Pārskats par 2021. gada lauksaimniecības sezonas laikā veiktajām augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaudēm

Noslēdzoties 2021. gada aktīvajam kultūraugu audzēšanas periodam, Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) apkopota informācija par šosezon veiktajām augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas uzraudzības pārbaudēm.

Kopumā sezonas laikā (dati līdz 31. oktobrim) veiktas 1842 AAL lietošanas uzraudzības pārbaudes, ieskaitot gan iepriekš plānotās pārbaudes (saimniecības atlasītas pēc riska kritērijiem, analizējot, kādus kultūraugus audzē, cik lielās platībās, vai iepriekš izdarīti pārkāpumi u. tml.), gan operatīvi veiktas pārbaudes (saņemot ziņas par iespējamu pārkāpumu).

Gadījumos, ja ir aizdomas par neatbilstošu AAL lietošanu, pārbaužu laikā tiek ņemti augu produktu paraugi AAL atliekvielu klātbūtnes noteikšanai augos un apkārtējā vidē. Šosezon pārbaužu laikā kopumā ņemti 160 augu vai augu produktu paraugi, kas laboratoriski testēti AAL atliekvielu klātbūtnes noteikšanai. Papildus monitoringa laikā šogad ņemti 95 graudaugu un rapša paraugi ražas novākšanas laikā glifosāta atliekvielu klātbūtnes konstatēšanai. Nevienā no šiem paraugiem  neatbilstības nav konstatētas.

Kopumā sezonas laikā gan plānoto, gan operatīvo pārbaužu laikā konstatēti 65 AAL lietošanas vai uzskaites prasību pārkāpumi, par kuriem saimniecībām piemēroti administratīvie sodi.

Salīdzinot ar iepriekšējo lauksaimniecības sezonu, šogad saņemts mazāk iedzīvotāju ziņojumu par iespējamiem AAL lietošanas pārkāpumiem. Kā jau katru sezonu, uz daudziem iedzīvotāju jautājumiem sniegtas atbildes un konsultācijas, bet par 101 saņemto ziņojumu veiktas operatīvās pārbaudes.

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām šosezon ir bijusi smidzinājuma nokļūšana virszemes ūdeņu 10 metru aizsargjoslā. Konstatētas situācijas, kad lauksaimnieks nav ņēmis vērā aizsargjoslu un AAL lietojis gan laukā, gan aizsargjoslā. Ir bijušas arī situācijas, kad AAL nav lietots aizsargjoslā, bet tas tur nonācis AAL lietošanas iekārtas pagriezienu vietās vai arī vēja brāzmu ietekmē, vai citu apstākļu dēļ. Tāpēc vēlams drošības nolūkā nelielu attālumu no virszemes ūdens aizsargjoslas atstāt nesmidzinātu. Kā arī, izvēloties AAL, rūpīgi jāpārlasa AAL marķējums un jāatceras, ka Latvijā ir reģistrēti tādi AAL, kuriem noteikti vēl lielāki ierobežojumi attiecībā uz attālumu no ūdensobjektiem – 12 metru, 15 metru, 20 metru un vairāk.

Arī šogad bijušas situācijas, kad lietots AAL, kas reģistrēts citam kultūraugam. Šāds lietojums rada risku produkcijā uzkrāties AAL atliekvielām, kuru pieļaujamo līmeni nav iespējams noteikt, jo šādam lietojumam nav veikti pētījumi.

“Ja kultūraugu audzēšanas laikā tiek pieņemts lēmums kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumu veikšanā izmantot AAL, tam ir jābūt pamatotam un uz lauka novērojumiem balstītam. AAL jāizvēlas pārdomāti, no Latvijas Republikā reģistrētajiem AAL, tam jābūt atbilstošam konkrētā kultūrauga kaitīgajam organismam, iegāde jāveic tikai licencētās AAL izplatīšanas vietās. Nereģistrētu AAL iegāde ir administratīvi sodāma darbība. Kārtējo reizi esam konstatējuši gadījumus, kad augkopji Latvijā nereģistrētus AAL iegādājas no gadījuma rakstura piegādātājiem. Šādi AAL nav izvērtēti lietošanai Latvijā, to marķējums nav latviešu valodā, līdz ar to pastāv liels risks kļūdīties, zaudēt ražu vai piesārņot produkciju un vidi.”, norāda AAL uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura.

VAAD atgādina – lai ievērotu labas lauksaimniecības praksi, personai, kas saimniecībā atbild par AAL lietošanu (agronomam vai saimniecības vadītājam), katru reizi pirms AAL lietošanas jāpārliecinās par situācijas uz lauka atbilstību konkrētā AAL marķējuma prasībām un jāinstruē smidzināšanas iekārtas operators.

Mediju kontaktiem: