Augsne Jaunumi
Vizualizēts virsraksta teksts

Valsts augu aizsardzības dienests īpaši jutīgo teritoriju Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Tērvetes novadā veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.

Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, 22. un 23. martā monitoringa vajadzībām augsnes paraugi ievākti 47 laukos. Monitoringa punktu granulometriskais sastāvs: 4 – smilts (S), 20 – mālsmilts (mS), 20 – smilšmāls (sM) un 3 – māls (M).

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm slānī

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa avots augiem ir nitrātu slāpeklis augsnes virsējā 0 - 30 cm slānī. Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha-1 šinī slānī ir uzskatāms par zemu.

Nitrātu slāpekļa nodrošinājums monitoringa punktos dažāda granulometriskā sastāva augsnēs

NO3–N, kg ha-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa punkti, %

s

mS

sM

M

līdz 10

75

50

15

0

10 - 20

25

30

10

0

20 - 30

0

10

15

0

virs 30

0

10

60

100

2022. gada pavasarī monitoringa laukos viegla granulometriskā satāva augsnēs konstatēts zems nitrātu slāpekļa saturs (NO3-N līdz 10 kg ha-1), attiecīgi, lielākajā daļā (75 %) smilts un 50 % mālsmilts augšņu.  Savukārt smagākajās smilšmāla augsnēs pārsvarā (60 %) un māla augsnēs 100 % visos monitoringa punktos konstatēts augsts nitrātu slāpekļa saturs (NO3-N virs 30 kg ha-1). Tas nozīmē, ka smagāka granulometriskā sastāva augsnēs 2022. gada pavasarī var nesteigties ar slāpekļa papildmēslojumu ziemājiem.

2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī

Palielinoties gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +10°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos, amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs arī 30–60 cm dziļumā, tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0-60 cm dziļumā.

Minerālā slāpekļa daudzums monitoringa laukos 0-60 cm slānī 2022. gada pavasara sezonā ir salīdzinoši plašā intervālā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un rudens mēslojuma:

  • Bauskas novadā - no 15 līdz 73 kg ha-1, vidēji – 34 kg ha-1.
  • Dobeles novadā - no 23 līdz 181 kg ha-1, vidēji –70 kg ha-1.
  • Jelgavas novadā - no 27 līdz 132 kg ha-1, vidēji – 65 kg ha-1.
  • Mārupes novadā - no 25 līdz 48 kg ha-1, vidēji – 34 kg ha-1.
  • Olaines novadā – 18  kg ha-1.
  • Siguldas novadā - no 15 līdz 43 kg ha-1, vidēji – 27 kg ha-1.
  • Tērvetes novadā - no 78 līdz 145 kg ha-1, vidēji – 125 kg ha-1.

Monitoringa lauku sadalījums, %, pēc minerālā slāpekļa satura 0 – 60 cm slānī 2022. gada pavasarī

Nmin, kg ha-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem

Bauskas
(11)

Dobeles
(7)

Jelgavas
(13)

 

 

Sigulda

(6)

 

Mārupes
(3)

Olaines
(1)

Tērvete

(6)

līdz 20

27

0

0

16

0

100

0

20 - 40

36

14

23

68

67

0

0

40 - 60

27

43

23

16

33

0

0

virs 60

10

43

54

0

0

0

100

Saskaņā ar zinātnieku rekomendācijām augsnē ar ļoti zemu un zemu minerālā slāpekļa nodrošinājumu slāpekļa mēslojuma norma jāpalielina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1, pie vidēja nodrošinājuma – jādod standartnorma konkrētas ražas sasniegšanai, bet pie augsta un ļoti augsta nodrošinājuma standartnorma jāsamazina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1.

Saskaņā ar monitoringa rezultātiem Tērvetes novadā un lielākajā daļā Dobeles un Jelgavas novada lauku ir augsts un ļoti augsts minerālā slāpekļa nodrošinājums, līdz ar to slāpekļa mēslojuma normu var samazināt par 10 līdz 20 kg ha-1.

Bauskas, Mārupes un Siguldas novadā lielāko īpatsvaru veido augsnes ar vidēju nodrošinājumu, tāpēc plānotās ražas ieguvei būtu jālieto konkrētās ražas ieguvei vajadzīgais slāpekļa mēslojums.

Sliktāka situācija ir Olaines novadā, kur plānotās ražas ieguvei vieglāka granulometriskā sastāva augsnēs rekomendētās slāpekļa normas var palielināt par 10 līdz 20 kg ha-1,tomēr nepārsniedzot MK 23.12.2014 noteikumos Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” noteiktās normas).

UZMANĪBU

Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme u.c. faktori.

Aiga Mitre

Vecākā inspektore
aiga.mitre [at] vaad.gov.lv