele.

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris) XI pielikums "Tādu augu, augu produktu un citu objektu saraksts, kuru ievešanai Savienības teritorijā ir vajadzīgi fitosanitārie sertifikāti, un tādu augu, augu produktu un citu objektu saraksts, kuru ievešanai Savienības teritorijā šādi sertifikāti nav vajadzīgi".

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris) V pielikums "Pasākumi, ar ko novērš RNKO klātbūtni konkrētos stādīšanai paredzētajos augos" (noteiktas prasības tomātu sēklu ražošanai).

Pamatdokuments - Augu veselības regula:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK

 

Plašāka informācija par augiem kaitīgajiem organismiem: