Zaļš labības lauks.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Lauksaimniecība nav tikai ražas iegūšana vai dzīvnieku turēšana – tā ir arī atbildība par apkārtējo vidi, dabas resursu saglabāšanu un sabiedrības veselību. Lai veicinātu ilgtspējīgu saimniekošanu, Eiropas Savienībā un Latvijā ieviesta nosacījumu sistēma. Tās mērķis:

  • saglabāt bioloģisko daudzveidību,

  • aizsargāt augsni un ūdeņus,

  • mazināt piesārņojuma riskus,

  •  sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi.

Nosacījumu sistēma apvieno prasības klimata un vides aizsardzības, sabiedrības, augu un dzīvnieku veselības jomās, kā arī labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus. Šo prasību ievērošana ir viens no priekšnoteikumiem lauksaimniecības atbalsta maksājumu saņemšanai. 

Normatīvo aktu prasības
  • Informāciju par nosacījumu sistēmas prasībām iespējams uzzināt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” 8. pielikumā.

  • Informāciju par labas lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standartiem – šo noteikumu nodaļā, kurā atrodami LLVS standarti. 

VAAD loma nosacījumu sistēmā

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) nosacījumu sistēmas ietvaros uzrauga prasības, kas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu (ML) lietošanu. Dienesta speciālisti pārbaudēs izvērtē, vai līdzekļi tiek lietoti droši un atbildīgi, vai tiek aizsargāti ūdens resursi un vide, vai saimniecībā tiek nodrošināta nepieciešamā uzskaite un dokumentēšana. 

Pārbaužu mērķis nav tikai konstatēt neatbilstības, bet palīdzēt veicināt labu saimniekošanas praksi, nodrošināt vienotu noteikumu ievērošanu un sekmēt atbildīgu attieksmi pret vidi, dabas resursiem un pārtikas ražošanu.

Atbildīga AAL lietošana

AAL palīdz pasargāt kultūraugus no slimībām, kaitēkļiem un nezālēm, tomēr to lietošana prasa īpašu uzmanību. 

Lauksaimniekiem jāizmanto tikai Latvijā reģistrēti AAL, stingri ievērojot marķējumā norādīto informāciju par devām, lietošanas nosacījumiem un nogaidīšanas termiņiem līdz ražas novākšanai. Katru gadu VAAD izdod Latvijā reģistrēto AAL sarakstu, kas pieejams šeit. 

Daļu AAL drīkst izmantot tikai profesionāli operatori ar atbilstošām zināšanām par pareizu un drošu darba procesa norisi. 

Tāpat pirms smidzinājuma uzsākšanas vienmēr nepieciešams pārbaudīt AAL lietošanas iekārtu, lai pārliecinātos, ka tā ir darba kārtībā. Tas palīdz nodrošināt precīzu AAL izsmidzināšanu un efektīvu iedarbību, kā arī mazina risku AAL nonākšanai ārpus apstrādājamās platības. 

Tikpat svarīga ir pareiza uzglabāšana. AAL jāuzglabā oriģinālajā iepakojumā, pārbaudītās, slēgtās vietās, kur tiem nevar piekļūt bērni, dzīvnieki vai nepiederošas personas. Tos nedrīkst uzglabāt dzīvojamās telpās, dzīvnieku novietnēs vai vietās, kur pastāv applūšanas risks.  

Svarīga ir arī videi draudzīga rīcība pēc AAL lietošanas darbu pabeigšanas – izlietoto iepakojumu nedrīkst izmantot atkārtoti un tas jāapsaimnieko atbilstoši noteikumiem. AAL lietošanas iekārtas skalošanas ūdeņi, savukārt, jāizsmidzina uz apstrādātā lauka.

Ūdens resursu aizsardzība

Tīrs ūdens ir viens no vērtīgākajiem dabas resursiem, tādēļ nosacījumu sistēmā īpaša uzmanība pievērsta ūdens aizsardzībai. 

Lai mazinātu piesārņojuma risku, gar upēm, ezeriem, dīķiem un meliorācijas novadgrāvjiem ir noteiktas aizsargjoslas un buferjoslas. Tajās ir aizliegta AAL un ML lietošana. Šādas prasības palīdz novērst AAL un barības vielu nonākšanu virszemes ūdeņos. 

Pārbaudēs VAAD speciālisti pievērš uzmanību šo joslu ievērošanai, jo pat nelielas atkāpes var radīt negatīvu ietekmi uz vidi.

Pārdomāta ML lietošana

ML nodrošina augiem nepieciešamās barības vielas, taču to lietošanai jābūt pamatotai un pārdomātai. 

Īpaši jutīgajās teritorijās, kur pastāv paaugstināts ūdens piesārņojuma risks ar slāpekļa savienojumiem, ML lietošanas prasību ievērošana tiek vērtēta nosacījumu sistēmas pārbaudēs. 

Mēslojumu nedrīkst izkliedēt uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes, jo šādos apstākļos augi to nespēj izmantot, bet barības vielas var nonākt ūdeņos. Tāpat ir noteikti periodi, kuros kūtsmēslu un slāpekli saturošu minerālmēslu lietošana nav atļauta. Tiek ierobežots arī maksimāli pieļaujamais slāpekļa daudzums, ko drīkst lietot vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā. Lielākām saimniecībām jāveic augsnes analīzes, jāsagatavo mēslošanas plāni un jāuztur lauku vēstures uzskaite.

Dokumentācija – neatņemama atbildīgas saimniekošanas sastāvdaļa

Precīza uzskaite un dokumentēšana ir neatņemama atbildīgas saimniekošanas sastāvdaļa. Informācija par izmantotajiem AAL un ML, veiktajām augsnes analīzēm, sagatavotajiem mēslošanas plāniem un paveiktajiem darbiem lauka vēsturē palīdz pieņemt pamatotus lēmumus saimniecības attīstībai. 

Šāda informācija ļauj izvērtēt iepriekšējo sezonu rezultātus, efektīvāk plānot nākamos darbus un izmantot resursus saimnieciski pamatotā veidā. 

Pārbaudēs tiek vērtēta arī dokumentācijas atbilstība, jo tā ļauj pārliecināties par saimniecībā veikto darbību izsekojamību un prasību ievērošanu.

Atbildība, kas rada uzticību

Sabiedrībai ir svarīgi zināt, ka lauksaimniecības atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja tiek ievērotas noteiktās prasības. Pārbaudes palīdz nodrošināt godīgu attieksmi pret tiem lauksaimniekiem, kuri strādā atbildīgi un ievēro noteikumus.

Savukārt lauksaimniekiem nosacījumu sistēma ir atgādinājums, ka laba saimniekošanas prakse nav tikai prasība dokumentos – tā ir ikdienas atbildība pret savu zemi, vidi un cilvēkiem.

Ievērojot nosacījumu sistēmas prasības, tiek veicināta ne tikai atbalsta nosacījumu izpilde, bet arī ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecība nākotnē. 

Sandra Andersone

Vecākā inspektore
E-pasts: sandra.andersone [at] vaad.gov.lv

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Uzraudzība Augu aizsardzības līdzekļi Mēslošanas līdzekļi Jaunumi