Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) no 17. marta līdz 24. martam veica augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT) Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 48 laukos, 0-30 cm un 30-60 cm dziļumā. Paraugos tika noteikts minerālā slāpekļa (Nmin) jeb nitrātu slāpekļa (NO3–N) un amonija slāpekļa (NH4–N) daudzums. Abas slāpekļa formas raksturo, cik daudz un kad augiem būs pieejams slāpeklis,…
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) no 17. marta līdz 24. martam veica augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT) Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 48 laukos, 0-30 cm un 30-60 cm dziļumā. Paraugos tika noteikts minerālā slāpekļa (Nmin) jeb nitrātu slāpekļa (NO3–N) un amonija slāpekļa (NH4–N) daudzums. Abas slāpekļa formas raksturo, cik daudz un kad augiem būs pieejams slāpeklis, kas ir svarīgs augu barības elements. Nitrātu slāpekļa formu augi var izmantot, taču, tā var arī viegli izskaloties no augsnes vai radīt emisijas. Amonija slāpeklis ir stabilāks, bet augiem nav pieejams. Tas augsnē pakāpeniski pārvēršas…
